Eiropas Savienības zaļais kurss ir galvenais arguments, kas Administratīvo rajona tiesu pamudināja lemt par labu vēja biznesa miljonāriem un par sliktu Latvijas iedzīvotājiem. Ja Tukuma novada dome spriedumu nepārsūdzēs un tas stāsies spēkā, šis spriedums kalpos kā iedrošinājums, lai visu Latviju apstādītu ar grandioziem industriāliem objektiem, ignorējot vietējo kopienu iebildes.
Vēja un citu zaļo biznesu izdevīgums ir apstāklī, ka Eiropas Savienībā valstīm enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, jālieto un jāpērk obligātā kārtā. Tas ir garantēts noiets par paaugstinātu cenu. Latvijā par tiesībām uzstādīt savus ģeneratorus cīnās vairāki biznesa grupējumi - dažādās Latvijas vietās, bet konkrētajā - Tukuma stāstā prasību pret iedzīvotājiem un pašvaldību tiesā iesniedzis zviedru kompānijas “Eolus Vind AB” meitasuzņēmums SIA “Pienava wind”. Pamatojoties uz iedzīvotāju kategorisko nostāju pret ainavu degradējošu industriālu apbūvi plašā novada teritorijā, iepriekšējā dome pieņēma politisku lēmumu, un apbūves pieteikumu noraidīja. Zviedri vērsās tiesā, un tiesa tagad lēmusi viņiem par labu. Dažu miljonāru peļņas intereses atzītas par svarīgākām, nekā vietējās kopienas dzīves kvalitāte.
Administratīvā rajona tiesa lietu izskatīja šādā sastāvā: tiesnese E. Apīne, tiesnese A. Patmalniece, tiesnese M. Romanova.
Faktiski šīs tiesneses Latvijas tautas vārdā taisījušas tādu spriedumu, ar kuru Latvijas tautai tiek atņemtas tiesības kaut ko gribēt vai negribēt.
Spriedumā izklāstīti dažādi argumenti, liktas atsauces uz dažādiem normatīviem aktiem un citiem spriedumiem, tostarp Satversmes tiesas atziņām. Pašvaldības līgtajiem advokātiem te būs gana daudz nianšu, ko pētīt. Taču, kontekstā vērtējot Eiropas Savienības valdību, tostarp Latvijas valdības apsēstību ar klimata pārmaiņu mazināšanu, rodas iespaids, ka tiesa baidījusies iet pretējā virzienā. Baidījusies atzīst, ka pats “zaļais projekts” var būt kaitniecisks videi un sabiedrībai. Ne velti spriedumā piesauktas Latvijas saistības atjaunojamo energoresursu ieviešanā un norāde, ka šāds enerģijas veids ilgtermiņā sasniedz vides aizsardzības mērķus klimata jomā.
Lūk, citāts no sprieduma:
“Kā tiesa jau norādīja, nav šaubu un lietā nav strīda, ka ainavas Paredzētās darbības vietā tiks izmainītas un būs būtiski ietekmētas visā Paredzētās darbības norises laikā. Taču šāda ietekme vēja parku izvietošanai būtu ikvienā Latvijas Republikas vietā un administratīvajā teritorijā, kur plānota vēja elektrostaciju izvietošana ar masta augstumu 166 m, rotora diametru 155 m un kopējo stacijas augstumu 241 m. Līdz ar to, ja vadās pēc nepieciešamības saglabāt Latvijas ainavu nemainīgu, tad šāda nekustamā īpašuma izmantošana un attīstīšana valstī nebūtu iespējama, tomēr, ievērojot tiesas jau norādīto atsauci uz ES Direktīvu 2018/2001, kas veicina atjaunojamo energoresursu ieviešanu un nosaka dalībvalstīm sevišķus pienākumus, šādu aizliegumu pastāvēšana būtu pretrunā ar tiesību normām.”
Tātad vienkārši negribēt ainavā milzīga izmēra svešķermeņus nedrīkst. Tukuma dome atteikumu zviedru vēja biznesam pamatoja ar to, ka sabiedrības ieguvums būs lielāks, plānoto saimniecisko darbību aizliedzot, nevis atļaujot. Paredzētās darbības akcepts aizskartu pašvaldības iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Iegūtā informācija un dati par būtisko apdraudējumu putniem un sikspārņiem, būtiskajām izmaiņām novada ainavas daudzveidībā, kā arī infraskaņas un zemas frekvences skaņas un mirgošanas negatīvā ietekme uz cilvēkiem radīja pamatu pašvaldībai piemērot piesardzības principu.
Pēc iedzīvotājiem nelabvēlīgā tiesas sprieduma pašvaldībai jāpārskata sava argumentācija. Arī tādēļ, ka pēc vēlēšanām teju pilnībā nomainījies domes sastāvs, un 15 ienākušajiem deputātiem jāiepazīstas ar lietas vēsturiskajiem apstākļiem. Tostarp Tukuma novada mēram Gundaram Važam. Viņš Neatkarīgajai stāsta, ka šonedēļ sāktas konsultācijas ar juristiem, ekspertiem un pašiem vēja projekta virzītājiem. Laiks sprieduma pārsūdzībai ir viens mēnesis. Ja spriedums netiks pārsūdzēts, domei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas jāizdod SIA „Pienava wind” labvēlīgs administratīvais akts, ar kuru tiek akceptēta vēja elektrostaciju parka „Pienava” būvniecība Tukuma novadā.
Uz tukumnieku tālāko rīcību un panākumiem tiesvedībā ar neaicināto zviedru uzņēmumu gaida un cer arī citas pašvaldības, kurās cenšas ieperināties pseidozaļais bizness. Sevišķi Ventspils novads, kurā vēja stabus iecerēts izvietot īpaši lielā blīvumā un augstumā. “Uz mūsu kreņķiem citi grib gūt mācību,” secina Tukuma mērs Gundars Važa. Viņaprāt, iedzīvotājiem ir tiesības negribēt vēja ģeneratorus, bet deputātiem ir tiesības balsot pēc savas sirdsapziņas un atbilstoši savu iedzīvotāju vēlmēm. Tas ļauj cerēt, ka spriedums tiks pārsūdzēts un cīņa par šīm tiesībām turpināsies augstākā instancē. Ja ne - Latvijas lauku un mežu ainava radikāli mainīsies. Tiks izzāģēti meži, aizlieti ar betonu un augstu virs atlikušo koku galotnēm pacelsies tērauda un stiklašķiedras konstrukcijas. Latvijas Vēja enerģijas asociācija jau paudusi gandarījumu par tiesas lēmumu, kas veicinās straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā.
