“Sold out” – reisi no Irākas lidostām Bagdādē un Basrā uz Minsku ir pilnībā izpārdoti. Svešie iziet cauri Baltkrievijai un turpina gāzties pāri Eiropas Savienības robežai Lietuvā un mazākā straumē arī Latvijā. Šī ir ārkārtēja situācija, kurā robežsargiem trūkst likumisku pilnvaru neielaist migrantus Latvijā. Viņus drīkst aizturēt, lietojot spēka paņēmienus un ieroci, bet nedrīkst padzīt.
Amatpersonas mierina, ka situācija Latvijā ir mierīga, ka migrantu ir maz, taču tas vairs īsti neatbilst īstenībai. Nu jau ik nedēļu Latvijas pierobežā tiek aizturētas noziedznieku grupas, kas šķērsojušas Baltkrievijas-Latvijas zaļo robežu, tādējādi izdarot smagu kriminālnoziegumu. 30. jūlijā Augšdaugavas novada Silenes ciemā robežsargi aizturēja 10 Irākas un 1 Sīrijas pilsoni, kā arī divus cilvēku kontrabandistus - Igaunijas pilsoņus. Savukārt 31. jūlijā Salienas pagastā tika aizturēts vēl viens Indijas un viens Šrilankas pilsonis. Nelegāļi ievietoti aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils” - iekšlietu ministre Marija Golubeva pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu informēja, ka pagaidām tur vietas vēl esot. Savukārt abi igauņu kontrabandisti ielikti cietumā.
Ziņu arhīvs liecina, ka ar cilvēku kontrabandu cauri Latvijai pamatā nodarbojas Krievijas čečeni un Igaunijas krievi. Vietējie pierobežas iedzīvotāji noziedzīgās darbībās iesaistās retāk. Viņi gluži otrādi - ziņo Valsts robežsardzei par nelegālajiem robežpārkāpējiem. Cik daudziem noziedzniekiem valstī izdodas iekļūt nemanītiem, to, protams, nevar zināt, bet, ja šāda iespēja nepastāvētu, migranti uz šejieni vienkārši nenāktu. Taču viņi ir informēti, ka arī uz Baltkrievijas un Latvijas robežas žoga nav, un tas nozīmē, ka viņiem var paveikties.
Lai mazinātu iedzīvotāju satraukumu par nelūgtajiem viesiem, valsts amatpersonas sistemātiski uzsver, ka situācija uz Latvijas robežas nav ārkārtēja. Arī Valsts robežsardze jaunākajā paziņojumā sabiedrībai vēsta: “Uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nav novērojama masveida nelikumīga valsts robežas šķērsošana, šogad konstatēti pieci Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 27 trešo valstu piederīgie - 23 Irākas, viens Sīrijas, viens Šrilankas, viens Indijas un viens Baltkrievijas pilsonis.” Tieši jūlijā plūsma ir kļuvusi intensīvāka. “Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas, ir ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes resursi zaļās robežas uzraudzībai,” teikts robežsardzes paziņojumā.
Valsts robežas apsardzē iesaistījušies arī Nacionālie bruņotie spēki, un tam pamatojums nav tikai sagaidāmais noziedznieku plūsmas pieaugums. Migrantu klātbūtni pierobežā savās interesēs var izmantot arī Krievija. Kā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks: “Mums ir jābūt gataviem iespējamam nelegālās imigrācijas pieaugumam un ar to saistītām provokācijām uz robežas. Tāpat mēs nedrīkstam izslēgt varbūtību, ka situācija var mainīties austrumu kaimiņu kopīgo militāro mācību “Zapad 2021” laikā. Bruņotie spēki veiks mērķtiecīgas darbības un sniegs nepieciešamo atbalstu Valsts robežsardzei, lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no jebkāda veida drošības izaicinājumiem.” Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildu novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildu personālu patrulēšanai. No 15. augusta pierobežā tiks organizētas arī armijas un robežsardzes kopīgas mācības, tādējādi nodrošinot pastiprinātu karaspēka klātbūtni pie Krievijas un Baltkrievijas robežas.
Valdība ir konceptuāli apņēmusies triecientempā pabeigt uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju žoga būvniecību, kas gadiem ilgi tika plānota, muļļāta, bet naudas trūkuma un dažādu skandālu dēļ tā arī nav īstenota. Jaunnedēļ valdībā tiks skatīts Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums, kurā tiks piedāvāti gan risinājumi ātrākai stacionārā žoga uzbūvēšanai, gan pagaidu risinājumi migrantu plūsmas ierobežošanai. Tie acīmredzot būs dzeloņstiepļu rituļi. Bet pagaidām, kamēr robežu dabā iezīmē tikai stabiņi un uzraksts “Stāt! Valsts robeža”, jātiek galā tāpat. Iekšlietu ministres piedāvātajā rīcības plānā viens no punktiem paredz pastiprinātu patrulēšanu uz robežas, robežpārkāpēju atturēšanu un atgriešanu. Tātad nepieļaut noziedznieku ienākšanu Latvijā. Taču ar šī punkta izpildi varētu rasties problēmas, jo, lai kādu migrantu pagrieztu pretējā iešanas virzienā, robežsargiem būtu jālieto spēks.
Valsts robežsardzes likumā šāda iespēja vispār netiek apskatīta - speciālos līdzekļus, suņus, spēku un ieroci drīkst lietot, tikai lai aizturētu noziedznieku, nevis viņu padzītu.
Lietuvā, lai šo pretrunu atrisinātu, iekšlietu ministre Agne Bilotaite izdevusi speciālu rīkojumu. Robežsargiem jāpanāk nelegālo migrantu došanās atpakaļ, un šai nolūkā kopš otrdienas atļauts izmantot psiholoģisko spiedienu un fizisko spēku. 300 migranti tai pašā dienā tika padzīti atpakaļ uz Baltkrieviju, un gribētāju skaits izdarīt ar nelegālu robežas šķērsošanu saistītus noziegumus nekavējoties samazinājās. Toties dramatiski pieaudzis saspīlējums Lietuvas attiecībās ar Baltkrieviju.
Publiskie paziņojumi kļūst arvien asāki. Pēdējais incidents saistīts ar mirušu irākieti, kuru it kā līdz nāvei noveduši Lietuvas robežsargi. Patiesībā nemaz nav zināms, vai šāds nāves gadījums nav safabricējums. Taču Baltkrievija lietuviešus iztaisa par nez kādiem necilvēkiem. Lūk, citāts no viņu Ārlietu ministrijas paziņojuma:
“Migranti bēg no izpostītajiem kara rajoniem, cerot atrast savu jauno, silto, mājīgo, bet, galvenais - drošo māju, taču sastopas ar policijas vardarbību, Bruno spirāli (dzeloņdrātīm) un atklātu naidu. Migrācijas plūsmu pieaugumu jūt arī Baltkrievija: mūsu robežsargi pēdējā laikā ir aizturējuši daudz vairāk nelegāļu nekā iepriekš. Daudzas Eiropas valstis, tai skaitā valstis bez ārējās robežas, pie sevis fiksē nelegāļu skaita pieaugumu. Bet klaigā un solidaritāti pieprasa tikai Lietuva.”
Protams, ne tikai Baltkrievija ir atbildīga par Lietuvā un Latvijā notiekošo migrantu krīzi. Sava daļa atbildības jāuzņemas arī migrantu izcelsmes valstīm, kas nespēj pieskatīt un nespēj aizsargāt savus pilsoņus.
Jūlijā Lietuvas un Irākas ārlietu ministri vienojās par abpusējām oficiālu delegāciju vizītēm un kopīgām pūlēm nelegālo migrantu plūsmas apturēšanai. Irāka arī apņēmusies sākt izmeklēšanu par iespējamu noziedzīgu tīklu, ko Irākā organizē Baltkrievija un kas ekspluatē Irākas iedzīvotājus, pārdodot viņiem sapni par nokļūšanu Eiropas Savienībā, lai gan patiesībā irākieši netiek tālāk par migrantu nometnēm. Irākas ārlietu ministrs Fuads Huseins, tiekoties ar Lietuvas kolēģi Gabrieļu Landsberģi solījis, ka cilvēku kontrabandisti netiks paciesti un Irākas pilsoņi tiks aizsargāti gan pašu valstī, gan ārpus tās. Tomēr joprojām pārpildītie avioreisi uz Minsku neliecina, ka šie vārdiem būtu sekojuši darbi.
Aviokompānijas “Iraqi Airways” mājaslapās rakstīts “sold out” - biļetes uz apsolīto zemi Eiropas Savienību izpārdotas. Svešie jau ir ceļā.
