Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas uz Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas pētnieki pandēmijas otrā viļņa laikā novērojuši izmaiņas Latvijas iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīvi un labsajūtā. Daļa sirgst ar bezmiegu, daļa jūtas nomākti. Iemesls, visticamāk, ir gan ilgstošie pulcēšanās ierobežojumi, kas lika piemēroties attālinātai strādāšanai un liedza satikt draugus, kā arī ienākumu samazināšanās vai pat darba zaudēšana.
Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras profesore Dr. Zaiga Krišjāne Neatkarīgajai atklāj, ka šis jau ir otrs pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Pētījums tapis valsts pētījumu programmas projekta “DemoMig” ietvaros. Pirmais pētījums, veicot iedzīvotāju aptauju, veikts 2020. gada aprīlī, kad pandēmija bija tikko sākusies. Jaunākajā pētījumā, kas norisinājās 2021. gada aprīlī, iegūtie dati par darba apstākļu, ienākumu, izdevumu, ikdienas mobilitātes paradumu maiņu būtiski atšķīrās no pētnieku iepriekš iegūtajiem secinājumiem par pandēmijas ietekmi. Piemēram, pirms ārkārtas situācijas attālināti strādāja tikai 11 procenti aptaujāto, 2020. gada sākumā jeb pirmā pandēmijas viļņa laikā tie bija 19%, kas otrā viļņa laikā pieaudzis līdz 23%.
No aptaujātajiem 1023 respondentiem 14% respondentu norādīja, ka Covid-19 otrā viļņa laikā viņu darbavieta bija slēgta uz nenoteiktu laiku un viņi paši saņēma dīkstāves pabalstu, savukārt 5% respondentu zaudēja darbu, jo darbavieta tika slēgta. Respondentu atbildēs par ienākumu un izdevumu mainību Covid-19 pandēmija laikā redzams, ka 37% respondentu samazinājās ienākumi, 48% tie nemainījās, un tikai 7% tie pieauga. Savukārt izdevumi palielinājās 27%, izdevumi nemainījās 37%, savukārt samazinājās 27%.
“Covid-19, protams, ietekmēja arī ceļošanas paradumus,” stāsta Z. Krišjāne. Lielākā daļa jeb 63% norādīja, ka braucieni uz ārzemēm 2020. gada rudenī nebija plānoti, līdz ar to nebija jāsaskaras ar sarūgtinājumu par nenotikušajiem braucieniem. 27% respondentu braucienu uz ārzemēm nācās atcelt, savukārt 7% devās ceļojumā uz kādu tālāku Eiropas valsti, un 5% devās ceļojumā uz kādu no kaimiņvalstīm - Lietuvu vai Igauniju. Latvijas vietējā tūrisma piedāvātās priekšrocības izmantojuši 33% respondentu, kuri atzina, ka brīvdienas pavadījuši kādā no Latvijas novadiem vai pilsētām ārpus savas patstāvīgas dzīvesvietas.
“Covid-19 pandēmijas rezultātā daudziem Latvijas iedzīvotājiem nācies mainīt darba veikšanas paradumus ikdienā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija uzsākt darbu attālināta režīmā. Aptaujas rezultāti rāda, ka līdz ar pandēmiju un tās ierobežojumiem, respondentu vidū pieauga to iedzīvotāju skaits, kas strādā attālināti,” secina LU ĢZZF vadošā pētniece Elīna Apsīte-Beriņa.
Pētījuma rezultāti arī parāda, ka ikdienas pārvietošanās paradumi uz mācību un darba vietām valdības ieviesto ierobežojumu dēļ pirmā Covid-19 viļņa laikā dažādām iedzīvotāju grupām atšķīrās. Kopumā ikdienas braucienu skaita samazinājums noticis visā Latvijas teritorijā. Taču, piemēram, Rīgā un Kurzemē respondentu vecumam bijusi liela nozīme, nosakot izmaiņas ikdienas pārvietošanās paradumos. Pētnieki secinājuši, ka tieši jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, pārvietojušies ievērojami mazāk. Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionos dzīvojošo ikdienas pārvietošanās izmaiņas ievērojami atšķiras pēc respondentu norādītās nodarbinātības. Tā, piemēram, Rīgā pandēmijas pirmajā vilnī pārvietošanās paradumu maiņa vairāk skāra studentus nekā vadošās pozīcijās strādājošos, uzņēmumu īpašniekus un zemākas kvalifikācijas darbiniekus. Tai pašā laikā kvalificētu darbinieku pārvietošanās paradumi attālināto nodarbinātības formu dēļ izmainījās vairāk nekā zemākas kvalifikācijas darbiniekiem. Arī Kurzemē un Zemgalē atklājas statistiski nozīmīgas atšķirības starp zemākas kvalifikācijas darbiniekiem, kuri dodas uz darba vietu, un darbiniekiem ar augstāku kvalifikāciju, kuri biežāk strādā no mājām.
Būtisku Covid-19 pandēmijas otrā viļņa ietekmi respondenti izjuta vērtību un attieksmes pret dzīvi (56%) maiņā, darba un privātās dzīves līdzsvarā (55%) un darba režīmā (54%). Tādus aspektus kā pastiprinātus miega traucējumus un trauksmi izjuta 23%, bezspēcības sajūtu 29%, vientulības sajūtu 23%, savukārt 10% respondentu atzina, ka Covid-19 otrā viļņa laikā ir lietojuši alkoholu biežāk nekā pirms tam. Minētās lietas būtiski skārušas viena cilvēka mājsaimniecības, ģimenes ar bērniem. Tām bija jāspēj rast līdzsvars starp ikdienas dzīves nodrošināšanu, bērnu pieskatīšanu, aktīvu dalību bērnu izglītības procesā un darba pienākumu veikšanu attālināti. Īpaši aktuāla šī problēma bijusi Pierīgas reģionā.
Vairumam respondentu Covid-19 pandēmija radīja pārmaiņas gan privātajā, gan profesionālajā sfērā. Kopumā, vērtējot savu labsajūtu, lielākā daļa respondentu (59%) atzina, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi ir ietekmējuši viņus negatīvi, 37% respondentu norādīja, ka ierobežojumi nav ietekmējuši viņu labsajūtu, savukārt tikai 4% atzīmēja, ka ierobežojumi ir pozitīvi ietekmējuši viņu labsajūtu.
Visvairāk aptaujātos ietekmēja ierobežojumi, kas saistīti ar iepirkšanos klātienē (apģērbs, sadzīves preces), kā arī fiziskajām aktivitātēm iekštelpās.
Saprotams, ka valstī pieņemtie ierobežojumi un piesardzības pasākumi būtiski ietekmēja arī iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju. “Respondenti atzina, ka visvairāk Covid-19 pandēmijas laikā viņus ietekmēja tieši fiziskā distancēšanās un higiēnas prasību ievērošana, arī tiešsaistes komunikācija un saziņa ar kolēģiem,” atklāj E. Apsīte-Beriņa.
Līdz šim Latvijā reģistrēti vairāk nekā 122 tūkstoši saslimšanas gadījumu ar Covid-19 vīrusu. Aptaujas rezultāti rāda, ka no visiem respondentiem 45% vismaz vienu reizi ir veikts Covid-19 tests, 54% to nav veikuši vispār, un 1% aptaujāto atbildi sniegt nevēlējās. Tāpat tika noskaidrots, ka 20% respondentu ģimenes lokā ir bijis kāds saslimšanas gadījums, 78% respondentu ģimenes locekļi nav slimojuši ar Covid-19.
Lai pasargātu sevi no saslimšanas ar Covid-19 vīrusu, valdība aicināja iedzīvotājus ikdienā ievērot dažādus piesardzības pasākumus. Respondenti atzina, ka visbiežāk sevi centās pasargāt, izmantojot aizsargmasku, ievērojot 2 metru distanci, biežāku roku mazgāšanu un dezinfekciju, kā arī izvairījās pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
Kopš 2020. gada decembra Latvijā tika uzsākta vakcinācija pret Covid-19 vīrusu. 2021. gada aprīļa iedzīvotāju aptaujas respondentu atbildes šajā jautājumā dalās, 46% aptaujāto min, ka vēlas vai drīzāk vēlas vakcinēties, savukārt 47% aptaujāto atzīmēja, ka nevēlas vai drīzāk nevēlās vakcinēties, un tikai 3% respondentu atzina, ka jau ir saņēmuši vakcīnu, savukārt pārējie atturējās no atbildes sniegšanas šajā jautājumā. Analizējot iedzīvotāju vēlmi vakcinēties vai nevakcinēties pa reģioniem, tika noskaidrots, ka vislielākais vakcinēties gribētāju īpatsvars ir Rīgas un Pierīgas reģionā - 27%, savukārt pārējos reģionos gribētāju īpatsvars bija vienāds (5%). Savu vēlmi nevakcinēties norādīja 23% Rīgas un Pierīgas, 7% Kurzemes un Latgales un 6% Zemgales reģiona respondentu. Vidzemē 4% norādīja, ka nevēlas vakcinēties.
