Publiskā atkritumu šķirošana nesokas

© Babītes novada publicitātes foto

Publiskie atkritumu šķirošanas punkti faktiski ir pārtapuši par nelielām atkritumu izgāztuvēm, tāpēc teritoriju īpašnieki, tostarp Pierīgas pašvaldības cenšas tikt no tiem vaļā. Lai katrs pats šķiro, ja grib. Rīga vēl cenšas uzturēt publisko šķirotavu tīklu, bet tas ir acīmredzami bezjēdzīgs pasākums.

Ja kaut kur tiek novietoti konteineri inteliģentai atkritumu šķirošanai, tur nekavējoties tiek sagāzta visdaudzveidīgākā draza, bet apkārt apkrāmēti veci matrači, klozetpodi, televizori un riepas. Un ir pilnīgi vienalga, vai konteineriem virsū rakstīts - papīrs vai stikls. Iekšā saturs būs viens un tas pats. Kāpēc? Jo tas ir par brīvu. Kā komunismā.

Izgāztuve šķirotavas vietā

To, ka šāda atkritumu apsaimniekošanas (ne)kārtība nekam neder, jau pērn konstatēja Babītes novads. Cilvēki pa ceļam uz darbu piebrauc pie publiskās šķirošanas punkta, izgāž tur, kas nu kuram mājās lieks, un tad vēl paši piezvana domei un paziņo - jums tur briesmīga netīrība. Un patiešām - nav melots, skats briesmīgs. Arī pie Piņķu ūdenskrātuves izveidotā atpūtas un rekreācijas zona sistemātiski pārtop atkritumu zonā. Lai arī cik daudz konteineru izvieto, lai cik bieži tie tiek izvesti. Babītes domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Jānis Ozoliņš stāsta, ka ar teritorijas apsaimniekotāju pašvaldība vienojusies par biežāku teritorijas uzkopšanu, bet tas neko daudz nelīdz, un arī atkritumu izvedēji izsaka pretenzijas. Par šķiroto atkritumu izvešanu nav jāmaksā tad, ja atkritumi patiešām ir šķiroti. Papīrs pie papīra, stikls pie stikla utt. Ja konteinerā - izgāztuve parastā, tad tiek iekasēta standartmaksa.

Babītē pārejas periods

Pašvaldība jau pērn savus iedzīvotājus lēnām sāka radināt pie domas, ka atkritumu šķirošanas iespēja būs jānodrošina saviem spēkiem. Tāda doma lāgā nepatīk tiem, kuri patiešām grib šķirot, bet nespēj noorganizēt vietu konteineriem, kā arī tiem, kam labpatīk savus vecos matračus un klozetpodus izmest pie Piņķu ūdenskrātuves. Šopavasar publiskās šķirošanas gals tika izsludināts no 1. jūnija. Taču iedzīvotāju iebildumu dēļ tagad ieviests pārejas periods. Klozetpods būs jānes tālāk, jo visi trīs šķirošanas punkti Babītes novadā tiks apvienoti vienā lielā un atradīsies prom no acīm - pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā ar nosaukumu “Notekas”, pie attīrīšanas iekārtām. Taču šis netiek plānots kā ilgtermiņa risinājums. Šobrīd domāts atstāt šo pēdējo publiskās šķirošanas punktu Babītē tikai līdz rudenim. Mārupē, kurai līdz ar vēlēšanām Babīte tiek pievienota, tādu publisko atkritumu laukumu jau sen vairs nav. Tādā ziņā atkritumu apsaimniekošanas kārtība abās jaunveidojamās pašvaldības daļās būs vienāda.

Šķirošana pašu atbildībā

Pa vasaru namīpašniekiem jāizdomā, kur novietot šķirojamos konteinerus un jāuztaisa tiem nojumītes. Babītes novadā daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem, biedrībām un juridiskajām personām individuālie šķirošanas konteineri tiek nodrošināti bez maksas, savukārt privātmāju iedzīvotājiem konteineri vai to alternatīva - somas jāiegādājas par vienreizēju maksu, un tālāk izvešana tiek nodrošināta bez maksas. Tātad no rudens Babītē iedzīvotājiem pašiem būs jāpieskata savi konteineri, lai līdzās netiktu pods nolikts. Bet, ja kāds podu tomēr noliks pie kartona, tad namīpašniekam pašam jādomā, kā no tā inteliģenti tikt vaļā. Jācer, ka vecie podi pēc atkritumu reformas nepiepulcēsies vecajām riepām mežos un grāvjos.

Rīgā atkritumu komunisms

Pierīgas novadiem pakāpeniski atbrīvojoties no publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem, galvaspilsētā šis pēcpadomju atavisms vēl tiek uzturēts. Lai gan arī Rīgas atkritumu saimniecības organizatori saprot, ka mini izgāztuves pilsētvidē rada problēmas, tomēr atteikties no tām viņi negrasās, jo šķirot taču ir labi. Turklāt, augot maksai par nešķiroto atkritumu izvešanu, iedzīvotāju pieprasījums šķirot pieaug. Vismaz formāli ar publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem iedzīvotāju pieprasījums tiek apmierināts.

Lai gan šķirošanas punkti burtiski pievelk nešķirotus atkritumus, putnus un bezpajumtniekus, pašvaldība tos grasās nevis slēgt ciet, bet vēl jaunus vērt vaļā.

Lūk, Mājokļu un vides departamenta paziņojums:

“Stājoties spēkā jaunajai atkritumu apsaimniekošanas kārtībai un mainoties atkritumu zonu apsaimniekotājiem, vairāki publiskie šķirošanas punkti tika noņemti. Sakarā ar regulāriem citu atkritumu piemaisījumiem dalīti vākto atkritumu konteineros un blakus novietotiem liela izmēra atkritumiem vairāki teritoriju īpašnieki ir atteikušies atjaunot iepriekš noņemtos publiskos šķirošanas punktus. Informējam, ka šobrīd notiek darbs, lai tiktu izveidoti gan jauni publiskie šķirošanas punkti, gan tiktu atjaunoti iepriekšējie.”

Tātad Rīgā veco podu būs kur nolikt.

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais