Bērnu seksualitātes pētniekus tagad pētīs policija

© Ekrānšāviņš

Saistībā ar sensitīvu datu nesaskaņotu vākšanu par Latvijas ģimenēm un bērnu seksualitāti Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir vērsusies Valsts policijā. Datu vākšanu ārvalstu institūcijas uzdevumā organizēja nevaldības organizācija “Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka””.

Pastāv aizdomas, ka bērnu iesaistīšana šādā pētījumā apdraud viņu veselību un tikumību. Šobrīd datu vākšana ir apturēta.

Jauniešu uzrunāšana un aicināšana piedalīties anketēšanā notika caur sociālajiem tīkliem, taču pašā aptaujā tika īpaši piekodināts, ka vecākiem par šo aptauju stāstīt nav ieteicams. Aptaujā tika vākta izteikti sensitīva un privāta informācija - par seksualitāti, ģimenes rocību, saslimšanu ar Covid-19. Turklāt tādā formā, ka aptaujas dalībnieku vēlāk iespējams atsekot, jo jānorāda skolas atrašanās vieta. Vāktās informācijas raksturs acīmredzami nesakrīt ar deklarēto aptaujāšanas mērķi “ļaut profesionāļiem labāk saprast, kā nodrošināt labklājību un labus mācību sasniegumus visiem vidusskolēniem”. Neatkarīgā par to jau vēstīja publikācijā “Ārvalstu uzdevumā vāc ģimeņu sensitīvos datus”.

Inspekcija saskata apdraudējumu

Pretēji aptaujātāju vēlmei vecāki par viņu bērnu nesaskaņotu un, iespējams, prettiesisku izpēti uzzināja un vērsās valsts iestādēs, tostarp Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Tā arī pirmā sniegusi apstiprinājumu vecāku aizdomām, ka šāda sensitīvu datu vākšana, turklāt tik brutālā izpildījumā, bērniem nodara kaitējumu. Lūk, citāts no inspekcijas atbildes, kas sniegta vecāku iniciatīvas grupas pārstāvei:

“VBTAI, pamatojoties uz Iesniegumu likuma 4. panta otrajā daļā noteikto, pārsūta saņemto Iesniegumu izskatīšanai daļā par iespējamu prettiesisku personas datu apstrādi interneta vidē atbilstoši kompetencei Datu valsts inspekcijai un bērnu iesaistīšanu pasākumā, kas apdraud viņu veselību un tikumību, atbilstoši kompetencei Valsts policijai.”

Inspekcija savā atbildē iesniedzējai arī citē Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ panta pirmo daļu:

“Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas bērna tiesības un būtiskas intereses, kā arī valsts drošību.” Un tieši par šo tikumības aspektu saistībā ar šo pētījumu, un iespējamu bērnu psiholoģisku traumēšanu ir noraizējušies vecāki.

Šāda izmantošana nav pieļaujama

Atklāto vēstuli parakstījuši kultūras un izglītības jomas pārstāvji, vairāk nekā piecdesmit bērnu vecāki. Viņu bažas skaidrotas arī medijiem nosūtītā paziņojumā:

“Vecāki pilnībā apzinās un izprot, ka tīmeklī ir pieejama dažāda informācija bērniem un jauniešiem, tomēr tīša bērnu izmantošana, lai iegūtu personīgus datus un, iespējams, mudinātu bērnus apšaubīt savu seksualitāti un ģimenes autoritāti, nav pieņemami. Kas uzglabās iegūtos datus? Kādiem nolūkiem tie tiks izmantoti? Nepilngadīgu bērnu izmantošana šādās apšaubāmās aptaujās par sensitīvām, privātām tēmām ir pilnīgi nepieļaujama. Turklāt nav izslēgta datu izmantošana negodprātīgiem mērķiem, nav garantēta to nenokļūšana dzimumnoziedznieku rokās.”

Pētījuma organizators Latvijā ir organizācija “Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka””, kas par pētījuma saturu atbildību neuzņemas. Dati tiekot vākti ārvalstu zinātniskas institūcijas Ģentes universitātes uzdevumā. Un tas ir vēl viens arguments, lai šāda pētījuma veicējus pašus kārtīgi izpētītu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.