Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens sabiedrībai labprāt skaidro futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības saikni ar policijas sekmīgo darbību noziedzības apkarošanā, taču noklusē, ka svarīgs liecinieks, ministra draugs, bijušais futbolists Vladimirs Koļesņičenko pametis Latvijas Republikas teritoriju.
Informēti avoti Neatkarīgajai atklāja, ka noslepkavotā R. Bezzubova šefs futbola biznesā V. Koļesņičenko 18. aprīlī pametis Latvijas teritoriju, devies uz Krievijas Federāciju. Tādējādi no policijas redzesloka pagaisusi svarīga persona, kura nozieguma izmeklēšanai varētu sniegt informāciju par R. Bezzubova slepkavības motīviem.
Savukārt 19. aprīļa rītā S. Ģirģens intervijā Latvijas Radio izteicās, ka R. Bezzubova slepkavība uztverama nevis kā izrēķināšanās saistībā ar R. Bezzubova biznesu, bet gan kā brīdinājums tiesībsargiem par noziedzīgo grupējumu darbības traucēšanu Latvijā. Slepkavība neesot jāsaista ar R. Bezzubova profesionālo darbību. “Noziedzīgo nodarījumu vismaz pagaidām nesaistu ar Bezzubova profesionālo darbību. Jāskatās, kāds veidosies pierādījumu kopums, bet man ir cita versija - uzskatu, ka tas ir kā brīdinājums, ka Latviju sākam attīrīt no noziedzīgiem grupējumiem, kas ilgstoši strādājuši Latvijā,” Latvijas Radio paziņoja S. Ģirģens.
Šāds ministra izteikums mudina sabiedrību par pareizām un ticamām uztvert tās slepkavības motīvu versijas, kuras nav saistītas ar R. Bezzubova kā futbola aģenta darbību un apjomīgajām naudām futbola industrijā, totalizatoriem un spēļu rezultātu sarunāšanām.
No ministra teiktā izriet, ka pēdējo gadu veiksmīgās tiesībsargājošo iestāžu darbības ir sadusmojušas noziedzīgo pasauli un tā sūta draudu vēstījumus tieši caur R. Bezzubova brutālo slepkavību gaišā dienas laikā ar tiešu šāvienu raidīšanu no automātiskā ieroča publiskā vietā daudzapdzīvotā Rīgas guļamrajonā uz ielas ar intensīvu satiksmi. Ministrs nepaskaidro, kādēļ šādu asiņainu vēstījumu noziedzīgā pasaule sūta tieši ar futbola aģenta, nevis kāda tiesībsarga vai citu profesiju pārstāvju cinisku noslepkavošanu. Ministrs nav skaidrojis tiesībsargu “veiksmes stāstus”, piemēram, advokātu Pāvela Rebenoka un Mārtiņa Bunkus slepkavību atklāšanā.
Draugi un paziņas
2020. gadā S. Ģirģens, būdams iekšlietu ministrs, kandidēja uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu. Galvenā ieinteresētā persona S. Ģirģena nonākšanā godpilnajā Futbola federācijas prezidenta amatā bija V. Koļesņičenko.
Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, V. Koļesņičenko Latvijā nepieder neviens uzņēmums, taču tāds pieder viņa draugam nelaiķim R. Bezubovam kopā ar Viktoriju Mogiļeviču - V. Koļesņičenko civilsievu. Firmas.lv redzams, ka R. Bezzubovam ar V. Mogiļeviču pieder SIA “BR-sport agency", kura 2019. gadā apgrozīja 1750 eiro un strādāja ar 7688 eiro zaudējumiem. SIA juridiskā adrese ir netālu no nozieguma vietas Purvciemā - Zvaigznāja gatvē 4-13.
Viktorijas un Vladimira dzīve situsi augstu vilni, par ko liecina abu pieķeršana pie auto stūres reibumā 2008. gada jūlijā. Lai arī V. Koļesņičenko Latvijā uzņēmumi šobrīd nepieder, viņa turība ir acīm redzama. Bijušais futbolists pārvietojas ar S klases “Mercedes” auto, zīmīgi, ka ar Krievijas Federācijas reģistrācijas numuru.
2012. gada sākumā V. Koļesņičenko kļuva par “Skonto” kluba prezidentu, nomainot amatā komandas dibinātāju Gunti Indriksonu. 2014. gada jūlijā viņš šo amatu pameta. “Skonto” tika likvidēts 2019. gada septembrī, paliekot parādā kreditoriem vairāk nekā 800 000 eiro.
2019. gada decembrī LTV raidījums “De facto”, pieminot V. Koļesņičenko lomu, atspoguļojis “Reverta” piederošā “Skonto” stadiona pārdošanas aizkulises: “Darījumu uzbūvēja ļoti sarežģītu. Tas ilga aptuveni gadu, un nauda izgāja cauri septiņu kompāniju kontiem - no nodokļu paradīzes Belizas līdz Igaunijai. Garo ķēdi lielā mērā noteica Rogačova nevēlēšanās darījumā izgaismoties.
Belizas ofšors ar nosaukumu “Silvertone Enterprises Limited”, kurā (Krievijas uzņēmējs Aleksandrs) Rogačovs bija norādīts kā patiesais labuma guvējs, bez nodrošinājuma četros aizdevumos pārskaitīja 35 miljonus eiro ar mākleru Rudzīšu ģimeni saistītai Latvijas kompānijai “Mani Group”. No šīs naudas 14 miljonus “Mani Group” aizdeva firmai SSA, kuru tobrīd vadīja Indriksona biznesa partneris Vladimirs Koļesņičenko. SSA par aizņēmumu nopirka “Skonto” halli un stadionu no “Revertas”. Stadionu un blakus īpašumus vēlāk pārrakstīja uz “Mani Group” vārda, un par kompānijas īpašnieku kļuva ar Rogačovu saistītais Belizas ofšors. No atlikušajiem 20 miljoniem eiro piecus miljonus kā apsolīto komisiju paturēja mākleri, pārējais palika firmas SSA rīcībā.” V. Koļesņičenko joprojām saglabā ciešas attiecības ar bijušajiem “Skonto” dibinātājiem. Neilgi pēc R. Bezzubova slepkavības V. Koļesņičenko tikās ar vienu no “Skonto” grupas dibinātājiem Andreju Makarenko (attēlā no kreisās).
To, ka futbola biznesā virmoja kaislības, liecina sporta žurnālista Anatolija Kreipāna publikācijas pērnā gada jūlijā par gaisotni Valmieras futbola klubā. A. Kreipāns sports.tvnet.lv cita starpā rakstīja: “Komandai tuvi cilvēki deva ziņu, ka nemieru ceļ (futbolista) Jagodinska aģents Romāns Bezzubovs un... Vladimirs Koļesņičenko. Gribi tici, gribi - netici.”
Ziņu portāls lsm.lv, atspoguļojot brutālo R. Bezzubova slepkavību, minējis sekojošo: “Neoficiāli zināms, ka Bezzubovs sev izdarīja lāča pakalpojumu, apvedot ap stūri “Valmieras” kluba vadību, kad pērnajā sezonā šajā komandā iekārtoja savus klientus. Par to klubā joprojām daudziem esot rūgta garša mutē. Vēl izskan, ka šobrīd kaut kur klusi noslēpies Bezzubova draugs Vladimirs Koļesņičenko, kurš vēl „Skonto” kluba laikos iesaistījās dažādās finanšu mahinācijās, bet tagad varētu būt Purvciema šāvēju nākamais mērķis. Visas šīs versijas gan ir neoficiālas, un šobrīd lietu šķetina policija. Viens gan ir skaidrs - Latvijas futbola vidē notiekošais vairāk veicināja pagājušajā nedēļā notikušo, nekā to varēja novērst.”
Kā 2019. gada novembrī ziņoja LTV raidījums “De facto”, S. Ģirģens 2019. gada oktobra beigās kādā kafejnīcā Rīgā ticies ar V. Koļesņičenko. Kā norādījis raidījums, “Koļesņičenko futbola aprindās tiek uzskatīts par Indriksona cilvēku. Taču uz jautājumu, vai tieši Indriksons uzrunājis Ģirģenu LFF amatam, gan Ģirģens, gan Indriksons atbild noraidoši - abi intervijā LTV apgalvoja, ka nekad nav tikušies.”
