Lai gan Latvijā jau kopš aprīļa beigām darbojas vienotā vakcinācijas tīkla IT sistēma “ViVaT”, tā līdz šim nebija gatava izsniegt elektroniski nolasāmu sertifikātu par veiktu vakcināciju vai pārslimotu Covid-19. Tieši šādas iespējas trūkums līdz šim liedzis dot iespēju vakcinētām personām skatīties hokeja čempionāta spēles klātienē. Veselības ministrija sola, ka lejuplādējami vai izprintējami sertifikāti par veiktu vakcināciju būs pieejami, sākot no 1. jūnija.
“ViVaT” (vienotais vakcinācijas tīkls) ir IT sistēma, kas koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu, kā arī uztur aktuālu iedzīvotāju vakcinācijas statusu un atbilstību prioritārajām grupām. Iepazīstinot ar “ViVaT” sistēmu, Vakcinācijas biroja informācijas tehnoloģiju koordinators Māris Dreimanis stāstīja, ka “ViVaT” kopējās izmaksas ir 1 450 330 eiro. Sistēmas izstrāde izmaksājusi 817 500 eiro, tai skaitā vakcinācijas IT risinājuma kodola izstrāde - 473 352 eiro, integrācija ar ārstniecības iestāžu IT sistēmām - 232 320 eiro. Pārējās izmaksas veido serveru infrastruktūras īre, Nacionālā veselības dienesta sistēmas (NVD) uzturēšanas darbaspēks, kā arī iedzīvotāju digitālā apziņošana. M. Dreimanis uzsvēra, ka projekta izmaksas uz vienu vakcinējamo ir 72 centi, pieņemot, ka vakcinēsies 1 200 000 iedzīvotāju. Tas esot vidēji mazāk salīdzinājumā ar šādas sistēmas izmaksām citās valstīs. “ViVaT” izstrādāja vadošie Latvijas IT uzņēmumi: SIA “ZZ Dats”, kas kā apakšuzņēmējus piesaistījis SIA “Kleintech Services”, SIA “Mobilly”, SIA “Blue Bridge Technologies”, SIA “Meditec”, SIA “Rixcat”.
NVD martā noslēdza 61 600 eiro (bez PVN) vērtu līgumu ar SIA “Latvijas mobilais telefons” par Covid-19 vakcinācijas biznesa procesu definēšanu un analīzi vakcinācijas IT risinājumu izstrādes nodrošināšanai, savukārt aprīlī ar SIA I - par “ViVaT” drošības un lietojamības auditu, kā arī konsultēšanu sistēmas izstrādes laikā par 79 000 eiro, neskaitot PVN.
Pagājušajā nedēļā skaidrojot, kāpēc nav iespējams atļaut skatīties pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē, Veselības ministrija uzsvēra, ka Veselības un Iekšlietu ministrija tobrīd vēl izstrādā IT risinājumus ES digitālo Covid-19 sertifikātu izsniegšanai un pārbaudei un šis darbs vēl nebija pabeigts. Risinājuma izstrāde noritot atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Iespējamie vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju motivējošie līdzekļi” paredzētajam ieviešanas plānam, kas paredz, ka, tikai sākot ar 1. jūniju, tehniski būs izstrādāta iespēja izsniegt personām sertifikātus par vakcinācijas un pārslimošanas faktiem, kā arī būs iespējams šo sertifikātu ticamību pārbaudīt speciālā mājaslapā. Taču, kā uzsver Veselības ministrija, pārbaudes procedūra šajā gadījumā nav paredzēta un nav piemērota lietošanai masu pasākumos. “Ja pasaules čempionāta hokejā vīriešiem rīkotāji vēlētos izmantot no šī gada 1. jūnija pieejamo risinājumu, tiem būtu jārēķinās, ka katra apmeklētāja pārbaude var aizņemt līdz vienai minūtei, tāpēc rīkotājiem jānodrošina tāds kontrolieru skaits, lai visu apmeklētāju sertifikātus varētu pārbaudīt samērīgā laikā. Ņemot vērā, ka šis risinājums nav paredzēts masu pasākumiem, Veselības ministrija arī nevar uzņemties atbildību par tā darbības stabilitāti šādas slodzes apstākļos. Līdz ar to nevaram ieteikt sertifikātu ticamības pārbaudi speciālajā mājaslapā kā risinājumu, uz kura balstīt skatītāju vakcinācijas vai pārslimošanas faktu pārbaudi visās čempionāta spēlēs. Veselības ministrija nav vērtējusi, vai rīkotājs varētu izstrādāt savu IT risinājumu sertifikātu pārbaudei,” skaidro Veselības ministrija.
Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas apliecinājumu - ES Covid-19 sertifikātu - Latvijā varēs sākt lietot tika 15. jūnijā.
“Vakcinācijas fakts ir redzams gan e-veselībā, gan manavakcina.lv, taču risinājums, kas ļaus šo informāciju droši izmantot un pārbaudīt, vēl ir izstrādes stadijā,“ Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā skaidroja Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāvis, atbildot uz deputātu pārmetumiem par Saeimas lēmumu pildīšanas novilcināšanu. Proti, Saeima jau 20. maijā uzdeva valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.
Savukārt Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans ir nesaprašanā, kāpēc tik augsta līmeņa IT speciālisti, kas veidojuši un uztur “ViVaT” , nespēj ātri izveidot vienkāršu sistēmu, kas, piemēram, pēc personas koda spētu atpazīt, vai persona ir vakcinēta vai nav (ar jā/nē vai zaļš/sarkans). Pēc viņa teiktā, šāda rīka izveidi māca 9. klases skolniekiem.
Valsts izglītības satura centrs nodrošina mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārrauga tā īstenošanu. Līdz vakardienai Neatkarīgā nebija saņēmusi atbildi no šī centra, vai šāda rīka izveidi māca pamatskolā. Šī centra izveidotajā Mācību resursu krātuvē atrodamajā Datorikas priekšmeta programmas paraugā 1.-9. klasei redzams, ka mājaslapas veidošanu apgūst 7. klasē, savukārt 8. klasē skolēni veido informatīvu tīmekļa lapu, kurā iespējams augšupielādēt dažādas datnes un to datus attēlo dažādi atkarībā no datņu satura, bet 9. klasē iemācās, kā patstāvīgi plānot un īstenot programmēšanas projektu.
