Regulāra un visaptveroša sociālās aprūpes centru iemītnieku un darbinieku testēšana tika uzsākta tikai tad, kad pansionātos Covid-19 izplatība bija sasniegusi epidēmiju. Lai gan saslimstība ar Covid-19 pagājušā gada rudenī strauji pieauga un pat četrkāršojās, atbildīgās iestādes turpināja diskutēt par to, vajag vai nevajag regulāri veikt darbinieku un klientu testēšanu. Veicot revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka testēšana sociālās aprūpes centros tika uzsākta novēloti. Valsts kontroles revidentu ieskatā, rīcības plānam šādā situācijā bija jābūt gatavam, tiklīdz Covid-19 saslimšanas gadījumi parādījās pansionātos vai pat ātrāk.
Valsts kontrole uzsāka revīziju sociālās aprūpes centros, jo janvārī saņēma valdības vadītāja vēstuli ar lūgumu iesaistīties Labklājības ministrijas darbības izvērtēšanā Covid-19 izplatības ierobežošanai sociālās aprūpes centros, kā arī sniegt rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Veicot revīziju, Valsts kontrole konstatēja, ka attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežošanu konkrētos aprūpes centros, kuros saslimšana ir konstatēta, atbildīgās institūcijas, tajā skaitā Labklājības ministrija, ir rīkojušās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām savas kompetences ietvaros. Taču vienlaikus ir atklāta virkne problēmu.
Situācijai saasinoties un saslimstībai pieaugot, joprojām nebija vienotas un koordinētas situācijas vadības, tostarp savlaicīgas sociālās aprūpes centru darbinieku un klientu profilaktiskās testēšanas. Valsts kontrole atsaucas uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajām rekomendācijām, kurās uzsvērta testēšanas lielā nozīme infekcijas izplatības ierobežošanā un situācijas kontrolē.
Lai gan laika posmā no novembra līdz decembrim pagājušajā gadā saslimšana ar Covid-19 sociālās aprūpes centros pieauga turpat četrkārtīgi (no 826 līdz pat 3184), Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru novembrī vēl tikai turpināja diskutēt par nepieciešamību veikt regulāru visu sociālās aprūpes centru darbinieku un klientu testēšanu.
Testēšana sociālās aprūpes centros ir notikusi, piemēram, 2020. gada aprīlī un maijā, kad šajās iestādēs pieauga saslimušo skaits un visā Latvijā bija tā sauktais Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Savukārt 2020. gada rudenī, kad sākās otrais saslimšanas vilnis, par nepieciešamību veikt sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku testēšanu visi sociālās aprūpes centri tika informēti tikai novembra beigās notikušajā Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības organizētā seminārā.
Valsts kontroles ieskatā, infekcijas izplatības risku sociālās aprūpes centros, iespējams, paaugstināja arī gadiem nerisinātās nozares problēmas, kas tika aktualizētas 2020. gada vasarā un rudenī Veselības inspekcijas un Labklājības ministrijas pārbaudēs. Par to Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi, proti, sociālās aprūpes centru telpu neatbilstība, ja institūcijā sāktos masveida saslimšana, nepietiekams sociālā darba un aprūpes personāla skaits un tā kvalifikācija, kā arī aprūpes centru klientiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes problēmas.
Par vienotas situācijas vadības atskaites punktu, ar kuru ir uzskaitītas visas nepieciešamās darbības situācijas kontrolei un atbildīgie par tām, var uzskatīt Ministru prezidenta šā gada janvārī izdoto rezolūciju, ar kuru Labklājības ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika uzdots izstrādāt rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai sociālās aprūpes centros. Rīcības plānu Ministru kabinets apstiprināja tikai februārī.
Valsts kontrole izvērtējusi rīcības plānu un norāda, ka tajā ir aprakstīti visi galvenie procesa soļi un darbības, lai nodrošinātu vienotu koordināciju, savlaicīgi reaģētu uz notiekošo un iniciētu nepieciešamās izmaiņas, ietverot ne tikai tūlītējus pasākumus, kas ir nepieciešami Covid-19 infekcijas izplatības laikā (piemēram, eksprestestu lietošanu, brīvprātīgo aprūpētāju piesaisti no nevalstiskajām organizācijām). Vienlaikus šajā plānā minētas arī citas risināmas problēmas pansionātos, kas ir sen zināmas, bet risinājums ilgstoši nav sekojis, - atlīdzības pārskatīšanu sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem un risinājumus sociālās aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanai.
“Rīcības plāna izstrāde par kopējās situācijas koordinēšanu atbildīgajai Veselības ministrijai un Krīzes vadības padomei bija jāierosina, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība,” uzsver Valsts kontrole.
