Ogres Zilie kalni ir dabas objekts ar pasakaini skaistām ainavām - vaļņveidīgu osu virkne, kas ir Kangaru kalnu grēdas daļa. Ir gan arī tā, ka zem šīs osu grēdas ir daudz celtniecībā izmantojamu derīgo izrakteņu – grants un dolomīts. Visvairāk jau dolomīts. Dolomīta šķembas lieti noder ceļu būvē.
Ogres Zilie kalni ir dabas parks, kur nav pieļaujama aktīva saimnieciskā darbība kaut ko rokot vai rūpnieciski ražojot. Taču laika gaitā ir kaut kā tā sanācis, ka kalnu ziemeļu galā ir mainīts teritoriālais plānojums, un ir atļauta arī izrakteņu apguve.
Tas vēl varbūt nebūtu tas sliktākais - ja šīs lietas dara pragmatiski, prātīgi un sabalansējot vidi un ekonomiku, varētu jau arī skatīties uz to mierīgi. Taču Ogres Zilo kalnu ziemeļu daļā jau ir vairāki dolomīta karjeri, kas ir stipri mainījuši vidi, kas atgādina Mēness ainavu - ir milzīgs karjers, kurā pašlaik aktīvi notiek dolomīta ieguve, blakus tam ir otrs, kas necik pievilcīgi neizskatās. Ir vēl citi karjeri. Karjeri nozīmē to, ka tuvu un tālu ievērojami pazeminās gruntsūdens līmenis - dīķos pie mājām ūdens pazūd, tie jārok dziļāk. Tāpat arī ir ar akām - lai tiktu līdz ūdenim, tagad jārok daudz, daudz dziļāk. Gruntsūdens zemais līmenis nozīmē arī izmaiņas ekosistēmā - lauki, pļavas, meži kļūst sausāki un kalst. Selēku ezers ir zaudējis lielu tiesu sava agrākā līmeņa.
Bet nu šis daudzmaz saimnieciski un ekoloģiski sabalansētais līdzsvars nupat draud izjukt un pārvērsties brutālā vides postīšanā un izlaupīšanā. Ir paredzēts vēl viens dolomīta karjers, kas būs teju piecas reizes lielāks par pašreiz lielāko Ogres novadā. Tas atradīsies abpus valsts nozīmes ceļam Ikšķile - Tīnūži. Nelielāks ziemeļu pusē un ļoti liels dievidu virzienā. Tas jau ir neprāts.
Ir tāda SIA “Granāti Plus” kas šobrīd visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas panākt atļaujas saņemšanu dolomīta karjera ierīkošanai bijušā Ikšķiles novada teritorijā netālu no Tīnūžiem. Tam visiem spēkiem pretojas vietējie iedzīvotāji, kuru drošība un dzīves kvalitāte tiks ievērojami apdraudēta, jo iecerētais dolomīta ieguves veids ir spridzināšana, turklāt plānotais karjera apjoms ir vismaz 23 hektāri, dziļums - kā minimums 70 metri un kopumā paredzēts veikt vairāk nekā 700 sprādzienu. Turklāt līdz galam nav veikti obligātie aprēķini par paredzamo ietekmi uz vidi, kas reāli var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu blakus esošajam Eiropas nozīmes dabas objektam Ogres Zilajiem kalniem. Tomēr gan Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan tās pakļautībā esošais Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) izrāda nekritisku pretimnākšanu dolomīta tīkotājiem, lai gan ir saņemti visautoritatīvāko Latvijas speciālistu atzinumi par ievērojamiem riskiem karjera ierīkošanas gadījumā. Pozitīvu atzinumu nesniedz arī teritoriju šķērsojošā gāzes vada īpašnieki a/s “Gaso”.
Iespējams, ka šāda atbildīgo institūciju labvēlība skaidrojama ar labajām attiecībām starp VARAM kontrolējošiem politiskajiem spēkiem un iespējamiem dolomīta ieguves projekta īstenotājiem.
Nākamais iespējamais Latvijas zemes dzīļu apguvējs SIA “Granāti Plus” ir visai savdabīgs uzņēmums. Iepazīstoties ar uzņēmuma īpašnieku Toma Augustāna un Evas Mences līdzšinējo pieredzi, jākonstatē, ka abi līdz šim būtībā nav īpaši tuvu stāvējuši tik specifiskai nozarei kā derīgo izrakteņu ieguve. Iepriekš viņu vārdi saistīti drīzāk ar apkalpojošās un citu sfēru uzņēmumu vadīšanu. Turklāt publiski pieejamie dati par SIA “Granāti Plus” finansiālo darbību nerada ne vismazāko pārliecību, ka uzņēmums būtu spējīgs “pacelt” tik apjomīgu projektu - 2019. gada pārskats liecina vien par dažu simtus eiro lielu bilanci, savukārt 2020. gadā tā saniegusi nedaudz vairāk par 24 000 reiro. Pēc VID iesniegtā pārskata datiem, vienīgie būtiskie izdevumi bijuši administrtīvo vajadzību segšanai, turklāt uzņēmums nav maksājis ne eirocentu nodokļos vai algās. Nav šaubu, ka arī aizņemties komercbankās ar šādu “bagāžu” it kā nevar būt ne vismazāko cerību. Tomēr sīkais finanšu apgrozījums ļāvis SIA 'Granāti Plus” nesaprotamā kārtā tikt pie lielas (un arī dārgas) firmas SIA “Estonian, Latvian&Lithuanian Environment” veiktas ietekmes uz vidi novērtējuma, kas laikam ticis veikts par brīvu gaišākas nākotnes vārdā. Vismaz finanšu pārskatā par nekādiem maksājumiem nav atrodama ne vismazākā norāde. Visi šie apstākļi liecina, ka SIA “Granāti Plus” ir tipisks “čaulas” uzņēmums, aiz kura stāv un patieso, bet neredzamo naudas plūsmu kontrolē pavisam citi ļaudis.
Jau no pirmā brīža, kad kļuva aktuāls jautājums par jaunā karjera izveidi, tā tiešā tuvumā dzīvojošie izteica savas bažas par iecerētā projekta drošumu gan attiecībā uz apkārtējo visi kopumā, gan uz katru atsevišķo pieguļošo īpašumu konkrēti. Viena no aktīvākajām vietējo tiesību aizstāvēm, īpašuma “Lindas” pilnvarotā pārstāve Sandra Vilcāne “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka jau no paša sākuma projekta attīstītāju rīcība bijusi nekorekta un nesaprotama. “Grūti aprakstīt to, cik pavirši jau no pirmajām projekta dienām tā virzītāji ir izturējušies pret reālo apdraudējumu vietējo iedzīvotāju īpašumiem un cilvēku drošībai. Formālisms, termiņu neievērošana, saziņas mēģinājumu ignorance, pat klaja nekaunība - tas viss arvien vairāk liecināja, ka iedzīvotāju intereses karjera veidotājiem ir dziļi vienaldzīgas un ka viņi ir droši par sev vēlamu atzinumu saņemšanu neatkarīgi ne no mūsu, ne pieaicinātu autoritatīvu speciālistu viedokļiem. To apliecināja arī tālākā notikumu gaita. VPVB pēc pirmā iesnieguma saņemšanas izstrādāja 38 uzdevumu programmu, kas projekta attīstītājiem bija jāiekļauj topošajā atzinumā par ietekmi uz vidi. Kad saņēmām šo “novērtējumu”, bijām patiesā šokā - faktiski nekad nebija nācies lasīt tik paviršu un vietām klaji nekompetenti sastādītu dokumentu. Tomēr tas steigšus tika bīdīts uz sabiedrisko apspriešanu. Cerot, ka šajā procesā mums beidzot būs iespēja stingri pamatot savus iebildumus, rūpīgi gatavojāmies. Tomēr izrādījās, ka mūsu viedoklis nevienu neinteresē - veikli aizsedzoties ar Covid - 19 krīzes radītiem ierobežojumiem, sabiedriskā apspriešana notika attālināti, tikai nedadz ilgāk par divām stundām un absolūti formāli. Ņemot vērā apspriešanas norises gaitu un tās dalībniekus, sapratām, ka mums pretī stājusies labi ieeļļota mašīna, kas turpinās iesākto un panāks savu pat tad, ja būs “jāpārbrauc” pāri tādam “sīkumam” kā cilvēku īpašumu, veselības un pat dzīvību apdraudējums, ” sacīja Sandra Vilcāne.
Iepazīstoties ar pieejamo sabiedriskās apspriešanas ierakstu, jāsecina, ka tas ir noticis visai dīvaini - tiklīdz kāds no tās dalībniekiem, kurš nepārstāvēja ne projekta virzītāju, ne VPVB centās iedziļināties kāda jautājuma būtībā, tā jebkāda diskusija praktiski tika liegta, aizbildinoties ar it kā esošiem neklātienes apstākļu raisošiem ierobežojumiem. Bet, ja diskusijas dalībnieks tomēr pastāvēja uz prasību apspriest jautājumu detalizēti, tas vienkārši tika atslēgts no virtuālās vides.
Tomēr arī notikusī saruna sniedza ne mazums vielas pārdomām. Tā, piemēram, nonākot līdz jautājumam par paredzamo lādiņu jaudu un to radīto sprādziena viļņu izpaltību, VPVB pārstāvis (pēc dažu sarunas dalībnieku teiktā, iespējams, pat tā toreizējais direktors Lukaševics, jo nekāda priekšā stādīšanās netika veikta), nevis atbildēja pēc būtības, bet gan atļāvās paironizēt: “Vilcānei laikam švaka māja, ja jau tā uztraucas.” Un viss. Turklāt šādi vārdi nāk no tādas institūcijas vadītāja puses, kuram likums uzliek par pienākumu kontrolēt, lai projekta virzītāji precīzi ievērotu visas prasības un drošības noteikumus.
Savukārt projekta attīstītāju SIA “Granāti Plus” pārstāvēja nevis kāds no tās īpašniekiem, bet gan kungs, kurš vēlāk tika identificēts kā Valērijs Lavrentijs. Persona ar šādu vārdu un uzvārdu atrodama pazīstamā Ventspils uzņēmēja Igora Skoka ilggadējo partneru vidū. Iespējams, ka tieši šeit jāmeklē atbilde par SIA “Grānāti Plus” oficiāli nedeklarēto rocību, pasūtot gan pirmo izvērtējumu, gan vēlāk algojot savus ekspertus, gan liecinot arī par patiesajiem iecerētā karjera izstrādātājiem un gaidāmās peļņas guvējiem.
Analizējot tikai dažus no minētajiem 38 uzdevumiem, jāsecina, ka visbūtiskākajos jautājumos sagatavotais atzinums atbildi nesniedz. Piemēram, nav analizēta tā dēvētās depresijas piltuves ietekme uz pazemes ūdeņu stāvokļa izmaiņām. Plānotā krajera tuvumā jau ierīkotas vismaz piecas mazākas dolomīta ieguves vietas un jau tagad tuvējo īpašumu iedzīvotāji var argumentēti pierādīt, ka pazemes ūdeņu līmenis ir būtiski krities. Kas notiks, kad tiks izveidots plānotais megakarjers? Vai daļa no tikai pārsimt metru attālumā esošajiem Zilajie kalniem gluži vienkārši nenokaltīs, krasi izmainoties ūdens līmenim? Novērtējumā par to nav ne vārda, nemaz nerunājot par to, ka būtu jāanalizē kopējā visu karjeru radītās depresijas piltuves iespaids. Līdzīgi ir ar potenciālo sprādzienu viļņu izplatību - analīze iztrūkst, tā vietā mēģinot izlīdzēties ar apšaubāmiem datiem, ievietojot tos citu valstu piemērotajos standartos.
Arī jaunais, palabotais VPVB iesniegtais novērtējums, ko struktūra pašlaik virza apstiprināšanai, nav ne par matu labāks - sīkāk izstrādāti tikai daži punkti, bet kopumā vērojama tā pati paviršība un virspusība. Sandra Vilcāne pastāstīja, ka ir paveikts milzu darbs, lai iedzīvotāju viedoklī kāds ieklausītos. “Šobrīd VPVB un citās institūcijās ir papildus iesniegti visautoritatīvāko speciālistu atzinumi, kuros ļoti sīki un argumentēti atspēkoti SIA “Estonian, Latvian&Lithuanian Environment” izstrādātie dokumenti - pretargumenti ir izklāstīti ļoti skrupulozi un precīzi, tādēļ, gadījumā, ja tie atkal tiks ignorēti, zudīs pat mazākās šaubas par iepriekšēju vienošanos starp projekta attīstītāju un uzraugošajām institūcijām.”
Plānotā spridzināšanas karjera reritoriju šķērso a/s “Gaso” gāzes vads Ikšķile - Tīnūži, turklāt lokāli gāzes pievadi izveidoti arī uz iedzīvotāju īpašumiem. Sākotnēji projekta izstrādātāji centās pat iemidzināt gāzes kompānijas modrību, nosūtot vēstules, kurās “pilnībā uzņēmās atbildību par drošības jautājumiem”, tomēr iecere neizdevās. Iedziļinoties lietas būtībā, a/s “Gaso” valde ateicās dot atļauju spridzināšanas darbu uzsākšanai - tā nav izsniegta arī šodien.
“Kad mūsu māja uzsprāgs kopā ar cilvēkiem, tad man, atvainojiet, jau būs dziļi vienalga, ka kaut kāds Toms vai nu kas tur, “uzņemsies atbildību”. Manuprāt šāda pieeja jau liecina par atklātu cinismu un totālu bezatbildību attiecībā pret visnopietnākajiem jautājumiem,” sacīja Sandra Vilcāne.
Tā kā VPVB faktiski atrodas nevis kontroles, bet gan bezierumu atbalsta pozīcijā attiecībā pret SIA “Granāti Plus”, iedzīvotāji vērsās VARAM, kuras pakļautībā atrodas VPVB.
Ir vēl kāds fakts, kas apliecina, ka VPVB un “Granāti Plus” vieno neformālas saites. Uz kādu VPVB rakstisku pieprasījumu “Granāti Plus” braši atbildēja pāris dienas, pirms attiecīgais pieprasījums vispār tika izsūtīts. Visticamāk tas liecina, ka 'Granāti pluss” jau laikus tiek informēti par visām iespējamām VDD darbībām un otrādi.
Tomēr arī VARAM sagādāja iedzīvotājiem vilšanos. Uz sūdzību, kurā tika lūgts atzīt par spēkā neesošu notikušo sasteigto un formālo sabiedrisko apspriešanu, tika saņemta VARAM valsts sekretāra Edvīna Balševica parakstīta atbilde, kurā iedzīvotāju vēlme kategoriski noraidīta un sabiedriskā apspriešana atzīta par likumīgu, pie kam noslēgumā liekot skarbu vēstījumu “lēmums nav pārsūdzams”. Ja arī formāli Balševica viedoklis ir respektējams, tomēr nekāda iedziļināšanās jautājumā pēc būtības jau nu noteikti nav notikusi.
Neoficiāli vairākkārt izskanējusi informācija, ka bijušais Rīgas pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balšvics esot ļoti ciešās un draudzīgās attiecībās ar minētajiem Ventspils puses uzņēmējiem - ja izdošoties “izbīdīt cauri” gan dolomīta karjera, gan arī mega vēja parka izviedes projektus Kurzemē, nākotnē šai amatpersonai it kā esot garantēts labi atalgots darbs kādā no šīm struktūrām. Šādas ziņas, protams, ir tikai un vienīgi neoficiālas.
Ir arī redzamas saites starp politisko spēku “Attīstībai/Par!” un un uzņēmēju grupējumu, kas agrāk taisīja tranzītbiznesu Ventspilī. Piemēram, Olafs Berķis kopumā politiskajam spēkam “Attīstībai/ Par” (gan kopā, gan katram atsevišķi) ir ziedojis vairāk kā 130 000 eiro. Par tik iespaidīgu ziedojumu, visticamāk, no politķu puses izrādītā pretimnākšana kļūst saprotamāka. Vēl jāpiebilst, ka uzņēmējs Igors Skoks jau ir iemēģinājis roku derīgo izrakteņu iegūšanas jomā - viņam pieder uzņēmums “DSG Karjeri” (kas savulaik iekūlās skandālā par aplokšņu algām). Iespējams, tieši Igors Skoks ar partneriem stāv aiz SIA “Granāti plus” izkārtnes. Ikšķiles karjeros potenciāli izsmeļami vairāk nekā 25 miljoni eiro. Tas nebūtu slikts grābiens.
Dolomīta pasūtītājs nebūs nekur tālu jāmeklē - topošais “Rail Baltic” dzelzceļš garantēti kļūs par paredzamās produkcijas iepircēju.
Iebilst pret vidi degradējošiem darbiem vēl var vietējā vara. Ogres novada domes izpilddirektors Pēteris Špakovskis jau esot nosūtījis vēstuli VPVB, norādot uz veikto aprēķinu un secinājumu paviršību un virspusību.
Tomēr visticamāk VPVB nenokāps no iebrauktajām sliedēm un projektam tiks dota zaļā gaisma. Tādēļ iedzīvotāji paļaujas, ka tieši pašvaldībai pietiks juridisko un cita veida argumentu, lai pasargātu savus iedzīvotājus un saglabātu neskartas unikālās dabas vērtības. Sandra Vilcāne: “Domāju, ka tuvākie mēneši skaidri parādīs, cik spēcīga patiesībā ir vietējā vara savu pricipu un vērtību aizstāvēšanā un vai tā lūzīs pret augstākos politskos plauktos saskaņotiem plāniem. Mēs tomēr ceram, ka saprāts un taisnīgums uzvarēs alkatību.”
Mēdz būt visādi gadījumi - iedzīvotāji bez pamata mēdz pretoties kādu jaunu degvielas uzpildes staciju būvēšanai, gadās, ka vides aktīvisti aizsāv unikālas odu sugas nesakoptās slīkšņās, taču šis nav tas gadījums. Uzņēmējdarbības spiediens uz Ogres Zilajiem kalniem jau tagad ir pārmērīgs. Vēl viens milzu karjers būs pagalam nelāgs posta darbs.
