Neviena no kriminālprocesā iesaistītajām juridiskajām vai fiziskajām personām nav apstrīdējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, un tas stājies spēkā. ASV trīs gadu laikā nav spējušas vai gribējušas sniegt pierādījumus saviem apgalvojumiem par bankas “ABLV Bank” līdzdalību miljardiem dolāru vērtā korupcijā. Lieta izbeigta.
Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu KNAB pieņēma 26. martā, taču vēl bija jāpaiet pārsūdzības termiņam, un procesa dalībnieki to nav izmantojuši. Tātad lieta izbeigta. Neatkarīgā pieprasījusi izsniegt KNAB lēmuma tekstu, taču pagaidām tas vēl nav publiski pieejams. Vispirms to anonimizēs. Šāda nepieciešamība acīmredzot saistīta ar personu datu un citas sensitīvas informācijas aizsardzību.
KNAB, runājot par šo kriminālprocesu, joprojām nenosauc tā dalībniekus, taču ar klusēšanu piekrīt, ka runa ir par to pašu pēc bankas “ABLV Bank” pieprasījuma rosināto procesu. Neatkarīgā to aprakstīja publikācijā “Slavenais FinCEN ziņojums satur viltus ziņas”.
Jāatgādina, ka Latvijas lielākās nacionālās komercbankas likvidācija un smaga krīze visā Latvijas banku sistēmā tika izraisīta 2018. gadā ar vienu ASV valdības institūcijas - Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN paziņojumu. Īsu tekstu, kas saturēja dramatiskas apsūdzības. Noziedzīgas naudas apkalpošana, sadarbība ar Ziemeļkorejas režīmu, miljardi (daudzskaitlī!) dolāru amatpersonu kukuļošanā. Šādas apsūdzības, protams, nebija savienojamas ar ASV dolāra turpmāku lietošanu, bez kā neviena banka Eiropā nevar eksistēt. Tādēļ “ABLV Bank” nekavējoties tika norakstīta likvidācijai, bet Latvijas finanšu nozarē tika sākts tā dēvētais kapitālais remonts. Kopš FinCEN ziņojuma trīs gadi pagājuši, taču tagad - pēc KNAB lēmuma stāšanās spēkā - jau attiecībā uz divām ASV apsūdzību daļām var oficiāli teikt, ka tās nav bijušas pamatotas.
Vispirms pierādījumi netika gūti apgalvojumiem par bankas sadarbību ar Ziemeļkoreju. Tos pārbaudīja Finanšu izlūkošanas dienests, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
“Darījumus ar personām, kas iesaistītas no Ziemeļkorejas, tādus mēs neesam konstatējuši,” tā nupat intervijā Neatkarīgajai pastāstīja FID priekšniece Ilze Znotiņa. Viņa pastāstīja arī: “2017. gadā FKTK sešas Latvijas bankas sodīja par Ziemeļkorejas darījumu apkalpošanu. Sešas Latvijas bankas! Un vienīgā banka, kuru nesodīja, bet kurai bija tieši tāda pati pārbaude kā tām sešām pārējām, bija ABLV.”
ASV apsūdzību sadaļu par amatpersonu kukuļošanu miljardiem dolāru apmērā izmeklēja KNAB. Pēc paša potenciālā kukuļotāja lūguma, jo šādi apgalvojumi smagi kaitēja bankas reputācijai. Trīs gadus izmeklēja un pierādījumus neguva. Ja Neatkarīgajai izdosies saņemt KNAB lēmumu, iespējams, sabiedrība varēs uzzināt, vai, kā un kāpēc ASV ir maldinājušas Latvijas valsti un tās varasiestādes. Varbūt ASV valdību pašu kāds ir maldinājis attiecībā uz Latvijas lielākās nacionālās komercbankas kaitīgumu. Patiesības noskaidrošana banku no miroņiem augšām neuzcels, bet varbūt ļaus atgūt kreditoriem viņu naudu, ko Latvijas valsts šobrīd faktiski ir nacionalizējusi.
