Stāstā par gadu “kriminālprocesēto” un nule no amata pienākumu pildīšanas atstādināto policistu Normudu Krapsi atgādināšanas vērts ir fakts, ka 2018. gada pirmajā darbadienā pilnībā izdega viņa kabinets Valsts policijas ēkā Stabu ielā 89.
Ugunsgrēki mēdz izcelties dažādu iemeslu dēļ - biežākie ir neuzmanīga rīcība ar uguni, nepareiza apkures ietaišu lietošana, neatbilstoši veikti būvdarbi objektos, elektroierīču un instalācijas bojājumi, kā arī ļaunprātīga dedzināšana. Konkrētajā gadījumā sākotnēji tika pieļautas abas pēdējās iespējas, no kurām dedzināšana ātri vien tika atmesta.
Par ugunsgrēka izraisītāju ar lielāko varbūtību tika pasludināts īssavienojums elektroinstalācijā. Savlaicīgu ugunsgrēka atklāšanu kavējusi dūmu detektoru neesamība Krapša un viņa palīdzes darba telpās. Kopējā ēkas ugunsgrēka trauksmes signalizācija iedarbojās novēloti. Ar to arī plašākas publikas ziņkāre par Valsts policijas nespēju pasargāt pašai sevi no spontānas aizdegšanās apsīka. Taču jāpatur prātā, ka arī īssavienojumu var izraisīt ļaunprātīgi. Piemēram, starp diviem vadiem iedzenot naglu.
Šobrīd pret Normundu Krapsi ierosināti jau divi kriminālprocesi, un viņš ir publiski atklājis, ka pēdējo divu gadu laikā izjutis pret sevi vērstu spiedienu. Kāds vai kādi, ko viņš vārdā nenosauc, vēlas noņemt viņu no spēles laukuma un aizsūtīt izdienas pensijā. Neatkarīgā par to jau vēstīja publikācijā: “Krapsi raks, līdz noraks”.
No Krapša skopajiem izteikumiem izriet, ka policijas vadība neesot tā, kas no viņa cenšas atbrīvoties. Tātad atliek vai nu ietekmīgi noziedznieki, vai politiķi, vai abi rokrokā. Un šādā kontekstā arī 2008. gada ugunsgrēks jaunā gada pirmās darbdienas vakarā drīzāk izskatās nevis pēc nejauša īssavienojuma, bet gan brīdinājuma savākt mantas un vākties prom. Nekā daudz ko vākt gan neatlika. Sadega visa darba dzīve 25 gadu garumā. Apbalvojumi, goda raksti, dažādi dokumenti un privātas lietas. Viss pa tīro. Pat formastērps. Toreiz Krapsis bija Ceļu policijas priekšnieks - vadīja Satiksmes drošības pārvaldi. Tagad viņš ir Valsts policijas priekšnieka vietnieks un vadīja Galveno kārtības policijas pārvaldi. Līdz brīdim, kad ar iekšlietu ministram tieši pakļautā Iekšējās drošības biroja lēmumu tika atstādināts.
Fakts, ka amatā otrā augstākā policijas amatpersona valstī tiek atstādināta no amata, Iekšlietu ministrijas mājaslapā nav atspoguļota. Tātad šis nav uzskatāms par ārkārtēju vai kā citādi būtisku notikumu. Par Krapša atstādināšanu būtiskāks jaunums ir, piemēram, 105 cigarešu bloku konfiscēšana kontrabandistam Daugavpils novada Demenes pagastā.
Tomēr Neatkarīgā izprasīja individuālu iekšlietu nozares galvenā politiķa komentāru par situāciju ar Krapsi.
Lūk, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena viedoklis:
“N. Krapša darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vērtēju kā labu. Tajā pašā laikā man nav iespējas iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, lai iegūtu vairāk informācijas par Krapsim inkriminēto iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Jāņem vērā, ka pastāv arī nevainīguma prezumcija. Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Attiecībā uz Krapsi vai kriminālprocesu netiek un nevar tikt izdarīts politisks spiediens. Izmeklētāji un uzraugošais prokurors ir neatkarīgi.
Uzskatu, ka augsta ranga amatpersonu krimināllietu izmeklēšanā un arī tiesvedības procesos tiesās jāievēro saprātīgi termiņi.
Iekšējās drošības birojam un prokuratūrai ir pienākums savas kompetences ietvaros visīsākajā laika termiņā procesu novest līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, lai saprastu apstiprinās vai neapstiprinās izvirzītās aizdomas pret konkrēto amatpersonu.”
Tātad, ja politiķi, kā to apgalvo ministrs, spiedienu uz Normundu Krapsi nav izdarījuši, neizdara un arī policijas vadība - nē, tad atliek tikai pēdējais variants: noziedznieki. Noskaidrot noziedznieku attieksmi pret Normundu Krapsi, viņa darbu un ierosinātajiem kriminālprocesiem Neatkarīgā neuzskata par iespējamu.
