Nesaskatot Latvijas demokrātijas sasniegumus un sabiedrības kopējo izaugsmi, atsevišķas marginālas interešu grupas cenšas diskreditēt Latvijas valsti, parādot to izteikti negatīvā gaismā kā tumsonīgu homofobijas un naida apsēstu zemi. Tādējādi tiek sēta augsne vārda brīvības ierobežošanai.
Kriminālā statistika rāda ko citu - pārliecinoši lielākais noziedzības upuru īpatsvars ir vīriešu vidū un arī izplatītākie noziegumi nav saistīti ar vardarbību ģimenē, nav saistīti ar homofobiju, bet gan ir sīkas zādzības, krāpšana, noziegumi pret īpašumu, ar narkotikām saistītie noziegumi, kā arī izvarošanas. Neatkarīgā par to jau vairākkārt rakstījusi. Piemēram, publikācijā “Vardarbību slavina Stambulas konvencijas dēļ”.
Taču šāda faktu konstatācija neatbilst politiskajiem akcentiem, kas tiek diktēti no ārvalstīm. ASV vēstniecībā 17. maijā par godu Starptautiskajai dienai pret homofobiju, transfobiju un bifobiju tika pacelts varavīksnes karogs, klātesot ietekmīgākajiem Latvijas LGBT kopienas pārstāvjiem. To, ka līdz šim tā bijusi Ugunsdzēsēju un glābēju diena, vairums politiķu un daudzi kalendāri jau piemirsuši. Un Ģimenes diena 16. maijā aizmirsta.
Arī premjers Krišjānis Kariņš atzīmēja starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, atgādinot, ka “iecietība un cieņa citam pret citu ir galvenais ceļš uz mūsu kopīgo izaugsmi un attīstību”. Taču praksē LGBT lobijs cenšas panākt tādus grozījumus likumos, kas vērsti nevis uz iecietību un cieņu, bet gan sabiedrības šķelšanu, vārda brīvības ierobežošanu un vienas sabiedrības grupas izcelšanu pār citām. Runa ir par privilēģijām cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Monopolu uz naida runas atpazīšanu. Pēc tam, kad viena cilvēka nāve Tukumā tika pasludināta par homofobisku noziegumu, Krimināllikumā tika iesniegti grozījumi, kas LGBT kopienai piešķirtu īpašas privilēģijas. Šobrīd jau ir zināms, ka Tukumā notikušais nebija saistāms ar naida izpausmi, un, visticamākais, pat nebija noziegums. Taču partijas, kas vēlēšanās pretendē uz LGBT kopienas un tās atbalstītāju balsīm, turpina izmantot Tukuma traģēdiju politiskiem mērķiem, un cīnās par privilēģiju piešķiršanu šai ekskluzīvajai seksa domubiedru grupai.
Te jāatgādina, ka visa veida naida noziegumi jau pašlaik tiek bargi sodīti un naida izraisīšana pret jebkādu sociālo grupu tiek uzskatīta par vainu pastiprinošu apstākli. Naida noziegumi gan ir salīdzinoši reta parādība. Juridiskās komisijas sēdē policijas statistiku piesauca deputāte Jūlija Stepaņenko. 2020. gadā ierosinātas 11 lietas - par naidu pret migrantiem un uz cilvēka seksuālās orientācijas pamata. Taču LGBT organizācijas vēlas panāk seksuālo minoritāšu izcelšanu uz pārējo sociālo grupu fona. Īpašu pieminēšanu Krimināllikumā, lai ikviens noziegums tiktu skatīts tieši caur seksuālās orientācijas prizmu. Lai noziegumi, kas vērsti pret seksuālajām minoritātēm, tiktu sodīti bargāk nekā pret citām sociālajām grupām.
Partijas “Vienotība” deputāta Andreja Judina un kā mērenāka alternatīva sagatavotie Tieslietu ministrijas priekšlikumi vispirms tika skatīti Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un tika noraidīti. Arī Juridiskajā komisijā, kuras sastāvs ir liberālāks, Judina priekšlikumi tika noraidīti, taču viens Tieslietu ministrijas sagatavots priekšlikums - atbalstīts. Tādējādi vismaz daļēji LGBT lobistu mērķis šajā likumdošanas posmā ir sasniegts.
Krimināllikuma 48. pantā kā vainu pastiprinošu apstākli komisija piedāvā iekļaut sociālo naidu, un LGBT ideologi seksa minoritātes traktē kā sociālu īpaši aizsargājamu grupu. Debatēs Juridiskās komisijas sēdē deputāte Jūlija Stepaņenko gan izteica prognozi, ka šis konkrētais grozījums tiks izmantots ne tādēļ, lai līdztiesīgi aizstāvētu visas sabiedrības grupas, vienalga, vai runa būtu par daudzbērnu vecākiem, kristiešiem, motociklistiem vai meža īpašniekiem. To darbinās paraugprāvās, kas saistītas ar seksa minoritātēm. Tomēr te svarīgi pieminēt, ka noraidīta tika LGBT rekomendētā atteikšanās no būtiska kaitējuma kritērija naida noziegumu izvērtēšanā. Šī kritērija svītrošana izraisītu nepamatotu iesniegumu plūdus policijai un apdraudētu vārda brīvību. Bet vismaz pagaidām par atšķirīgu viedokli, dzēlīgām anekdotēm vai bērnišķīgu apsaukāšanos cilvēkus uz tiesu vēl nevedīs. Un arī Tieslietu ministrijas piedāvājums 150. pantā ierakstīt vārdus “seksuālās orientācijas dēļ” tika noraidīts. Šis pants paredz sodu par darbību, kas vērsta uz sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu, un tajā jau stāv rakstīts “vai jebkuru citu pazīmju dēļ”.
Juridiskais birojs paskaidroja, ka šāda panta papildināšana, uzskaitot dažādas konkrētas pazīmes, tostarp seksuālo orientāciju, būtu likuma grozīšana grozīšanas pēc.
Kopumā debates par likumprojektu komisijā izvērtās spraigas. Deputāts Aldis Gobzems garāmskrienot (vārda burtiskā nozīmē) attālinātajā videokonferencē ieelsoja, ka “visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi, un jebkurai vardarbībai jātop sodītai identiski” neatkarīgi no tā, kādai sociālajai grupai upuris pieder. “Kāpēc šī viena grupa ir svarīgāka, piemēram, par mani kā kristieti?” retoriski vaicāja Gobzems, un turpmākās sēdes gaitā atbilde uz šo jautājumu tā arī neizskanēja. Jo visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi. To mums pasaka Satversme. Un pasaka arī to, ka cenzūra ir aizliegta. Saeimai tas jārespektē, skatot gan premjera partijas biedra virzītos grozījumus Krimināllikumā, gan arī tos, kas vēl sekos no citām LGBT balsu zvejotājām - partijām “Latvijas attīstībai”, “Par!” un “Progresīvajiem”.
