Valstīm ir tiesības pārtvert un nosēdināt to gaisa telpā ielidojušos civilās aviācijas gaisa kuģus, taču šīs tiesības nebūtu jāizmanto tādu nieku dēļ kā politiskās opozīcijas sagūstīšana. Reiz jau tā ir noticis, kad Eiropas sabiedrotie nepamatoti piespieda nosēsties Bolīvijas prezidenta lidmašīnu.
10 kilometru augstumā lidmašīnas ļoti retos gadījumos skar kaut kas uz zemes notiekošs vai tur lejā saorganizēts. Reisa FR4978 pārtveršana ir šāds notikums. Kāpēc Eiropas Savienības un NATO valstu lidmašīnām ir jālido virs tādām valstīm, kurās notiek inteliģentajai Rietumu sabiedrībai netīkošas lietas? Jo pa taisno lidot ir lētāk, jo tādi ir maršruti un tiek uzskatīts, ka tik augstu virs mākoņiem civilajām lidmašīnām nekas nedraud.
To, ka šāds uzskats ir maldīgs, pierādīja jau Malaizijas lidmašīnas katastrofa virs Austrumukrainas 2014. gadā. Reisu MH17 notrieca no zemes izšauta raķete. Aviācijas drošības eksperti pēc tam secināja, ka riski nebija pietiekami izvērtēti un tik tuvu karadarbības zonai lidot nedrīkstēja. Reti, taču aviācijā mēdz notikt neprognozētas lietas. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars salīdzina: “Tas ir kā vulkāna izvirdums.” Un gadījumā ar svētdien Baltkrievijas pārtverto un aizturēto lidmašīnu vulkāns ir bijis prezidents Aleksandrs Lukašenko. Teorētiski visi zina, ka no pēdējā Eiropas diktatora iespējams sagaidīt visnegaidītākos izvirdumus, bet sagatavoties tiem ir tikpat kā neiespējami. Un saistībā ar reisa FR4978 Atēnas-Viļņa pārtveršanu sarežģītākais ir tas, ka valstīm ir tiesības pārtvert civilo transportu, ja tās uzskata šādu rīcību par pamatotu. Un Baltkrievija šobrīd vēsta, ka rīkojusies, rūpējoties par Eiropas drošību. Precīzāk - rīkojies Aleksandrs Lukašenko, jo tā bija personīgi viņa pavēle - sūtīt iznīcinātāju un nosēdināt civilo gaisa kuģi Minskā.
Eiropas Savienības un NATO valstu līderi var nosodīt prezidentu Lukašenko, var draudēt, ka nekad vairs nelidos virs Baltkrievijas, taču formāli 1944. gada Starptautiskā civilās aviācijas konvencija jeb tā dēvētā Čikāgas konvencija ar vēlākajiem papildinājumiem paredz iespēju dot rīkojumus svešas valsts gaisa kuģiem, un svešajiem gaisa kuģiem šie rīkojumi jāpilda, kas arī reisa FR4978 gadījumā tika darīts.
Tas noteikts Čikāgas konvencijas 3' pantā:
“a) Līgumslēdzējas valstis atzīst, ka katrai valstij jāatturas lietot ieročus pret civilās aviācijas gaisa kuģiem lidojuma laikā un ka pārtveršanas gadījumā nedrīkst apdraudēt gaisa kuģī esošo personu dzīvību un gaisa kuģa drošību (..)
b) Līgumslēdzējas valstis atzīst, ka ikviena valsts, īstenojot savu suverenitāti, gadījumos, kad kāds civilās aviācijas gaisa kuģis bez atļaujas lido pāri tās teritorijai, vai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka tas tiek izmantots ar šo Konvenciju nesaderīgiem mērķiem, ir tiesīga pieprasīt, lai šis civilās aviācijas gaisa kuģis nolaižas kādā noteiktā lidostā (..)
c) Visi civilās aviācijas gaisa kuģi izpilda pavēli, kas dota atbilstoši šā panta b) punktam (..)”
Politiķi, protams, var nekavējoši nākt klajā ar paziņojumiem par ļauno Lukašenko, kas viena lidmašīnā sēdoša opozīcijas darbinieka dēļ pakļāva bīstamai situācijai visus lidmašīnas pasažierus un apkalpi. Taču šis incidents vēl ir jāizmeklē, lai noskaidrotu tā izraisīšanas apstākļus un atbilstību vai neatbilstību tam, ko ļauj vai aizliedz konvencija.
Baltkrievijas varasiestādes ziņo, ka lidmašīna uz Minsku novirzīta, jo saņemts ziņojums, ka lidmašīna ir mīnēta. Bumbas lidmašīnā nebija un par notikušo viltus ziņojumu ierosināta krimināllieta. Tas lasāms ŠEIT.
Tieši saistībā ar šo viltus ziņojumu aplūkojams vēl viens starptautiski saistošs dokuments: “Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību.” Zināma arī kā Monreālas 1971. gada konvencija. Tās 1. pantā ir aizliegta gan reālu fizisku draudu radīšana gaisa kuģiem, gan viltus ziņu sniegšana:
“1. Jebkura persona izdara likumpārkāpumu, ja tā nelikumīgi un ar nolūku:
e) sniedz apzināti nepatiesas ziņas, radot draudus gaisa kuģa drošībai lidojumā.”
Attiecīgi Baltkrievija tagad pauž neizpratni par rietumvalstu dusmīgo reakciju, jo lidmašīna nosēdināta vispārējas drošības apsvērumu dēļ. Savukārt Baltkrievijas kritiķi spekulē, ka ziņojums par mīnēto lidmašīnu, un tās pārtveršana bija specdienesta operācija, lai dabūtu laukā no lidmašīnas vienu pasažieri, kas bēguļoja no Baltkrievijas varasiestādēm.
Pat ja šāda versija galu galā apstiprināsies, te vietā atgādinājums, ka ne tikai necivilizētais Lukašenko režīms nieka dēļ ir gatavs tik ārkārtējai rīcībai kā civilas lidmašīnas aizturēšana. Aviācijas vēsturē zināms vismaz vēl viens līdzīgs gadījums - Moralesa precedents.
2013. gada 1. jūlijā Bolīvijas prezidents Evo Moraless savas valsts lidmašīnā no Maskavas devās mājup uz Bolīviju. Taču Eiropas specdienestiem bija nepatiesas ziņas, ka uz lidmašīnas klāja kopā ar Moralesu lido arī bijušais ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens, ko sabiedrotie medīja par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Francija, Itālija un Spānija tāpēc slēdza šai lidmašīnai savu gaisa telpu, Portugāle atteicās papildināt lidmašīnas degvielas rezerves, un galu galā Moralesa lidmašīna tika piespiesta nosēsties Austrijā. Vēlāk, kad lidmašīna tika pārmeklēta un Snoudens tajā neatradās, operācijā iesaistīto valstu līderi atvainojās netīkamajam Bolīvijas prezidentam, bet attiecību uzlabošana faktiski vairs nebija iespējama. Šis gadījums bija uzskatāms apliecinājums tam, ka šķietami sīkas valstu intereses - pēc sabiedroto lūguma arestēt vienu personu - var būt svarīgākas par visādām konvencijām un diplomātisko imunitāti kopā ņemtām.
Iespējams, ka prezidents Lukašenko, pārtverot reisu FR4978, ir rīkojies pēc Eiropas valstu parauga.
