Pārdesmit koka krusti vienā rindā pie smilšu kopiņām ir drūms atgādinājums, ka šī gada vēlēšanas notiek neparastos apstākļos. Pie sociālās aprūpes centriem, kas parasti ir politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu redzeslokā, aģitācijas busiņi šogad nepiestāj.
Epidemioloģiskās drošības noteikumi neļauj, daļa vēlētāju arī nomiruši - ar kovidu un citām slimībām. Ropažu pansionātā vēlēšanu komisijas izbraukuma urna šogad pieprasīta tikai pieciem iemītniekiem. Pārējie, kas varēs un gribēs, aizies līdz tuvējam vēlēšanu iecirknim paši, bet lielākā daļa, visticamākais, nemaz nebalsos, jo neko nezina ne par jauno novadu, ne arī partijām, kas te grasās rosīties. Ropažu pansionāts ir valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāle. Tāpat kā pansionātu pirms dažiem gadiem pievienoja lielajam centram, tā arī Ropažu novadu tagad pievieno ietekmīgākām un svarīgākām pašvaldībām. Tik svarīgām, ka tās pat nespēja vienoties par nosaukumu un tālab piekrita apvienoto novadu saukt par Ropažiem.
Ropažu pansionātā mīt I un II grupas invalīdi ar garīga rakstura traucējumiem. Savesti uz dzīvošanu šeit no visas Latvijas. Gan jauni, gan veci cilvēki. Dzīvo un pa laikam arī mirst. Nostāk no Ropažu centra Lielās Juglas ielokā atrodas sociālās aprūpes centra kapi, un šogad tajos klāt nākusi jauna rinda ar svaigām kopiņām un koka krustiem. Protams, cilvēki mira arī pirms kovida un mirs pēc, tomēr skats uz šiem bezpersoniskajiem apbedījumiem rosina ne tikai pārlaicīgas domas, bet arī atgādina par politiķu un sociālās nozares funkcionāru līdzatbildību daudzu cilvēku nāvē. Pandēmijai vēršoties plašumā, sociālās aprūpes nami kļuva par sērgas perēkļiem. Arī Ropažos daudzi saslima un daži nomira.
Kad krustus saliek vienā rindā, šķiet, ka mirušo ir pārāk daudz.
Taču Ropažu pansionāts klientu skaita ziņā joprojām ir ļoti liels. Šobrīd kopskaitā tie ir 269 cilvēki. Tiem, kuriem nav atņemta rīcībspēja un kuri saprot, ko dara, ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Kā stāsta filiāles vadītāja Laima Gornostaja, ļoti maz klientu šogad vēlas balsot, un daļēji pie tā ir vainojama pandēmija. Epidemioloģisko noteikumu dēļ partijām šogad nav iespējas nākt uz pansionātu un aģitēt, neviens par jauno novadu un saviem plāniem nestāsta. Arī radio un televīzijā par jaunveidojamo Ropažu novadu nekas daudz netiek vēstīts. Savukārt darbinieki aģitēt nedrīkst, un patiesībā jau arī viņi neko daudz par jaunveidojamo novadu nezina. Taču pretendentu uz saimniekošanu bagātajā Pierīgā šajās vēlēšanās ir ļoti daudz - kopumā Ropažos startē 14 (!) saraksti. Salīdzinājumam iepriekšējās vēlēšanās tie bija tikai 8 saraksti.
Nule pieņemtais Satversmes tiesas spriedums Nr. 2020-43-0106 publiskajā telpā vairāk tiek aplūkots no Varakļānu aspekta. Taču šai lietā pret valdības un Saeimas pārzīmēto novadu karti cīnījās vēl divas pašvaldības - Garkalnes novads, kas savā bagātībā jūtas pilnīgi pašpietiekams, un Inčukalna novads, kuram tika atņemta Vangažu pilsēta. Atšķirībā no Varakļāniem abu pārējo pašvaldību pretenzijas tika noraidītas, un tas nozīmē, ka Pierīgā, apvienojot Garkalnes, Ropažu un Stopiņu novadu, un Inčukalna novada Vangažu pilsētu, no mazā Ropažu novada tiek izveidots liels Ropažu novads. Ar administratīvo centru vairs ne Ropažos, bet Ulbrokā. Un patiesībā jau nevis pārējos novadus pievieno Ropažiem, bet Ropažus pārējiem novadiem. Iedzīvotāju skaits mazajos Ropažos ir nepilni 7 tūkstoši, bet jaunajā pēcvēlēšanu novadā pārsniegs 30 tūkstošus. Arī naudas, ko dalīt, būs pulka vairāk. 2020. gadā Ropažu novada budžets bija 8,3 miljoni eiro, savukārt visām jaunajā novadā apvienojamajām pašvaldībām kopā - 53,5 miljoni eiro.
Vai un kā šīs pārmaiņas ietekmēs Ropažu pansionātu? Visticamāk, nekā. Tāpat kā līdz šim, tas paliks valsts pārziņā esoša aprūpes iestāde, ko pašvaldības politika maz ietekmē. Ja nu vienīgi, mazinoties pandēmijas ierobežojumiem, pansionātā atkal drīkstēs notikt dažādi pasākumi un koncerti, slimos ļaudis varēs apmeklēt skolasbērni. Daudzo partiju priekšvēlēšanu programmās (vismaz to īsajā versijā) valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāle “Ropaži” netiek pieminēta. Partijas gan ir uzsvērušas, ka novadā nepieciešams nodrošināt kvalitatīvus sociālās aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumus. Jārūpējas par iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām. Vientulības kliedēšanai jāorganizē pasākumi senioriem, pulciņi, interešu grupas. Divas partijas sola izveidot dienas centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vēl viena partija - atbalstīs pansijas pakalpojumus un izveidos jaunu sociālās aprūpes centru. Kur un kāpēc, tur nav pateikts, un kopumā ir grūti saprast, cik lielā mērā partijas vispār iedziļinājušās jaunā novada problemātikā. Jo īpaši no to partiju programmām, kam daiļrunība šķiet būtiskāka par konkrētību. Lūk, piemērs galvenajai prioritātei Ropažiem kādā īpaši savdabīgā programmā: “Pietiek mums izciest, izturēt, izlūgties - ir jārada, jātic, jāvar, jābūt.” Arī vesels cilvēks no šāda savārstījuma, visticamāk, neko nesapratīs. Kur nu vēl cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem.
