Valsts prezidents Egils Levits līdzās prezidenta algai pērn saņēmis arī prāvu kompensāciju no Eiropas Savienības (ES) tiesas un ievērojamu mantojumu. Viņa kopējie ienākumi 2020. gadā sasnieguši 455 587 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonas deklarācija. Ņemot vērā E. Levita noguldījumus bankās, ieguldījumus dažādos fondos un piederošo nekustamo īpašumu, viņu var uzskatīt par miljonāru.
Lielāko daļu no E. Levita pērnā gada teju 0,5 miljonu eiro lielajiem ienākumiem nodrošināja kompensācija no ES tiesas, kas bija 181 611 eiro, un 201 496 eiro lielais mantojums, ko E. Levitam atstāja Dace Valda Ose. Uz šī fona prezidenta alga - 71 520 eiro gadā - jau izskatās visai pieticīgi. Pērn E. Levits saņēma arī nelielu pensiju no Vācijas un procentus no “Luminor” bankā noguldītās naudas.
2020. gada beigās viņa bezskaidras naudas uzkrājumi bija pieauguši līdz 436 222 eiro, kas ir par 145 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, jo deklarācijā par 2009. gadu bija norādīti 290 829 eiro.
Savukārt finanšu instrumentos, lielākoties ieguldījumu fondos, E. Levits pērn bija ieguldījis 811 440 eiro.
Prezidenta īpašumā pērn bija 2009. gadā ražota “Mercedes-Benz” automašīna, kas reģistrēta 2019. gadā. Šī automašīna viņam piederēja, jau stājoties Valsts prezidenta amatā.
E. Levitam piederošo nekustamo īpašumu saraksts ir garš - divi dzīvokļi Rīgā, zeme Mārupē un Engurē, dzīvoklis Cēsīs, kā arī vairāki zemes gabali un ēkas kopīpašumā. Kopskaitā deklarācijā norādīti 12 dažādi nekustamie īpašumi. 2019. gada E. Levita amatpersonas deklarācijā bija norādīti deviņi nekustamie īpašumi. Tā kā E. Levits ienākumu deklarācijā par 2020. gadu nebija norādījis nevienu darījumu, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas, tad jāsecina, ka neviens no jauniegūtajiem īpašumiem nav bijis dārgāks par 8600 eiro.
Neskatoties uz ievērojamajiem ienākumiem un uzkrājumiem, E. Levitam pērn ir izveidojušās parādsaistības 5496 eiro apmērā. Nevienā no viņa iepriekšējām deklarācijām parādsaistības nav minētas.
E. Levits Valsts prezidenta amatu pilda kopš 2019. gada vasaras. Stājoties amatā, amatpersonas deklarācijā viņš bija norādījis, ka ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro. Viņa īpašumā tobrīd bija divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, divi zemes un viens ēkas nekustamais īpašums Engures pagastā. Savukārt kopīpašumā prezidentam piederēja viens zemes īpašums Rīgā un deklarācijā neprecizēts nekustamā īpašuma veids. Deklarācijā bija norādīti kopskaitā 10 dažādi nekustamie īpašumi, tajā skaitā dzīvoklis Luksemburgā, ko viņš īrēja.
Šeit var uzzināt, cik daudz naudas krīzē izdevies iekrāt premjeram Krišjānim Kariņam.
