Mediju uzraugiem plānots algas pielikums 60–80% apmērā

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosina būtiski paaugstināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atalgojumu. Ja šis rosinājums iegūs likuma spēku, gadā abu šo institūciju priekšsēdētāju, vietnieku un locekļu atalgošana valstij izmaksās 521 562 eiro. Šodien šo priekšlikumu skatīs Saeima.

Amatpersonu atalgojumu Latvijā rēķina, bāzes algai piemērojot noteiktu koeficientu, piemēram, Ministru prezidentam šis koeficients ir 4,93, ministram - 4,68, parlamentārajam sekretāram - 3,63, valsts kontrolierim un tiesībsargam - 4,05, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājam -3,32, NEPLP priekšsēdētājam un SEPLP priekšsēdētājam - 2,78, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam - 2,33, Saeimas deputātam - 2,3 utt.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izvērtējot pašreiz noteiktā atalgojuma apmēru, ir konstatējusi nepieciešamību paredzēt augstāku atalgojumu gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam, gan padomes locekļiem. Proti, SEPLP priekšsēdētāja atalgojuma koeficientu plānots palielināt līdz 4,48, bet padomes locekļiem - no 2,31 uz 4,2. Tas nozīmē, ka šīs institūcijas priekšsēdētāja atalgojums pieaugtu par aptuveni 60%, bet locekļu - par aptuveni 80%

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tāpat uzskata, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atlīdzības apmērs būtu samērojams ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atalgojumu. Tāpēc arī NEPLP priekšsēdētājam tiek plānots palielināt koeficientu līdz 4,48, priekšsēdētāja vietniekam - no 2,64 uz 4,34 un padomes loceklim - no 2,31 uz 4,2.

Ja šis komisijas priekšlikums iegūs likuma spēku, tad NEPLP un SEPLP priekšsēdētāja alga šogad pieaugs no pašreizējiem 2850,31 līdz 4593,30 eiro mēnesī uz papīra (aptuveni 3000 eiro mēnesī uz rokas).

Turklāt, Saeimai apstiprinot šo priekšlikumu, SEPLP un NEPLP priekšsēdētāju atalgojums tikai nedaudz atpaliktu no ministru atalgojuma, toties krietni pārsniegtu citu valsts amatpersonu, piemēram, parlamentārā sekretāra, valsts kontroliera, tiesībsarga, CVK vadītāja, pašvaldību vadītāja, Saeimas deputāta un citu amatpersonu atalgojumu, ko nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. (Par Valsts prezidenta atalgojumu ik gadu lemj Saeima valsts budžeta likuma ietvaros. Šogad Valsts prezidenta atalgojums ir noteikts 5960 eiro un vēl 1192 eiro reprezentācijas izdevumiem mēnesī.)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepieciešamību pēc tik liela algas pielikuma SEPLP (60-80% apmērā) pamato ar to, ka SEPLP padomei likumā ir noteiktas dažādas funkcijas un uzdevumi, piemēram, jautājumi, kas skar kapitāldaļu turētāja kompetenci, organizē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes locekļu atlasi, ievēlē sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļu galveno redaktoru un ombudu, nosaka kārtību, kādā izņēmuma kārtā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu platformās tiek izvietoti komerciāli paziņojumi, vada sabiedriskā pasūtījuma izstrādi un nodrošina tā uzraudzību, garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, kā arī veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Līdz ar to ar pašlaik šim darba atvēlēto atalgojumu ir par maz.

Atbalstot šo priekšlikumu, SEPLP priekšsēdētāja un divu padomes locekļu algošana valstij gadā izmaksās 195 852 eiro, NEPLP priekšsēdētāja, vietnieka un trīs padomes locekļu algošana gadā - 325 710 eiro (par 137 917 eiro vairāk nekā pašlaik).

Ekrānšāviņš

Šobrīd NEPLP padomes priekšsēdētāja amatu pilda Ivars Āboliņš, padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu - Aurēlija Ieva Druviete, bet padomes locekļi ir Ieva Kalderauska, Jānis Eglītis un Patriks Grīva.

SEPLP izveidi paredz Saeimā pagājušā gada novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Tas paredz, ka SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību. Kandidatūras šim amatam tādējādi var izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti. Līdz šim

SEPLP locekļa amatam pieteikušies astoņi kandidāti.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.