Festivāls “Baltic Pride 2021” ir pasludināts par Baltijā lielāko cilvēktiesību notikumu reklāmas nolūkos, jo liberālais portāls TVNET ir festivāla informatīvais sponsors, bet patiesībā šī notikuma mērogs un ietekme tiek ievērojami pārspīlēta, turklāt salīdzinājums ar dziesmu svētkiem vispār ir nevietā.
Pirmkārt, spēkā joprojām ir dažādi epidemioloģiskie ierobežojumi, un joprojām nav zināms, vai notiks “praida” gājiens, kas līdzīgos seksa festivālos ir centrālais pasākums. Otrkārt, Latvijas, gadījumā arī ar seksu, izklaidi vai kultūru šim pasākumam tikpat kā nekāda sakara nav. Tā ir vienas salīdzinoši nelielas sabiedriskas grupas sabiedriski politiska cīņa par ietekmi. Un šis process konservatīvajam vairākumam jāpieskata, lai nepieļautu sabiedrības šķelšanu un LGBT kopienas apveltīšanu ar heteroseksuālo sabiedrības vairākumu diskriminējošām privilēģijām.
Kas attiecas uz pašu seksa festivālu “Baltic Pride 2021”, tas notiks nedēļā no 2. līdz 7. augustam. Un konservatīvo ļaužu reizēm, ka, lūk, dziesmu svētki šogad notiek attālināti, bet seksa festivāla dalībnieki varēs rīkot masu pasākumu klātienē, pagaidām nav pamata. Precīza pasākuma programma vēl nav izziņota. Neatkarīgā sazinājās ar festivāla galveno rīkotāju Kasparu Zālīti, un viņš apstiprināja, ka arī pašiem organizatoriem pagaidām nav skaidrības par klātienes pasākumiem, taču jau tagad zināms, ka lielākā programmas pasākumu daļa notiks tiešsaistē. Turklāt, neraugoties uz to, ka festivāls nes Baltijas vārdu un tiek pieteikts pamatā angliski runājošai publikai, šogad tas būs orientēts uz vietējo auditoriju. Mainīgo epidemioloģisko ierobežojumu dēļ par ceļošanas iespējām pēc mēneša lielas skaidrības nav. Tātad nekādi ārzemju seksa vienradži lielā skaitā neatbrauks. Šobrīd pasākumi telpās atļauti līdz 300 cilvēkiem, brīvā dabā - līdz 500.
Kaspars Zālītis skaidro, ka ar šiem daudzumiem pasākuma rīkotāji arī rēķinās, un to nevar uzskatīt par lielu sanākšanu. Salīdzinājumam, iepriekšējos skolēnu dziesmu svētkos piedalījās gandrīz 38 tūkstoši dalībnieku. Politiskais seksa festivāls uz šāda skaitļa fona būs vien tāds mazītiņš burziņš, ja vispār šī burzīšanās notiks klātienē. Pagaidām Rīgas domē saskaņojumi konkrētiem pasākumiem nav prasīti. Pieteikumus mītiņiem, gājieniem un piketiem gan var iesniegt kaut vai iepriekšējā dienā, tikai tad nav garantijas, ka dome pagūs izskatīt. Parastā kārtība ir tāda, ka jāpiesakās vismaz 10 dienas iepriekš, un tad arī Valsts policijai ir laiks izvērtēt, vai nepieciešami kādi papildu drošības pasākumi, vai organizatoriem jāuzdod nodrošināt apsardzi, vai varbūt pasākums vispār būtu aizliedzams. Seksa festivāla rīkotājiem tas gan nedraud, jo LGBT organizācijas tradicionāli saņem lielu atbalstu gan no politiskajām partijām un varas struktūrām, gan arī no privātā sektora puses.. Šogad festivālam finansējumu atvēlējusi pat lielākā ārzemju komercbanka Latvijā “Swedbank”. Banka izkārusi varavīksnes karogu un savā paziņojumā runā “par dažādāku un iekļaujošāku nākotni”. Taču nav šaubu, ka šādai bankas rīcībai ir gluži racionāli apsvērumu. LGBT ir ietekmīga un bagāta kopiena. To savulaik paskaidroja viens no ietekmīgākajiem kopienas pārstāvjiem Kārlis Streips. Gejiem nav bērnu, toties ir pietiekami daudz naudas. Attiecīgi uzņēmumiem ir izdevīgi orientēties uz homoseksuāļu apkalpošanu, jo viņu vajadzības ir finansiāli ietilpīgākas, bet iegribas - dārgākas.
Bet ne tikai privāti uzņēmumi un bankas atbalsta LGBT organizācijas. To dara arī Latvijas valsts no nodokļu maksātāju naudas. Nule Kultūrkapitāla fonds piešķīris 3000 eiro Laikmetīgās mākslas centram projektā “Identitātes un kopienas veidošana. Notikumu sērija Baltijas praida nedēļā”. Naudas un projekta nepieciešamība pamatota ar to, ka sabiedrības vairākums pret LGBT kopienu slikti izturas. Piemēram: “konservatīvas vērtības pārstāvošie politiķi un viedokļu līderi šo diskusiju laikā klaji veicinājuši sabiedrības neiecietību pret LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, gan sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā” . Par saņemto naudu tiks organizētas diskusijas un taisīti mākslas darbi. Arī pērn Kultūrkapitāla fonds finansēja līdzīgu pasākumu - Pārģērbšanās festivālu homoseksuālām sievietēm “Baltijas Drag King”. Tāpat Kultūras ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds ir atbalstījuši speciālas interneta vietnes izveidi “LGBT House Riga” no valsts budžeta līdzekļiem. Un arī ikdienas darbam centrālā kopienas organizācija “Mozaīka” ir saņēmusi publisko finansējumu. Tas rāda, ka LGBT kopiena jau pašlaik Latvijā bauda respektu, pietāti un nodokļu maksātāju naudu. Žēlabām par sāpinātām cilvēktiesībām nav nekāda pamata, jo Latvijas sabiedrība jau ir iekļaujoša un pret minoritātēm iejūtīga.
