Cik sensacionāls priekš 99% Latvijas iedzīvotāju ir fakts, ka šogad, 2021. gadā Latvijā jau notikusi tautas skaitīšana, tik paredzami bija tās rezultāti, ka kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 177 tūkstošiem. Tēlaini sakot, izmirušas trīs lielas pilsētas – Daugavpils, Liepāja un Rēzekne.
Periodiska iedzīvotāju skaitīšana ar viņu dzīvesvietu sameklēšanas un apmeklēšanas metodi Latvijas teritorijā bija pēdējos 150 gados kļuvusi pašsaprotama un šķietami nemaināma. Tomēr 2011. gads pielika tai treknu punktu ar diviem lieliem skandāliem.
Pirmais, ka Valda Dombrovska valdība centās tautas skaitīšanu atcelt ar paziņojumu, ka neesot naudas tās rīkošanai. Pret šādu taupību vērsties nācās arī Neatkarīgajai. 2009. gada 12. decembra publikācijā “Skaitīsim lopus, nevis cilvēkus!?” (jo lopu skaitīšanai tā pati valdība naudu tik tiešām bija iedevusi) Neatkarīgā skaidroja, ka “objektīvi tautas skaitīšanas dati ir neaizstājams informācijas avots, kas nepieciešams gan valsts institūcijām un pašvaldībām, gan uzņēmumiem”; brīdināja, ka valdība gatavojas pārkāpt likumu par tautas skaitīšanu; atgādināja par tautas skaitīšanām pēc kariem, kad naudas valdībām bija vēl mazāk. Notika valdības sēde, kurā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure sarāja V. Dombrovski par mēģinājumu nepildīt Latvijas saistības pret starpvalstu sabiedrību, tai skaitā pret Latvijas kreditoriem. Gala rezultātā nauda statistiķiem tika iedota un tautas skaitīšana notika.
Otrais, ka skaitīšanas rezultāti piespieda samazināt valstī atzīto iedzīvotājus skaitu no 2 208 44 līdz 2 067 887. Starpība starp šiem skaitļiem ir 140 513, kuru prombūtni no Latvijas vai vispār no šīs pasaules nācās atzīt vienā mirklī. Arī pirms tam statistiķi bija snieguši ziņas, ka mirstība pārsniedz dzimstību un emigrācija - imigrāciju, bet palika neuzrādīti šo problēmu skaitliskie apmēri. Tādā veidā statistiķi iesita arī paši sev, jo izrādījās, ka viņi gadiem ilgi nav spējuši pamanīt ļoti būtiskas novirzes starp saviem datiem un īstenību. Radās minējumi, ka varbūt patiesais skaitlis nav arī 2 067 887 iedzīvotāju, kuru skaits pāri 2 miljonu robežlīnijai tika pārvilts, liekot kopā tos cilvēkus, kurus tautas skaitītāji sastapuši, ar tādiem, kuri statistiķiem pieteikušies pa internetu; vairākkārt tika grozīti, t.i., paildzināti pieteikšanās termiņi un mērķis parādīt par diviem miljoniem lielāku skaitu iedzīvotāju Latvijā - sasniegts.
Pēc pāris gadiem statistiķi sāka izpirkt savu grēkus. Viņi izstrādāja tādas datorprogrammas, kas pārlūkoja dažādos valsts reģistros ievietotas ziņas par cilvēku sadarbību ar valsts iestādēm (kurš mācījies, kurš prasījis nodokļu pārmaksas kompensāciju utt.). Par kuri cilvēku pārskata gadā nekādi dati parādījušies nebija, to statistiķi atzina par nedzīvojošu Latvijā. Rezultātā nācās atzīt, ka zem divu miljonu robežlīnijas dzīvojošo cilvēku skaits noslīdēja 2014. gada martā. Nākamie 100 tūkstoši cilvēku tika pazaudēti līdz 2020. gada augustam.
Kopš reģistru apstrādes sākuma iegūtie dati izskatījās ļoti ticami, lai gan pārmetumi tiem turpināja un turpina izskanēt. Tiklīdz tiek dota iespēja elektroniskajos tīklos komentēt statistiķu publikācijas par iedzīvotāju skaita izmaiņām, tā izskan apgalvojumi, ka valsts negrib zināt un nezina patieso iedzīvotāju skaita samazinājumu, jo daudzi cilvēki pametuši valsti bez valsts iestāžu informēšanas par aizbraukšanu. Tādā veidā tiek paustas emocijas, kas neļauj pamanīt statistiķu apgalvojumus, ka viņi šo nepieteikto aizceļošanu ir ņēmuši vērā. Pārmetumi attiecas nevis uz CSP, bet uz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kas par iedzīvotāju skaitu šā gada 1. janvārī nosauc 2 069 089 cilvēkus. Protams, samazinās arī PMLP uzrādīto iedzīvotāju skaits kopā valstī un sadalījumā pa pašvaldībām, taču pēc 2011. gada tautas skaitīšanas izveidojusies apmēram 200 tūkstošu cilvēku starpība starp reālo un deklarēto iedzīvotāju skaitu nemainās.
PMLP dati vajadzīgi valsts un pašvaldību pašreklāmai. Diez vai ir Latvijā tādas pašvaldības, kas savās mājaslapās iedzīvotāju skaitu uzrāda atbilstoši CSP jaunākajām publikācijām. To vietā skaitļi, kādi tie nevis ir, bet bija PMLP datu bāzē pirms gadiem pieciem, jo arī sarūkošo skaitļu neatjaunošana ir paņēmiens, kā uzdot dažādu līmeņu politiķiem vēlamo par esošo. Politiķiem nav ne mazākās vēlēšanās grozīt Iedzīvotāju reģistra likumu, kura izpilde ar maldinošo skaitļu sagatavošanu uzdota PLMP.
Politiķiem nebūtu nekas pretī tikt ievēlētiem ar balsīm no ārzemēm, kuru īpašnieki Latvijā neatrodas un tāpēc politiķus apgrūtināt nevar. Pretī politiķi dod solījumu, ka PLMP datu bāzē uzrādītie var atgriezties Latvijā kaut pēc 20 gadu pārtraukuma un nākamajā dienā dzīvot tā, it kā nekur projām nebūtu bijuši.
Aizbraukušo atgriešanās ir parasta lieta. Tagad remigranti veido lielāko grupu no visiem tiem, kuri vispār pārceļas uz dzīvi Latvijā, taču remigrantu un visu pārējo ieceļotāju iz mazāk, nekā izceļotāju.
2020. gadā iedzīvotāju skaita samazināšanās ir paātrinājusies attiecībā pret 2019. gadu. Procentos attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu sarukums paātrinājies no -0,64% līdz - 0,76%. Kovidgadam atbilstošs mirstības pieaugums paša Covid-19 un medicīniskās palīdzības dezorganizācijas dēļ ir nodrošinājis izmiršanai ar 0,59% jūtamu pārsvaru pār izceļošanu ar 0,17%. Šos grūti uztveramos skaitļus statistiķi ilustrē ar piemēru, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam.
Cilvēku vietā Latvijai nākas iztikt ar pārliecību, ka vismaz atlikušie ir saskaitīti pareizi un nedraud tādi atklājumi, kādu nācās piedzīvot 2012. gada sākumā, kad tika paziņoti 2011. gada skaitīšanas galvenie rezultāti.
Par 2021. gada tautas skaitīšanas, t.i., pa vēlreizējas un īpašas reģistros atrodamās informācijas pārbaudes rezultāti ir izrādījušies 1 893 223 cilvēki šā gada 1. janvārī.
Rezultāts ir praktiski tāds pats, kāds būtu bijis bez tautas skaitīšanas, jo parastajā reģistru pārlūkošanas kārtībā statistiķi bija uzgājuši 1 893 729 cilvēkus. Jā, kļūdas virziens tāds pats, kā bija 2011. gadā, bet tā tomēr milzīga starpība, vai kļūda ietver 140 513, vai 506 cilvēkus.