Stāstā par Krievijas prankeriem jeb telefonjokdariem, kas apmuļķojuši vairāku valstu augstas amatpersonas, parlamentāriešus un svarīgu starptautisku organizāciju birojus, palicis neapskatīts šo “joku” lokālais aspekts. Latvijas gadījumā par muļķi padarīts nākamais iespējamais ārlietu ministrs Rihards Kols. Iespējams, tā nav nejaušība, bet gan neafišētas specdienestu sadarbības rezultāts.
Vovans un Leksus nav nekādi multfilmu tēli, kas līdzīgi Bārtam Simsonam zvana krodzniekam Mo un prasa pasaukt pie telefonu Resno Dibenu. Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs pie telefona vai datora ekrāna pasauc ietekmīgus politiķus, sabiedriskos darbiniekus un ierēdņus. Šie telefonjokdari zvana arī Krievijas amatpersonām, un liek tām krist panikā par kaut kādām vietējām saimnieciskām nekārtībām. Respektīvi upuru un joku amplitūda visai plaša - ar ietekmi gan pašu mājās, gan starptautiskā līmenī.
Krievija nav nekāda demokrātijas citadele, un ir pilnīgi skaidrs, ka šāda jokošanās būtu neiespējama, ja netiktu saskaņota valsts visaugstākajā līmenī. Pretējā gadījumā Vovans un Leksus tupētu cietumā, palamas piemērotas. Taču viņi tup Krievijas centrālajā televīzijā un savu “joku” saturu iztirzā pavisam nopietnos ziņu raidījumos - ar draudzīgu moderatora ievadu “šoreiz mūsu puiši izjokojuši...”
Satversmes aizsardzības birojs atzīst: “Lai arī tā dēvētie Krievijas “pranksteri” Vovans un Leksus sevi pozicionē kā neatkarīgus aktīvistus, SAB vērtējumā viņu darbība tiek koordinēta un pilnībā atbilst Kremļa politiskajām interesēm un ir Krievijas mērķtiecīgi īstenota ietekmes operācija.”
Šiem Kremļa ākstiem patīk ņirgāties par Ukrainu. Pēc izlikšanās par Ukrainas prezidentu un aizsardzības ministra novešanas teju līdz izmisumam, abi pranksteri lielīgi paziņoja, ka Ukraina ir valsts, ko var vadīt pa telefonu. Ka Ukrainas līderi ir jukuši. To visu var noskatīties “Youtube” vietnē. Ukraina tagad abus ir ielikusi ieceļošanas melnajos sarakstos.
Nupat martā, aprīlī Kuzņecovs un Stoļarovs smagi “izjokoja” arī Baltijas valstis. Padarīja par muļķiem Lietuvas, Igaunijas un Latvijas parlamentāriešus. Ārlietu komisiju vadītājus. Arī specdienestus, kas nespēja nodrošināt politiķiem drošu darba vidi. Taču kaut kādu iemeslu dēļ pagaidām ir izpalikusi publiska ņirgāšanās Krievijas mediju telpā. Par to zināmu izbrīnu pauž arī Rihards Kols, caur kura vadīto Ārlietu komisiju abi krāpnieki iefiltrējās Latvijas vidē. Acīmredzot stāsts, ka Baltijas trijotne ir neizdevušās valstis un Ukrainai līdzīgas muļķu zemes tiek pietaupīts piemērotākam brīdim, un vēl tikai sekos, lai nodarītu maksimālu pazemojumu.
Daudzas grautas reputācijas
Kuzņecovs un Stoļarovs Krievijas valsts televīzijā kādā intervijā skaidro, ka upurus izvēlas atbilstoši aktualitātēm publiskajā telpā. Šai reizē - Baltijas valstu apmuļķošanas temats bija opozicionāra Alekseja Navaļnija ieslodzījums, bet kāda tam saistība ar Baltijas valstīm? Diezgan nosacīta. Kāpēc dezinformācija par personāliju maiņām Navaļnija komandā jāizplata caur Baltijas valstu amatpersonām un medijiem. Satversmes aizsardzības biroja vērtējumā šajā gadījumā “maldināšanas mērķis ir graut Navaļnija atbalstītāju reputāciju, Rietumu medijiem un starptautiskai sabiedrībai radīt nedrošību kontaktos ar viņa komandas pārstāvjiem”. Taču grauta ir arī paša Satversmes aizsardzības biroja reputācija, un Saeimas Ārlietu komisijas reputācija. Rihards Kols atzīst, kad deputātus informējis, ka attālinātā tikšanās notikusi ar Navaļnija viltus pārstāvi, “kolēģu šoks bija neviltots”.
Mēnesi pēc šī skandāla ir parādījusies vai drīzāk - tiek izplatīta jauna versija, proti, viens no apakšmērķiem šai Krievijas specdienestu operācijā bija tieši Riharda Kola diskreditācija. Un tā notikusi ar vēl kādas citas valsts specdienestu iesaisti. Kols ir viens no ietekmīgākajiem Nacionālās apvienības politiķiem un kandidāts uz ārlietu ministra amatu. Viņš tiktu virzīts gan tagad, ja “Vienotības” valdība apgāztos, gan arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Taču tagad, pēc uzķeršanās Vovana un Leksus provokācijai, Kols ir kompromitēts. Eiropā ir spēki, kas nevēlētos pieļaut nacionāli domājoša konservatīva politiķa nonākšanu starptautiski tik ietekmīgā amatā. Tāpēc pastāv iespēja, ka Krievijas provokāciju Navaļnija dzīves maitāšanai kāds izmantojis vēl savās interesēs pret Latviju.
Pats Rihards Kols šādu iespēju tomēr neapskata: “Ja es būtu vienīgais uzbrukuma mērķis, es varētu analizēt, kādēļ tieši uz mani ticis nomērķēts. Taču mērķis bija visu triju Baltijas valstu ārlietu komisiju vadītāji, kas formulē savu valstu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, sankciju piemērošanu. Acīmredzot šis bija Krievijas tests - cik spējīgi esam aizstāvēt savu informatīvo telpu, un tests diemžēl viņiem 100% izdevās.”
Tomēr ne mēs vienīgie, kam pelni uz galvas jākaisa, jo uz līdzīgām Kremļa štata ākstu provokācijām iekritusi Lielbritānija ar visu savu smalko Mi6 un džeimsiem bondiem, Vācijas Bundestāga deputāti. Starptautiskā organizācija “Amnesty International”.
Digitālā laikmeta un attālinātās dzīves apstākļos sabiedrība ir nonākusi totālā bezpalīdzības stāvoklī, jo neviens ne par ko vairs nevar būt drošs. Kā šādos apstākļos rīkoties? Lūk, ko iesaka atbildīgais specdienests, kas tomēr nespēja pasargāt politiķus no šķietami tik primitīvas apmuļķošanas:
“SAB aicina Latvijas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un medijus rūpīgi izvērtēt un pārbaudīt piedāvātos sadarbības projektus un dialoga partnerus. Dažāda veida viltus identitātes un arvien komplicētākas manipulēšanas tehnikas Krievijas īstenotajās ietekmes operācijās tiek izmantotas arvien biežāk. Saņemot e-pastu, telefona zvanu vai ziņu sociālajos tīklos no potenciālā dialoga partnera, aicinām pārliecināties par sūtītāja patieso identitāti - izpētīt personas pārstāvētās organizācijas oficiālo mājaslapu vai verificētos sociālo tīklu kontus, tajā skaitā salīdzināt kontaktinformāciju. Pat ja e-pasts saņemts no identiskas adreses, kas norādīta mājaslapā, atbildi rakstot, iesakām nelietot automatizēto atbildes funkciju, bet gan no jauna ierakstīt adresi e-pasta lodziņā.”
Jācer, ka tas mūs visus pasargās no Vovana un Leksus.
