Premjers Krišjānis Kariņš krīzē varējis iekrāt teju 100 tūkstošus ASV dolāru

© Oksana Džadana/F64

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš algā par premjera amata pildīšanu pērn saņēma 73 158 eiro. Tie ir bija viņa vienīgie ienākumi 2020. gadā, liecina K. Kariņa iesniegtā amatpersonas deklarācija. Tai pašā laikā 2020. gada laikā viņam izdevies palielināt iekrājumus par aptuveni 94 tūkstošiem ASV dolāru.

2020. gadā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa bezskaidras naudas uzkrājumos bija 109 351 eiro un 297 035 ASV dolāri. Pirms gada iekrājumi ASV dolāros, saskaņa ar K. Kariņa amatpersonas deklarāciju, bija 103 103 eiro un 203 167 ASV dolāri. Tātad iekrājumus viņam bija izdevies palielināt par 6248 eiro un 93 868 ASV dolāriem

K. Kariņa deklarācija ir minēts viens īpašums Rīgā un viens kopīpašums Ainažos. Arī pirms gada deklarācijā J.Kariņš norādījis, ka viņa kopīpašumā ir zeme un ēkas Ainažos un zeme un ēkas īpašumā Rīgā. Ministru prezidentam pieder arī 2013. gada automašīna “Toyota Yaris Hybrid” , kā arī mopēds “APRILIA SR 50” un airu laiva.

Premjeram pieder akcijas vairākos uzņēmumos (“Caterpillar Inc.”, “First Solar Inc.”, “General Electric Co.”, “Lilly Eli&Co”, “Wabtec Corporation”, “Dow Inc.”, “Corteva Inc.” un “Dupont de Nemours Inc.) kopumā 16 346 ASV dolāru vērtība. 2019. gada beigās to kopvērtība bija 13 354 ASV dolāri.

2019. gadā premjera ienākumi bija daudz lielāki nekā pērn, jo viņš papildus premjera algai (65 980 eiro gadā), saņēma arī algu no Eiropas Parlamenta 47 184 eiro apmērā, savukārt 5180 ASV dolārus premjers bija saņēmis no ASV esošā uzņēmuma "SpartanCorp”.

Šeit var uzināt, cik lielus ienākumus pērn guvis Valsts prezidents Egils Levits:

Valsts prezidents Egils Levits pērn guvis teju pusmiljonu eiro lielus ienākum

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.