Pamatoti nosodot nevajadzīgu vardarbību pret dzīvniekiem, nedrīkst aizmirst, ka radikālās vegānu organizācijas “Dzīvnieku brīvība” stratēģiskais mērķis ir pilnīgs dzīvnieku pasaules produktu aizliegums. Aizliegt kotletes, aizliegt ādas zābakus, aizliegt jāšanas sportu, slēgt zoodārzus utt. Cīņa par kažokzvēru nozares slēgšanu ir viens posms ceļā uz šo radikālo mērķi – piespiest visus kļūt par vegāniem.
“Dzīvnieku brīvība” ir no ārzemēm finansēta nevaldības organizācija. Pusi tās ienākumu nodrošina ES, EEZ un citi ārvalstu fondi, kas pērnā gada pārskatā gan netiek atšifrēti. Taču 2017. gadā tā saņēmusi finansējumu arī no organizācijas PETA, kas savā ekstrēmismā, piemēram, Lielbritānijā tiek pielīdzināta neonacistu kustībai.
“Dzīvnieku brīvības” un tās finansētāju ekstrēmisms ietverts idejā par dzīvnieku pilnīgu atbrīvošanu no ciešanām, kas nav savienojams ar tradicionālu sabiedrības patēriņu. Ēst gaļu, valkāt ādu, izmantot lopus un ar dažām sugām uzturēt īpaši draudzīgas attiecības. Cīņa šī mērķa sasniegšanai tiek organizēta ļoti pārdomāti, izraisot emocionālu nepatiku pret dzīvnieku izmantošanu, to eskalējot un vispārinot attiecībā uz visu nozari. Vienalga, vai tas būtu cirks vai olu ražošana, vai ūdeļu audzētava, kā noticis pēdējā skandālā. Metode viena un tā pati gan ārzemēs, gan pie mums. Tiek nofilmēts kas īpaši nepatīkams, samontēts un piedāvāts vispārējai apskatei ar piebildi, ka tā tur ir norma.
Dažādās kažokzvēru audzētavās “Dzīvnieku brīvība” jau iepriekš ir slepus iekļuvusi 2012. gadā, 2014. gadā. 2018. gadā. Un bija zināms, ka šī prakse tiks turpināta līdz pat uzvarošajām beigām, proti, nozares aizliegumam. No šāda viedokļa raugoties, uzņēmums “Baltic Devon Mink” pieļāva ļoti smagas kļūdas, gan ielaižot savā fermā spiegu, gan pieļaujot, ka darbinieki acīmredzami pārkāpj labturības prasības.
Par to, ka prasības pārkāptas, par to uzraudzības dienestiem šaubu nav. Publiskotajā video redzamās ainas ir nehumānas, neatbalstāmas un cietsirdīgas. Arī tad, ja ūdele iekodusies strādniekam rokā, viņu nedrīkst dauzīt. Jāprotas sarunāt, pat neraugoties uz to, ka zvērs drīzumā pārtaps kažokādā. Vakar uzņēmumā safilmētie pārkāpumi tika vērtēti Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvajā padomē. Padomdevēja institūcijā, kurā iesaistītas visas ieinteresētās puses. “Dzīvnieku brīvības” pārstāvis Aivars Andersons apskaidroja klātesošos, ka ādas ir nevajadzīga apģērba dekorācija. Ka tas ir skaidrs ikvienam normālam cilvēkam, ka sabiedrība sagaida objektīvu nostāju. Pēc tam vārds tika dots arī pretējai pusei. Kažokzvēru audzētāju asociācijas vadītājs Arnis Veckaktiņš apliecināja, ka video redzama neatbalstāma prakse, taču tie esot atsevišķi no konteksta izrauti tendenciozi kadri. Savukārt lielais konteksts ir tas, ka radikālie vegāni vēršas pret lopkopības nozari principā.
“To dara cilvēki, kas gaļas ēšanu uzskata par noziegumu”.
Un tā ir taisnība, ka slimus, novārgušus vai vienkārši neglītus eksemplārus var safilmēt jebkurā fermā, jebkurā nozarē. Govis, aitas, cūkas, vistas, zivis.
Absolūts vairākums cilvēku patērē dzīvniekus. Tas jādara pēc iespējas cieņpilni, nesagādājot tiem nevajadzīgas ciešanas, bet galu galā jautājums par dzīvnieku labturību vienmēr būs diskutējams, ja finālā dzīvnieks tā vai citādi pārtop kotletē vai rokassomiņā. “Dzīvnieku brīvība” uzstāj, ka tieši zvērkopības nozarē iztikt bez cietsirdības nav iespējams, tāpēc nozare ir slēdzama, līdzīgi kā to nule izdarījuši igauņi. Tāpēc tiek publiskoti nežēlīgi kadri, bet netiek rādīti tādi kadri, kuros ūdeles ir veselīgas, jūtas labi, patīkami un zvērkopji ar tām apietas profesionāli un atbildīgi. Andersons arī noklusē faktu, ka Igaunijā jau vairāk nekā trīs gadus vairs nav neviena kažokzvēra un viņi formāli slēdza nozari, kas nepastāv. Pārtikas un veterinārais dienests pagaidām turas pretī emocionālajam spiedienam, un atsevišķus labturības pārkāpumus nevispārina. Tāpēc pašlaik ir ierosinātas sešas atsevišķas administratīvās lietas - pret katru no personām, kas safilmētajā materiālā sita ūdeles. Tā ir katra darbinieka individuālā atbildība. Savukārt visos piecos uzņēmumos, kas Latvijā audzē kažokzvērus, tiek veiktas ārkārtas pārbaudes. Tajās tiek kontrolēts, vai zvēriem pietiek ūdens, barības un dzīvestelpas. Principā - darba rutīna.
Konsultatīvā padome nosoda varmācību pret dzīvniekiem, to nosoda arī pati nozare, arī Zemkopības ministrija, ierēdņi, politiķi. Taču ar šo nosodījumu nekas vēl nav beidzies, jo jautājums par kažokzvēru nozares nākotni tiks skatīts arī parlamentā. Pirms vairākiem gadiem petīcija par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Saeimā tika noraidīta. Tagad “Dzīvnieku brīvības” izraisītais emocionālais spiediens ir vēl lielāks. Cirks pret to noturējās pāris gadus. Tagad var likt likmes, cik ilgi izturēs kažokzvēru nozare. Taču jāpatur prātā, ka kažokzvēru nozarei, kas tiks atzīta par nežēlīgu, sekos nākamās. Tāds ir radikālo vegānu mērķis - dzīvnieku izmantošanas totāls aizliegums. Viņu mājaslapā teikts: “Mēs fokusējamies uz industriālajā lopkopībā izmantoto dzīvnieku aizsardzību, jo tā šobrīd ir lielākais cilvēku radītu ciešanu un nāvju cēlonis dzīvniekiem (..) Gaļas patēriņš pasaulē aug, un līdz ar to Zemei draud briesmas.” Tā viņi uzskata.
