Uz Lietuvā notiekošās migrantu krīzes fona Latvijas situācija pagaidām ir nesalīdzināmi labāka. Tomēr arī no neliela daudzuma migrantu kaut kā ir jāatbrīvojas. Latvijas valsts robežsardze sākusi pārrunas ar Baltkrievijas kolēģiem par pirmdien aizturēto 9 irākiešu nodošanu atpakaļ uz turieni, no kurienes tie nākuši. Maz ticams, ka sarunas būs veiksmīgas.
Līdz kovida pandēmijai nelegālo migrantu izsūtīšana bijusi krietni vienkāršāka. Ja nozieguma - valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas - veicēji tika aizturēti uz karstām pēdām, operatīvi kopā sanāca abu iesaistīto valstu robežsargi, un, ja šīs karstās pēdas fiziski bija redzamas uz robežjoslas, piemēram, nomīta zāle, aplauzti krūmi, apavu nospiedumi zemē - noziedznieki tika nodoti tai valstij, no kuras ienākuši. Parasti nelegāļi cenšas atrast uz robežas kādu aizaugušāku un grūtāk pārskatāmu vietu, kur pāriet. Taču pēdas tāpat paliek. Attiecīgi - ja viņi nākuši no Baltkrievijas, tad kļuva par Baltkrievijas problēmu. Ja nozieguma pierādījumi dabā nebija konstatējami, pārkāpējs kļuva par Latvijas problēmu. Šāda kārtība ļāva salīdzinoši operatīvi pieņemt lēmumus. Taču šobrīd pandēmijas ierobežojumu dēļ klātienē abu valstu robežsargi vairs netiekas. Pārrunas notiek tikai rakstveidā, kas migrantu atpakaļnodošanas procedūru padara krietni ilgāku vai pat neiespējamu. Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone informē, ka šobrīd ir sākta oficiālā sarakste ar Baltkrievijas kolēģiem par tiem deviņiem irākiešiem, kas Latvijā nelegāli iekļuva šajā pirmdienā.
Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļas robežsargi pārkāpējus aizturēja Maksimova ciemā. Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā viņi ievietoti Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”. Par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu personu grupā pret viņiem sākts kriminālprocess. Ja Baltkrievijas puse uzrādītos pierādījumus atzītu par pietiekamiem, tas Latvijai, protams, būtu izdevīgākais variants. Ja, nē, tad atliek divi citi scenāriji. Pirmais beigsies ar noziedznieku izraidīšanu, uzdāvinot viņiem biļetes mājupceļam uz Irāku. Galu galā karš tur ir beidzies - lai atjauno savu dzimto zemi. Otrais scenārijs ir Latvijai un Eiropas Savienībai sākotnēji lētāks, taču saistīts ar drošības un sociālajām problēmām ilgtermiņā. Ja migrācijas atbalstītāji jeb tā dēvētie velkamisti pamācīs irākiešus un tie oficiāli lūgs patvērumu, tad no ārzemnieku cietuma Daugavpilī vai Muceniekos viņi nekavējoties tiks pārvesti pāri ielai uz patvēruma meklētāju centru Muceniekos, un sāksies ilga un piņķerīga viņu lietas izskatīšana. Finālā, ja viņiem patvērumu nepiešķirs, tāpat sūtīs atpakaļ uz Irāku. Ja piešķirs - tad palaidīs šos noziedzniekus, kas konvertējušies par legāliem migrantiem, laukā no Muceniekiem, un tālāk - kur acis rāda.
Šogad Latvijā uz valsts zaļās robežas aizturētas piecas personu grupas. Četros gadījumos tie ir bijuši irākieši, vienā krievi. Zīmīgi, ka nelegālo migrantu izcelsmes valsts ir mainījusies. Iepriekšējos gados cilvēku kontrabandisti īstenoja Vjetnamas pilsoņu pārvietošanu caur Latviju. Tagad šī plūsma ir apsīkusi. Uz apsolīto laimes zemi - Eiropas Savienību nāk irākieši. Lielākoties nāk no Baltkrievijas uz Lietuvu. Cik daudziem tas izdevies, protams, nav zināms. Tāpat kā nav zināms, cik bieži viņiem izdodas nemanītiem iekļūt Latvijā. Taču aizturēto migrantu skaits Lietuvā ir nu jau milzīgs - pāri par 3000 personu, un tā ir krīze. Kā valsts raidsabiedrībai LRT atzina premjerministre Ingrīda Šimonīte: “Migranti nevar levitēt gaisā, viņiem kaut kur ir jābūt izmitinātiem.” Iekšlietu ministrija ziņo, ka pašlaik migranti nometināti 15 dažādās vietās, un vietas nepieciešamas vēl. Vietējie iedzīvotāji protestē. Valdība protestu izcelsmi daļēji saista ar organizēto noziedzību, taču iedzīvotājiem objektīvi ir pamats būt piesardzīgiem.
Vakar pie valdības ēkas pret migrantu izmitināšanu solījās nākt protestēt Devenišķes iedzīvotāji. Kartē viņu apriņķis ir gluži kā pussala, ko no trim pusēm apskalo Baltkrievija, bet ar Lietuvu saista viena šoseja. Tieši šīs ģeogrāfijas dēļ Iekšlietu ministrija rosina izvietot Devenišķē slēgtā skolā lielāku skaitu migrantu - 500. Būšot vieglāk uzraudzīt. Taču Devenišķē dzīvo arī 600 pastāvīgie iedzīvotāji. Un teju tikpat liela migrantu skaita ievešana pilsētiņas dzīvi pilnībā sagrieztu kājām gaisā. Tāpēc arī pašvaldība valdības plānu neatbalsta. Arī citviet, kur jau izmitināti migranti, notiek konflikti un protesti. Lietuva atrodas sarežģītā situācijā. Citas valstis nāk talkā. Arī Latvija aizsūtījusi teltis, gultas, ģeneratorus. Igaunija - dzeloņstieples 100 kilometru garumā. Tomēr apturēt migrantu krīzi būtībā var tikai Baltkrievija, caur kuru migranti ierodas. Līdzīgi kā Turcija bija atslēgas valsts Vidusjūras migrantu krīzē.
Taču Baltkrievija irākiešu piegādes nepārtrauc, un Baltijas valstu aizsardzības ministri šo krīzi vērtē kā mērķtiecīgu hibrīduzbrukumu.
Trešdien notikušajā videokonferencē ministri vienojās koordinēt rīcību saistībā ar Baltijas reģiona stabilitātes apdraudējumu.
Robežu stiprina armija
Tāpat kā Lietuvā, arī Latvijā robežsardzes spēki tiek stiprināti ar armijas atbalstu. Patrulēšanā uz robežas iesaistīta Zemessardze un lielāks transporta daudzums. Nelegālās imigrācijas risku mazināšanai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ieradušies arī Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex” eksperti. Ja Lietuvā migrantu plūsmu izdosies ierobežot, cilvēku kontrabandisti var mainīt saviem klientiem rekomendēto maršrutu uz Latviju. Un tad tie vairs nebūs kādi desmit irākieši, ar ko mūsu varasiestādēm jācimperlējas, bet simti un tūkstoši. Kā šobrīd Lietuvā. Latvijas Valsts robežsardze, organizējot Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un NATO alianses robežas apsardzību, aicina arī iedzīvotājus būt modriem:
“Valsts robežsardzei ir ļoti svarīgs vietējo iedzīvotāju atbalsts nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un kontrabandas apkarošanā. Valsts robežsardze izsaka pateicību ikvienam, kurš nepaliek vienaldzīgs un nāk talkā robežsargiem viņu dienesta pienākumu veikšanā.” Arī pēdējā irākiešu grupa paņemta ciet, pateicoties kāda vietējā iedzīvotāja sniegtajai informācijai.
Šis ir smags noziegums
Pat politiķu aprindās pašlaik tiek kultivēts viedoklis, ka nelegālie migranti, šķērsojot valsts zaļo robežu izdara maznozīmīgu administratīvu pārkāpumu, par ko nebūtu piemērojamas bargas sankcijas. Ka šie nabadziņi jāietin siltās segās un jāuzņem kā mīļi viesi. Pat iekšlietu ministre Marija Golubeva iestājas par liberālāku politiku attiecībā uz migrantiem. Taču velkamistiem jāpatur prātā, ka nelegālie migranti un viņu sabiedrotie - cilvēku kontrabandisti un piesedzēji valsts struktūrās izdara smagus noziegumus, kas paredzēti krimināllikumā.
***
Krimināllikums
284. pants. Valsts robežas nelikumīga šķērsošana
(1) Par valsts ārējās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu -
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(11) Par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu, ja to ir izdarījusi persona, kurai ir noteikts izceļošanas aizliegums no Latvijas Republikas, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa vai izmantojot transportlīdzekli, vai neievērojot noteikto ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
285. pants. Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai
(1) Par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vienā gadījumā vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(3) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai ja tās izraisījušas smagas sekas, vai arī par liela personu skaita, tas ir, vienā gadījumā vairāk nekā piecu personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
(4) Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas divu vai vairāku cilvēku nāvi, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
