Latvija ir pasūtījusi tikai 200 devas ārkārtīgi dārgā, bet efektīvā medikamenta Covid-19 ārstēšanai, tas ir, mazāk pat nekā 0,01 procentam no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Vācija, tikko uzzinājusi par iespēju tikt pie šīm zālēm, uzreiz pasūtīja 200 000 devu (tas ir 0,24 procentiem no iedzīvotāju skaita).
Monoklonālo antivielu medikamentus mēdz saukt arī par Trampa zālēm, jo tieši šis medikaments ļāva bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam ārkārtīgi ātri atgūties no Covid-19, kad viņš ar to saslima pērn rudenī. Donalda Trampa ārstēšanā tika izmantots antivielu kokteilis REGN-COV2, ko ražojis farmācijas uzņēmums “Regeneron”.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka Latvija ir pasūtījusi ražotāju “Roche” (casirivimab & imdevimab) un “Eli Lilly” (bamlanivimab & etesevimab) zāles - katru monoklonālo antivielu kombināciju 100 vienības.
Savukārt Vācija jau janvārī pasūtīja un iegādājas 200 000 devu monoklonālo antivielu medikamentu. Tiesa, cena, ko Vācija samaksāja par šīm zālēm, ir ārkārtīgi augsta - 400 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vienas devas cena ir bijusi aptuveni 2000 eiro.
Nepieciešamība pasūtīt vai nepasūtīt šos medikamentus valdības līmenī līdz šim nav apspriesta, vismaz ne publiski pieejamā daļā.
Portāls pietiek.com pieļauj, ka Latvija līdzīgi kā ar “Pfizer/BioNTech” vakcīnām arī ar monoklonālo antivielu medikamentu pasūtīšanu ir bijusi ārkārtīgi pieticīga. Tas liekot domāt, ka šīs zāles tiks tikai “izredzētajiem”.
“Tikai pēc tam, kad Latvija saņēma Eiropas Komisijas izteikto piedāvājumu Latvijai kā dalībvalstij piedalīties monoklonālo antivielu maisījumu iepirkumā, mūsu valsts, lietojot Veselības ministrijas formulējumu, “ir piekritusi dalībai iepirkumā”. Jau tradicionāli par pieņemto lēmumu nav neviena konkrēta atbildīgā. Piedāvāto medikamentu izvērtēšanas procesā bijuši iesaistīti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji, pieaicinot attiecīgās jomas ekspertus,” raksta pietiek.com.
Latvijas zāļu aģentūra Neatkarīgo informē, ka šobrīd vēl nav oficiāli reģistrēti monoklonālo antivielu medikamenti Covid-19 ārstēšanai, bet Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) intensīvi turpina darbu pie vairāku zāļu ražotāju reģistrācijai iesniegto pieteikumu paātrinātās izvērtēšanas. Vienam medikamentam tikko vērtēšana pabeigta.
Kā pirmās paātrinātai izvērtēšanai 1. februārī tika iesniegtas zāles, kas zināmas kā REGN-COV2 jeb divu monoklonālo antivielu kasirivimaba un imdevimaba (casirivimab/imdevimab) kombinācija. Vērtēšana tika uzsākta, balstoties uz sākotnējiem pētījuma rezultātiem, kas liecina par šo zāļu labvēlīgu iedarbību, samazinot vīrusa daudzumu asinīs (vīrusa slodzi) nehospitalizētiem pacientiem ar Covid-19 infekciju.
Šā gada 24. februārī EZA uzsāka vērtēt “Celltrion” izstrādātās monoklonālās antivielas regdanvimaba (zināms arī kā CT-P59) lietošanu Covid-19 ārstēšanā. Vērtēšana tika uzsākta, balstoties uz sākotnējiem pozitīvajiem pētījuma rezultātiem, lietojot tās Covid-19 ārstēšanai.
Šā gada 11. martā EZA uzsāka vēl viena ražotāja “Eli Lilly” monoklonālo antivielu banlanivimaba un etezevimaba paātrināto vērtēšanu, bet 7. maijā uzsākta “VIR-7831” (zināma arī kā GSK4182136) paātrinātā vērtēšana Covid-19 pacientu ārstēšanā. Arī šo medikamentu sākotnējo pētījumu rezultāti norādīja uz pozitīviem rezultātiem Covid-19 pacientu ārstēšanā.
Šobrīd EZA Zāļu reģistrācijas komiteja jau ir pabeigusi “VIR-7831” vērtēšanu, secinot, ka sotrovimabu var izmantot pieaugušajiem un pusaudžiem (no 12 gadu vecuma un ar ķermeņa masu vismaz 40 kilogramiem) ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, bez nepieciešamības pēc papildu skābekļa terapijas un ar smagas Covid-19 slimības gaitas attīstības risku. Šīs zāles tiek ievadītas infūzijas (pilienu) veidā vēnā, un šobrīd ir pieejami arī ieteiktie lietošanas nosacījumi.
Šī pētījuma datu plānotā starpposma analīze liecināja, ka sotrovimabs salīdzinājumā ar placebo par 85% samazināja risku hospitalizācijai, kas ilgāka par 24 stundām, vai nāvei. LZA informē, ka vairums ziņoto blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas. Nevar tikt izslēgta ar infūziju saistītu reakciju (tostarp alerģisku reakciju) iespējamība, un veselības aprūpes speciālistiem jāuzrauga šo reakciju attīstība pacientiem.
“Visas šīs monoklonālās antivielas paredzētas apstiprināta Covid-19 pacientu ārstēšanai, kuriem nav nepieciešams papildu skābeklis un kuriem ir paaugstināts risks smagas Covid-19 slimības gaitas attīstībai. Zāles ievadāmas injekcijas veidā vēnā. Vēlamies norādīt, ka vairākām monoklonālajām antivielām, kā kasirivimabs/imdevimabs, bamlanivimabs/etesevimabs un regdanvimabs, EZA ir veikusi sākotnējo zinātnisko izvērtēšanu, lai ES dalībvalstīm nacionālā līmenī būtu vieglāk pieņemt lēmumu par šo medikamentu lietošanu pirms oficiālas zāļu reģistrācijas,” Neatkarīgajai skaidroja LZA sabiedrisko attiecību speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece.
Tiesa, ne visas Eiropas valstis grasās izmantot monoklonālās antivielas Covid-19 pacientu ārstēšanā pēc šo zāļu reģistrēšanas. Daļa valstu uzskata, ka efektīvāka stratēģija cīņā ar Covid-19 ir vakcinācija.
Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis aģentūrai LETA pavasarī uzsvēra, ka monoklonālo antivielu terapijas vietā ērtāk būtu visus vakcinēt pret Covid-19. ´Vakcinētiem cilvēkiem šos medikamentus lietot nav vajadzības. Turklāt pēc zāļu lietošanas kādu laiku vakcinācija nav iespējama,” piebildis infektologs.
Kā atzīmē speciālisti, vislielākā problēma gan ir monoklonālo antivielu terapiju izmaksas, kas ir ļoti augstas. Pēc Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītāja Kristapa Jaudzema teiktā LETA, šādām zālēm izmaksas varētu būt pat desmitos vai simtos tūkstošu eiro, līdz ar to, lai arī medikaments uzrāda augstāku efektivitāti nekā, piemēram, remdisivīrs, šīs zāles tomēr nebūs plaši pieejamas.
