Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu, un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Šādu grozījumu mērķis ir piesaistīt konkrētajām partijām homoseksuālo cilvēku un viņu atbalstītāju elektorātu. Jāatgādina, ka šāds plāns liberālā spārna politiķiem bija jau 2017. gadā. Partijas “Latvijas Attīstībai” līderis Juris Pūce savā priekšvēlēšanu kampaņā galveno akcentu lika uz Kopdzīves likuma projektu. Tagad Pūce publikā cenšas pārlieku nerēgoties, jo nožēlojami samelojās, kad, būdams ministrs, pa blatiem centās tikt pie Rīgas autostāvvietu caurlaides sev un sievai. Taču Pūces stratēģiskie aprēķini par homoseksuāļu un to atbalstītāju balsīm liberālajā spārnā joprojām tiek uzskatīti par gana labiem. Pūces vadībā politisko partiju apvienība “Attīstībai/Par!” kopā ar partiju “Progresīvie” cenšas pakalpot ietekmīgajām LGBT organizācijām. Vēlēšanas tuvojas, un jācīnās gan par varu pašvaldībās, gan arī pēc gada - par varas iegūšanu parlamentā. Šis ir politiskais fons “Attīstībai/Par” deputātu iesniegtajiem grozījumiem Krimināllikumā.
Grozījumus Krimināllikumā iesnieguši deputāti Vita Anda Tērauda, Marija Golubeva, Andris Skride, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Gatis Zamurs, Inese Voika, Krista Baumane. Pagājušajā nedēļā tie aizceļojuši uz izskatīšanu Juridiskajā komisijā. Te saite uz likumprojektu un tā anotāciju. Un, lūk, kā izskatīsies attiecīgie Krimināllikuma panti, ja tajos tiks iekļauts LGBT lobistu virzītās redakcijas:
“48. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi
(1) Par atbildību pastiprinošiem var atzīt šādus apstākļus:
14) noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku, sociālās piederības, seksuālās orientācijas vai reliģisku motīvu dēļ;
150. pants. Sociālā naida un nesaticības izraisīšana
(1) Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums,
(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem ja tā izdarīta pielietojot visu veidu fizisku, seksuālu vai emocionālu vardarbību, vai draudus, vai par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Kāpēc šie grozījumi ir bīstami Latvijas demokrātijai un vārda brīvībai? Tādēļ, ka pieņemšanas gadījumā viena neliela sabiedrības grupa, kas nodarbojas ar LGBT ideoloģijas izplatīšanu, iegūs monopolu uz naida runu. Precīzāk, iegūs ekskluzīvas tiesības apsūdzēt noziegumā atšķirīgu uzskatu cilvēkus pat tad, ja nekāds kaitējums nevienam nav nodarīts, jo būtiska kaitējuma nosacījums tiek izņemts laukā. Pat tad, ja notikusi tikai domu apmaiņa, un arī tad, ja domu apmaiņa vispār nav notikusi. Iesniedzējam, vēršoties policijā, pietiks paziņot, ka viņam piemīt neheteroseksuāla orientācija, un policija ar vislielāko bardzību vērsīsies pret homoseksuālas vai transpersonas uzrādīto heteroseksuālo personu. Arī šo un citas saturiski līdzīga rakstura publikācijas tad varēs pasludināt par naida runu, kas pelnījusi sodu līdz pat četriem gadiem cietumā. Tikai tādēļ, ka tajās sarakstīts tas, kas nepatīk LGBT propagandistiem.
Piemēram, var minēt Neatkarīgās publikāciju “Ģimenes jēdziena pārrakstītāji. Kas viņi ir?”
Tajā pastāstīts, kas un ar kādiem resursiem organizē viendzimuma laulību legalizēšanas kampaņu:
1) Jauno iniciatīvu un kampaņu “Dzīvesbiedri” caur saviem darbiniekiem īsteno profesionāla mediju aģentūra “Deep White”, kas tieši saistīta ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!”
2) Iepriekšējo partnerattiecību legalizēšanas iniciatīvu ierosināja izvarotu sieviešu mobētājs Raimonds Petrovics.
Plašāk par šo personu Neatkarīgā rakstīja publikācijā “Geju tiesību cīnītājs mobējis izvarotas sievietes”.
Taču galēji liberālajos medijos šis pats personāžs, ko pat homoseksuāļu aprindās diez kā nevērtē, tagad tiek taisīts par varoni. Proamerikāniskajā izdevumā “Ir” nule ievietota Raimonda Petrovica atklātā vēstule, kurā citastarp ir teikts:
“Homofobismu Latvijā pastiprina daļa no Saeimā ievēlētajām partijām, kuras konservatīvi pauž naidu pret minoritātēm. Sociālā situācija Latvijā ir satraucoša, nepieņemama, naidam ir jāpieliek punkts!”
Nav šaubu, ka gadījumā, ja grozījumi krimināllikumā tiks pieņemti uzskatu apvienības “Attīstībai/Par/Progresīvo” un LGBT algoto lobistu izdomātajā redakcijā, šis punkts tiks pielikts. Tikai nevis naidam, bet tiesībām uz konservatīviem uzskatiem. Jebkuru rakstu, kas nav komplimentārs LGBT kopienas politiskajām aktivitātēm, varēs traktēt kā naidu kurinošu. Un jebkuru politiķi, kas pozicionējas kā konservatīvs, varēs stiept uz tiesu. Un ne jau tikai žurnālistus un politiķus. Arī garīdzniekus, kas sludina konservatīvu izpratni par ģimenes uzbūvi, kāda nu tā izriet no svētajiem rakstiem. Kriminālprocesu varēs rosināt gan par konstruktīvu kritiku, gan anekdoti, gan bērnudārza līmeņa apsaukāšanos. Jo visi konservatīvie un nacionālisti taču ir atpalikuši muļķi, bet LGBT interešu aktīvisti vieni brīnišķīgi un progresīvi ļaudis.
Šonedēļ sāksies Krimināllikuma grozījumu skatīšana atbildīgajā Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Konservatīvā spārna politiķi uzskata, ka bīstamākais šajā likumprojektā ir tieši “būtiska kaitējuma” kritērija izslēgšana no 150. panta. Kā skaidro Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks:
“Šobrīd nepamatoti ierosinātu krimināllietu nav tieši tāpēc, ka ir jāpierāda, ka “naida runa” tieši radījusi “būtisku kaitējumu”. Ja to izslēdz, tad policijai faktiski ir jāierosina krimināllieta pēc jebkura iesnieguma, kurā kāds kāda cita teiktajā saskatījis “naida runu”, jo sekas vairs nav jāvērtē. Vai lietu izbeigs vai ne, tas jau tad tālāk būs atkarīgs no procesa virzītāja subjektīvās attieksmes.”
Nav šaubu, ka nevienu indivīdu, nevienu sabiedrības grupu nedrīkst diskriminēt. To nosaka Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Esošais Krimināllikums simtprocentīgi nodrošina iespēju vērsties pret jebkādas rakstura un formas diskrimināciju, ja tāda patiešām ir notikusi. Savukārt uzskatu apvienības “Attīstībai/Par/Progresīvie/LGBT” ierosinātā Krimināllikuma pārrakstīšana neizbēgami nonāks konfliktā ar Satversmes 100. pantu.
Jo “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
