Šis būs dārgākais projekts dabas apsaimniekošanas vēsturē

© Publicitātes foto

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, jo iegulda nozīmīgus līdzekļus dabas daudzveidības saglabāšanā un vides darbinieku atalgošanā. Taču visas šķietami lielās naudas summas, kas līdz šim ieguldītas vides projektos, tagad droši varēs pielīdzināt sīknaudai. Ir uzsākts Latvijas vēsturē visdārgākais vides projekts ar plānoto budžetu teju 144 miljonu eiro apmērā!

Tā ir tik liela nauda, ka daudzi darbinieki no Dabas aizsardzības pārvaldes un dažs arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jau pārgājuši strādāt projektā. Tā pilnais nosaukums ir “LIFE programmas Integrētais projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” Nr.LIFE19 IPE/LV/000010, LIFE-IP LatViaNature”. Brīnišķīgas algas un interesants darbs simtiem cilvēku nodrošināts līdz pat 2028. gada 31. decembrim.

Dabas skaitīšana - sīknauda

Līdz šim par dārgāko vides projektu Latvijā tika uzskatīta tā dēvētā Dabas skaitīšana, kas strauji tuvojas noslēgumam. Latvijas dabas bagātību apzināšanai tika atvēlēti 10,2 miljoni eiro - lai uztaisītu vairākām vērtīgām dabas teritorijām aizsardzības plānus un saskaitītu biotopus visā Latvijā. Ko ar iegūto informāciju darīt tālāk, valdība vēl nav lēmusi. Šobrīd projekts tuvojas noslēgumam, finansējums iztērēts, taču uz jaunā projekta fona šī naudas upe tāda urdziņa vien bijusi.

Īsais nosaukums jaunajam projektam izdomāts tikai angliski - “LatViaNature”. Latviešu valodā draudzīga nosaukuma lietošanai publicitātes nolūkos nav. Un arī pati publicitāte salīdzinājumā ar projekta plānoto finansējumu bijusi neproporcionāli pieticīga. Publikāciju un sižetu tikpat kā nav. Pašā projekta mājaslapā saite uz vienu Latvijas Radio raidījumu par invazīvajām sugām, kurā šis konkrētais projekts vispār nav pieminēts. Publicitāte pagaidām nulle. Bet tas gan tiesa, ka invazīvo sugu ierobežošana ir viena no projekta jomām. Pārējās aprakstā minētās ir šīs: dabas aizsardzības sistēma Latvijā, “Natura 2000” teritorijas, dabas aizsardzības plāni, kompensāciju mehānismi dabas aizsardzībā, ES nozīmes zālāju un mežu biotopi, biznesa iespējas dabas daudzveidībā, dabas datu IT sistēma, sabiedrības informēšana.

Kāds ir darba plāns

Projekts aptver maksimāli plašu tēmu loku, un attiecīgi tā ietvarā iespējams darīt, kas nu kuram vides darbiniekam vairāk patīk: rakstīt papīrus, aprūpēt pļavas vai pamācīt privātīpašniekus. Lūk, aprakstā uzskaitītie projekta galvenie uzdevumi un rīcības:

* Uzlabot biotopu un sugu aizsardzības stāvokli, kā instrumentus izmantojot aizsardzības mērķu noteikšanu nacionālā un teritoriju līmenī, biotopu apsaimniekošanas plānu izstrādi, lai nodrošinātu atbilstošu apsaimniekošanu.

* Pilnveidot “Natura 2000” teritoriju tīklu.

* Pilnveidot dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēmu un normatīvo regulējumu.

* Veicināt dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu privātajās zemēs, izstrādājot efektīvus atbalsta mehānismus un inovatīvas pieejas.

* Izstrādāt efektīvu invazīvo sugu pārvaldības sistēmu.

* Izveidot mūsdienīgu, centralizētu dabas datu pārvaldības sistēmu.

* Stiprināt iesaistīto organizāciju kapacitāti un veicināt sadarbību starp valsts, nevalstiskajām un zinātniskajām institūcijām.

* Veicināt ieinteresēto pušu, īpaši privāto zemju īpašnieku, iesaisti un izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmi un šo jautājumu integrāciju dažādos sektoros.

* Veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un brīvprātīgas iesaistes lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.

Finansējums 10 organizācijām

Minētie pasākumi tiks īstenoti 8 gadu garumā. Projektā iesaistītas 10 partnerorganizācijas. Vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde. Pārējie skaitās sadarbības partneri. Tai skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, četras universitātes, “Latvijas valsts meži”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kā arī divas štata nevaldības organizācijas Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas fonds. Pa visiem kopā viņi plāno iztērēt 133 824 260 eiro. No tiem 7,8 miljoni ir nacionālais finansējums, 11,7 miljoni ir ES programmas “Life” finansējums, bet naudas masas lielākā daļa tiek dēvēta par “papildinošo finansējumu” 114 340 087 eiro apmērā. Tas nāks no dažādiem avotiem, to skaitā ir Kohēzijas fonds, Eiropas reģionālās attīstības fonds, Eiropas sociālais fonds, Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Norvēģijas finanšu instruments, programma “Horizon 2020” un citi.

Pirmie iepirkumi - mašīnas

Projekta oficiālajā aprakstā skaidrots, ka “Paredzētie pasākumi dos iespēju veidot skaidru un pamatotu dabas aizsardzības sistēmu, kas līdzsvaro dabas vērtību saglabāšanas un tautsaimniecības attīstības intereses, ir saprotama ikvienam un kalpotu ne vien šīm, bet arī nākamajām paaudzēm”. Bet pastāv arī neoficiāls skaidrojums, kādēļ tik grandioza nauda jāiegulda tik daudzveidīgos un savstarpēji pat nesaistītos pasākumos. Latvijas valstij visi šie pasākumi tāpat būtu jāveic, jāaprūpē biotopi, jāpārskata kompensāciju sistēma privātīpašniekiem, jānodrošina darbs un algas plašajai vides darbinieku saimei. Tagad ir atrasts veids, kā to izdarīt par Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudu, bet pasaudzējot nacionālo budžetu. Tas ir šis projekts: “LIFE programmas Integrētais projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” Nr.LIFE19 IPE/LV/000010, LIFE-IP LatViaNature”.

Naudas apgūšanu projekta vadošais partneris uzsācis ar 74 380 vērta mikroautobusa iepirkumu un vieglās automašīnas iepirkumu (bez norādītas cenas). Savukārt sadarbības partneris Latvijas Universitāte par 238 528 eiro plāno iepirkt uzlabojumus savam Botāniskajam dārzam:

“Modeļteritoriju izveide bioloģiskās daudzveidības demonstrēšanai Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (aktivitāte C.8). Ekspozīcijas: “Morfoloģiskās un bioloģiskās dobes” un “Ārstniecības augi”.”

Kas nu kuru vairāk interesē.

Izpēte

Jaunā Rīgas teātra izrādē “Melnais piens” laipni gaidīti “Breša zemnieku” bērni, lai viņi ar dzīvo bilžu palīdzību varētu atgriezties savā skaistajā bērnībā vai jaunībā un dažkārt padarītu to saprotamāku saviem bērniem.