Pazīstamais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem, un par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms viņa paša sarakstītajā un 2017. gadā izdotajā grāmatā “Pieskāriens”.
Grāmatas autors uzstājīgi vēlas, lai viņa aprakstītos kontaktus ar LPSR VDK Ventspils daļas virsniekiem uztvertu un dēvētu kā daudzsološā Rīgas Politehniskā institūta absolventa un šķēpmetēja pretošanos padomju varai, jo īpaši VDK Ventspils daļas darbiniekiem. Par to liecina gan grāmatas autora publiskie izteikumi pēc grāmatās nākšanas klajā 2018. gada sākumā, gan arī divas prasību un pretenziju vēstules Neatkarīgajai.
Saistībā ar publikācijām par grāmatā “Pieskāriens” sarakstīto Neatkarīgā saņēmusi arī divas vēstules no varas orgāniem - vienu no KNAB ar pieprasījumu sniegt papildu informāciju un otru no Valsts policijas ar draudiem uzsākt kriminālprocesu par Ģ. V. Kristovska nomelnošanu.
Tā kā grāmata nesatur instrukcijas vai pielikumus ar norādēm, kā tā pareizi būtu uztverama, Neatkarīgā turpina iedziļināties tur aprakstītajos notikumos, aptaujāt grāmatā pieminētās personas, kā arī meklēt rakstnieka pretenziju vēstulēs Neatkarīgajai pieminētās pretošanās padomju varai šķautnes.
Kā izriet no grāmatas teksta, laika posmā no 1986. līdz 1988. gadam tolaik vēl topošais rakstnieks un politiķis uzturējis regulārus kontaktus ar VDK darbiniekiem. Aprakstot tikšanās ar VDK darbiniekiem un citiem ventspilniekiem, grāmatā bieži tiek pieminēts padomju laika Ventspils lepnums - restorāns “Kosmoss”.
Noprotams, ka Ģ. V. Kristovskis “Kosmosā” bijis biežs viesis un zinājis paņēmienus, kā iekļūt šajā padomju laikā tik iecienītā un ļaužu pieprasītā vietā, kā arī daudz maz pazinis citus “Kosmosa” pastāvīgos apmeklētājus.
“Pieskāriena” 111. lappusē Ģ. V. Kristovskis apraksta savas sajūtas un rīcību pēc saņemtajām labajām ziņām par atļauju mātei Astrai Kristovskai doties ciemos pie radiem uz ASV: “Vasaras sākums, pārsteidzoši labās ziņas no čekas un siltā novakare dara savu. Esmu eiforijā bez anapas pīpēšanas. To gan neesmu darījis kopš junioru laika, kad Fergānas nometnē no tirgū iepirktā maisījuma man vienīgajam palika slikti. Kopš tās reizes zinu, ka šī niekošanās nav lemta manam organismam un ar šo vienīgo reizi bija pieticis visai dzīvei. Toties šad tad ieķert pa glāzītei, nevaru noliegt, ja bija iemesls, gribējās! Nolēmu aiziet uz “Kosmosu” iedzert kādu šampi ar melno balzamu. Ja būs lemts piezemēties bārā un šovakar tur saimniekos Jāzeps, tad ņemšu tieši šo dzērienu. Turpretim, ja bārmenis būs Saša, tad derēs kāds traks piparmētru kokteilis, nu varbūt “Krievu skaistule”. Taču, ja zāles pārzine, patiesībā boss Liliāna, atradīs man vietu zālē vai pagadīsies kāds paziņa, pie kā piesēst, tad gan ņemšu gruzīnu vai armēņu konjaku. Neesmu vakaros “Kosmosā” biežs viesis, taču ne viens vien puisis no zvejas ostas, uzklīduši izbijuši sportisti vai ieskrējuši štelmaņi, kas tur apgrozījās, man ir zināmi. Tāpēc reta ir bijusi reize, kad būtu palicis bez vietiņas, tas ir, būtu atstāts pie ieejas aiz “Kosa” durvīm. Runa ir par to pašu ieejas laukumiņu, kur pirms gada tiku saticis Lindu. Man patīk, ka ļaužu dziņu tikt ierautiem “Kosmosa” gaņģī, viņa dēvē par ieiešanu jaukajā atmosfērā, dažkārt par zvēru cirku, kuru diriģē briljanta roka, vai vienkārši par riktīgu teātri. Un tomēr šovakar gribas atstāt kādu ceineri dzērienos, varbūt pat vairāk.”
Latvijas valsts arhīvs glabā Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai sagatavoto 1987. gada februāra kompetento iestāžu dokumentu “Izziņa par pārbaudes rezultātiem cīņas organizēšanā ar prostitūciju un valūtas operāciju noteikumu pārkāpumiem Latvijas PSR”.
Dokumentā pieminēts arī Ģ. V. Kristovska iecienītais “Kosmoss” un rakstniekam netīkamais laikraksts “Padomju Venta”. Izziņā atklāts, kādas galvas sāpes prostitūcija, tai skaitā “Kosmosā” notiekošais, radījusi padomju varai un kā tā mēģinājusi ar ļaunumu cīnīties, izmantojot publikācijas tolaik lasītākajos laikrakstos.
“Pēc iekšlietu orgānu nepilnīgajiem datiem, republikā darbojas vairāk nekā 3,5 tūkstoši vieglas uzvedības sieviešu, no tām aptuveni 3 tūkstoši Rīgā un liela daļa Ventspilī. Tikai pēdējā pusotra gada laikā gandrīz 700 no šīs kategorijas sievietēm tika aizturētas sabiedriskās vietās un brīdinātas par amorālo uzvedību. Jāatzīmē, ka pēdējos gados sieviešu prostitūcija kļūst aizvien organizētāka. Viņu antisociālās darbības jomā tiek iesaistīts prāvs skaits tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, komunālās saimniecības un autotransporta darbinieču, kā arī privātpersonas. Prostitūcijas darbības vajadzībām plaši tiek izmantotas viesnīcas, bāri, restorāni, organizēti prieka nami dzīvokļos un privātmājās. Tā, piemēram, Rīgā vispār zināmās vietas, kur pulcējās sievietes nodarbei ar prostitūciju, ir viesnīcas “Latvija”, “Daugava”, “Tūrists”, “Baltija” un “Rīga”, klientūras izvēlei kalpo restorāni “Astorija”, “Latvija”, kafejnīca “Sigulda”, “Luna” un citas. Izņemot jau pieminēto, pilsētā darbojas 300 prieka namu. Ventspilī šiem mērķiem tiek izmantoti restorāni “Kosmoss” un “Baltija”, viesnīcas, iestāžu kopmītnes un aptuveni 30 prieka namu.”
Dokumentā teikts, ka “no atklātajām sievietēm prostitūtām aptuveni 72% skaitās kā strādājošas dažādās tautsaimniecības nozarēs, 11% no viņām ir laulībā, 10% nepilngadīgas no 14 līdz 17 gadiem, pārsvarā no profesionāli tehniskās izglītības iestādēm.”
Izziņā uzsvērts, ka “visizplatītākās ir vieglās uzvedības sieviešu dzimumattiecības ar ārvalstu pilsoņiem, atlīdzībā par to saņemot valūtu un aiz robežām ražotās preces, tā kā ik gadus Rīgas ostā vien ienāk aptuveni 500 ārvalstu kuģu ar apkalpi no 23 līdz 25 cilvēkiem. Gandrīz divi tūkstoši ārvalstu pārstāvju mācās dažādās republikas izglītības iestādēs. Pēdējos gados pieaudzis to ārvalstu speciālistu skaits, kuri, pamatojoties uz starpvaldību līgumiem, ilgstoši strādā pilsētas uzņēmumos. Ik gadu vairāk nekā 800 ārvalstu kuģu tiek pieņemti un apkalpoti Ventspils jūras tirdzniecības ostā. Ar privātajām vīzām ik gadu Latvijā ierodas vairāk nekā 6 tūkstoši emigrantu un aptuveni 50 tūkstoši ārvalstu tūristu.”
Dokumentā analizēts, kādu spriedzi Rīgā un Ventspilī vasaras sezonā rada prostitūcijas punktos sirojošās prostitūtas - viesstrādnieces no attālajiem Latvijas lauku novadiem. Dokumentā iztirzāts, kā padomju varas iestādes cīnās ar prostitūciju. Šajā bezkompromisu cīņā tiekot iesaistīti ne vien iekšlietu orgāni, bet izvērsts arī ideoloģiskais darbs, skaidrojot tautai prostitūcijas kaitīgo ietekmi uz padomju cilvēka veselību. Ideoloģiskajos flagmaņos - laikrakstos “Padomju Jaunatne” un “Padomju Venta” - drukātas speciālas šai tēmai veltītas publikācijas, kuras lasītājos gan īpašu atsaucību neesot guvušas.
Tomēr Kompartijas vadībai sastādītājā dokumentā nav detalizēti aprakstīts, kas tad īsti notiek saistībā ar prostitūciju pieminētajos restorānos, taču to “Pieskāriens” 113. lappusē konspektīvi iezīmējis Ģ. V. Kristovskis. Rakstnieks pēc laimīgas iekļūšanas restorāna “Kosmoss” telpās ataino sev apkārt valdošo atmosfēru: “Pats nesaprotu, kā, bet drīz vien esmu nokļuvis pāris jautru, taču ne pārāk samaitātu sieviešu gaisotnē. Kā parasti garām paslīd pa kādam no kuģa nokāpušam filipīnietim, kas lūko pēc ātras preces. Viņi neuzturas ilgi, vien uz dažām stundām, jo kabatā ir daži desmiti amerikāņu dolāru. Poļu jūrnieki gan mīl pasēdēt ilgāk. Taču šie rēgi man bija vienaldzīgi. Galu galā man pie galdiņa ir meitenes, tas ir dāmas. Runājam pat par darbu, taču vairāk smejamies par to, cik sen jau esam cits citu vērojuši klīstam pa pilsētas ielām un tomēr nekad nav nācies apmainīt pat kādu vārdu. Tā kā jāpilda iepriekšējā apņemšanās, zālē sēžot, esmu pasūtījis armēņu konjaku. Tas silda. Pārrunājam pat nelaimīgas un izdomātas mīlestības, kas sevī satur veselu emociju gammu un neizmantoto iespēju potenciālu. “Tu man vienmēr esi šķitis tik pareizs, ka nekad nebūtu spējusi tev izrādīt kaut mazāko simpātiju pazīmi,” noteica Gunta. Smejamies par šo joku, protams, jo rītdiena vēl tālu.”
Būtiski atzīmēt, ka VDK lietu zinātāji Neatkarīgajai strikti apgalvoja, ka Ģ. V. Kristovskim netika doti nekādi uzdevumi no VDK saistībā ar “Kosmosā” notiekošā izzināšanu, jo padomju orgāniem šajā tiem laikiem izsmalcinātajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā aģentu un aģenšu esot bijis atliku likām, turklāt tie esot bijuši ar pārliecinošām kompetencēm katrs savā jomā.
