“Mana sirdsapziņa ir tīra,” tā policists Normuds Krapsis teica pirms gada, kad pret viņu pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena pasūtījuma tika ierosināts kriminālprocess. Un to pašu viņš saka tagad. Nule Krapsim noteikts aizliegums pildīt Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. Ierosināts arī vēl viens kriminālprocess.
Abas Iekšējā drošības biroja IDB izmeklētās lietas ir saistītas ar iepirkumiem. Viena plašāk zināmā - ar jauno policijas formastērpu iepirkumu, otra ar rokas videoradaru iegādi. Rokas videoradarus policija lieto kopš 2019. gada aprīļa. 40 gabali. Tie bija nepieciešami, jo pārkāpumos pieķerti autovadītāji ātruma mērījumus bez bildes bija pasākuši apstrīdēt tiesās. Savukārt jauni formastērpi policijai bija nepieciešami, jo vecajos policijas darbinieki izskatījās pēc muzeja eksponātiem no padomju laikiem, turklāt apģērbs bija neērts darbam, nefunkcionāls. Jaunais ir ērts un glīts. Un lielā mērā tas ir personīgi Normuda Krapša nopelns. Lūk, ko viņš stāstīja Neatkarīgajai pirms gada sniegtajā intervijā “ Policists Normunds Krapsis par satiksmes un Ģirģena agresiju" :
“Es vienmēr esmu strādājis godprātīgi. Esmu vēlējies, lai policisti beidzot saņemtu atbilstošu formu ‒ mūsdienīgu, pievilcīgu, ērtu. Arī mana civilā profesija ir saistīta ar apģērba modelēšanu un konstruēšanu. Esmu beidzis Vieglās rūpniecības tehnikumu. Iepirkuma procesā tiku iesaistīts arī šo zināšanu dēļ. Man nav atbilžu, kāpēc Iekšējās drošības birojs uzsācis kriminālprocesu.”
Lietas ierosināšana šai gadījumā likās ļoti dīvaina, jo tiesības ražot Valsts policijai formastērpus saņēma nevis kāds pirms nedēļas dibināts kaktu kantoris, bet viens no lielākajiem Latvijas aizsardzības un drošības industrijas uzņēmumiem “SRC Brasa”, kas ģērbj ne vien Latvijas, bet arī daudzu citu valstu karavīrus un policistus. Iekšlietu ministrijas audits šai iepirkumā nekādus tiesību pārkāpumus vai pretendentu ierobežojumus neatklāja. Taču iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam kāds it kā atnesa kaut kādu informāciju, un ministram tieši pakļautais IDB lietu nekavējoties ierosināja. Kādu informāciju, nav zināms. Jau vesels gads pagājis, taču izmeklēšanā rezultāta nav, ja vien par tādu neuzskata nule notikušo Krapša atstādināšanu no amata.
“Iekšējās drošības birojs apstiprina, ka 2021. gada 10. maijā Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam N. Krapsim IDB lietvedībā esoša kriminālprocesa ietvaros ir piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. Izmeklējamais kriminālprocess ir saistīts ar vienu no Valsts policijā veiktajiem iepirkumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd kriminālprocess ir izmeklēšanas stadijā, izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus par šo kriminālprocesu Iekšējās drošības birojs nevar sniegt.”
Aģentūra LETA ziņo, ka IDB Krapsim inkriminē divos Krimināllikuma pantos paredzētus nodarījumus - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Un attiecīgi vienā no lietām Krapsim piemēroti drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums ieņemt konkrētu amatu. Šobrīd var tikai minēt, kā izpaudušās Krapsim piedēvētās ļaunprātības. Varbūt viņš ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un zināšanas apģērbu ražošanā, lai iepirktu labus un ērtus formastērpus.
No malas raugoties, stipri vien izskatās, ka īstais iemesls Krapša kriminālprocesēšanai ir nepārvarama vēlme par katru cenu tikt vaļā no viņa. Runā, ka esot daudziem ļoti neērts. Pārāk taisnprātīgs un principiāls. Viņš pats pēc atstādināšanas no darba ir izteicis pāris mājienus, ap ko lieta grozās. Pēdējo divu gadu laikā esot izjutis spiedienu. Sporta terminoloģijā izsakoties - vēlmi noņemt viņu no laukuma un panākt došanos izdienas pensijā. Taču Krapsis nolēmis dienestu turpināt. Tad patiešām būtu dīvaini, ja vīrs pašos spēka gados dotos pensijā. Kas ir tie spiedēji, policists neatklāja pirms gada, neatklāj arī tagad. Taču runa nav par Valsts policijas vadību. Tātad atliek tikai noziedznieki, politiķi vai abi rokrokā.
“Varbūt pienāks laiks, un es kādreiz kādu vārdu pateikšu,” saka policists Krapsis. Citu komentāru pagaidām nebūs: “Publiski jau esmu pateicis savas domas par šo situāciju, un šobrīd man papildus nekas nav piebilstams.” Krapsis cenšas atgūties no saņemtā trieciena, lai aizstāvētu savas tiesības ar visiem viņam pieejamiem tiesiskajiem instrumentiem. Advokāts jau esot nolīgts.
Vismaz morālu atbalstu savam padotajam centies sniegt arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņam pēc IDB lēmuma saņemšanas neatlika nekas cits kā Krapsi atstādināt. Taču uzreiz pēc tam izplatītajā paziņojumā sabiedrībai policijas priekšnieks pauž sarūgtinājumu par šo situāciju, un Krapsi raksturo kā godavīru:
“Kopš esmu Valsts policijas priekšnieka amatā, ikdienas sadarbību ar Krapša kungu, attieksmi pret dienestu un ieguldījumu policijā varu vērtēt tikai pozitīvi. Viņš ir sniedzis būtisku atbalstu un ieguldījumu policijas modernizēšanā, darba organizēšanā un uzlabošanā, īpaši saistībā ar Covid-19 ierobežojumu uzraudzību un sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanu. Savu darbu veicis atbildīgi, izrādījis iniciatīvu. Tāpat vēlos atgādināt, ka pastāv nevainīguma prezumpcija, tāpēc šobrīd no pārsteidzīgiem secinājumiem atturēšos. Mēs uzticamies Iekšējās drošības biroja, kas veic savas funkcijas, veiktajai izmeklēšanai un sagaidām taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.”
Tikmēr Iekšlietu ministrija izvēlējusies paklusēt. Diena jau pagājusi, vairāk, bet resors aizņemts ar svarīgākām aktualitātēm. Piemēram, šo: “S. Ģirģens pateicas iekšlietu dienestiem un pašvaldību policijai par darbu”.
