Kāpēc tiem, kuriem Covid-19 testu veic skrīninga ietvaros, tests ir jāveic otrreiz un par maksu, lai saņemtu sertifikātu?

© Ilze Šteinfelde/Neatkarīgā

Atbild Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga:

- No 2021. gada 1. augusta testēšanu pasākumu apmeklēšanai un dažādu pakalpojumu saņemšanai Covid-19 testus varēs veikt tikai par maksu. Samaksa par laboratorisko testu ir jāveic atbilstoši laboratorijas maksas pakalpojumu cenrādim. Bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, Covid-19 laboratorisko testēšanu pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksās līdz šī gada 1. septembrim.

No valsts budžeta līdzekļiem joprojām tiek apmaksāta skrīninga testēšana: bērna pavadošajai personai, ja nepieciešams palikt pie bērna diennakts stacionārā; stacionārā ilgi aprūpējamajiem pacientiem, kuri nav Covid-19 inficēti (t.sk. pacientiem ar psihiskām un garīga rakstura saslimšanām); u.c. gadījumos atbilstoši valstī noteiktajam testēšanas algoritmam.

Tāpat Covid-19 simptomu gadījumā, epidemioloģiskajai izmeklēšanai laboratorisko testēšanu joprojām apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Ārpus ģimenes ārsta darba laika pacienti ar Covid-19 infekcijai raksturīgiem simptomiem to varēs veikt bez ārsta nosūtījuma.

NVD vērš uzmanību, ka šādos gadījumos pēc testēšanas nevarēs izveidot digitālo Covid-19 sertifikātu un iedzīvotājs saņems tikai laboratorijas izrakstu par rezultātu, lai nepieciešamības gadījumā tiktu nodrošināta ģimenes ārsta uzraudzība vai ārstēšana.

Konteksts

Šobrīd, lai piedalītos pasākumos vai apmeklētu sabiedriskas vietas, bieži tiek prasīts Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai Covid-19 negatīva testa sertifikāts. Tiem, kas nav vakcinējušies, bet kuriem ir veikts Covid-19 tests skrīninga ietvaros vai citu iemeslu dēļ bez maksas, testa sertifikātu nav iespējams saņemt. Viņiem ir jādodas taisīt Covid-19 tests otrreiz un par maksu.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais