Šobrīd Latvijā nav pieejama precīza informācija par patiesajiem vakcīnu apjomu uzkrājumiem Latvijā. Veselības ministra Daniela Pavļuta iknedēļas atskaite valdībai un Vakcinācijas projekta biroja publiskotie dati par vakcīnu atlikumiem ir aprēķināti teorētiski, neņemot vērā ne vakcīnu zudumus, ne arī vakcīnu flakonos esošās “papildus” devas.
Ikvienā šobrīd Latvijā pieejamā Covid-19 vakcīnas ražotāju flakonā drošības pēc ir iepildīta viena papildus deva, piemēram, no 10 devu flakonu teorētiski iespējams iegūt 11 devas, no 5 devu flakona - 6 devas devas. Tā kā vakcinējošie ģimenes ārsti un medicīnas iestādes tiešām cenšas iegūt arī šo papildus devu un vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, tad reālais vakcīnu uzkrājums ir lielāks nekā liecina oficiālie dati.
Vakcinācijas projekta birojs svētdien publiskoja jaunākos datus par vakcīnu izlietojumu, rezervi un uzkrājumiem Latvijā. Neskaitot svētdien atvesto “Moderna” kravu, Latvijā līdz pagājušās nedēļas beigām bija atvestas 259 845 vakcīnu devas, izmantotas - 206 418 devas, rezervē 2. potei - 13 324 devas, pagaidām neizmantojamais “Janssen” - 4800 devas, izvadāšanā - 19 947 devas, pie ģimenes ārstiem un medicīnas iestādēs - 15 356 devas.
Pirmajā acu uzmetienā viss izskatās korekti: visi cipari precīzi sakrīt līdz pēdējai devai. Šai informācijai varētu noticēt, ja vien tajā nebūtu divu būtisku trūkumu, proti: nav uzrādīts postā aizgājušo vakcīnu skaits un papildus iegūtās devas no katra flakona, kas maina reālo vakcīnu pieejamību un tātad arī atlikumu daudzumu.
Līdz šim oficiāli ir zināms vismaz par 38 postā aizgājušām devām, kad uz laiku tika pārtraukta “AstraZeneca” vakcinēšana.
Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas koordinatore Agnese Strazda Neatkarīgajai uzsvēra, ka postā aizgājušo devu apjoms ir neliels, nesasniedzot trīs ciparu skaitli. “Kopumā vakcīnu izmantošana Latvijā notiek atbildīgi un plānveidīgi,”sacīja A. Strazda.
Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka “Pfizer/BioNTech”, “AstraZeneca” un “Moderna” ražoto vakcīnu flakonos drošības nolūkos ir iepildīts par vismaz vienu devu vairāk nekā uz pudelītes uzrakstīts. Tas ļauj, piemēram, no 10 devu flakona teorētiski iegūt 11 devas vai no 5 devu flakona - 6 devas. Ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes Latvijā tiešām rīkojas ļoti atbildīgi un taupīgi, cenšoties iegūt šīs papilddevas un tādējādi vakcinēt vairāk cilvēku. Taču ne veselības ministra Daniela Pavļuta iknedēļas prezentācijās valdībai par vakcinācijas gaitu, ne arī Vakcinācijas projekta biroja apkopotajā jaunākajā informācijā tas neparādās.
Lūk, piemērs, kāpēc ir svarīgi uzskaitīt arī izmantotās “liekās” devas: vakcinācijas kabinets saņem 11 flakonus, katru ar 10 devām. Tātad kopā vakcīnas sanāk 110 cilvēkiem. Brīdī, kad Vakcinācijas kabinets izlieto 10 flakonus, ar katru vakcinējot 11 cilvēkus, Veselības ministrija priekā berzē rokas - visas 110 aizgādātās vakcīnas ir izlietotas, tātad premjers Krišjānis Kariņš nedusmosies. Valdības sēdē D. Pavļuts var ziņot, ka šajā vakcinācijas kabinetā uzkrājumā vakcīnu nav. Bet īstenībā vakcinācijas kabineta rīcībā ir viens vesels flakons un viena papildu deva.
Par to, ka tie nav tikai teorētiski aprēķini, liecina fakts, ka no februāra sākuma līdz marta beigām ar “Pfizer/BioNTech” vakcinēto skaits Latvijā pārsniedza oficiāli atvesto vakcīnu devu skaitu.
To, kā ar papildu devu izmantošanu sokas šobrīd, var saprast, pārskatot, kā pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu praksēm veicās ar vienīgā katram aizvestā “Moderna” flakona izlietošanu.
Izpētot, kā 159 ģimenes ārstu praksēm un ārstniecības iestādēm veicies ar viena flakona izlietošanu, izrādījās, ka viena vakcinēšanas iestāde (ģimenes ārstu prakse) vakcinējusi 9 cilvēkus, 52 vakcinēšanas iestādes - 10 cilvēkus, 97 vakcinēšanas iestādes - 11 cilvēkus, 9 vakcinēšanas iestādes - 12 cilvēkus. (Pētījumā vakcinētāji tika atlasīti alfabēta kārtībā un tikai tie, ka izlietoja 1 “Moderna” flakonu). Tātad, izlietojot 159 flakonus, kas ir paredzēti 1590 devām, šie ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes savakcinēja 1705 cilvēkus - par 7 procentiem vairāk, nekā bija paredzēts! Tas ir apsveicami.
Taču Veselības ministrija, apkopjot informāciju par vakcinācijas iestādēs esošajiem uzkrājumiem, šādus faktus ignorē. Tas ļauj Veselības ministrijai uzrādīt mazākus uzkrājumā esošo vakcīnu daudzumus, nekā tas ir patiesībā, un mazināt premjera K. Kariņa un sabiedrības dusmas par lēno vakcinācijas tempu. Taču spalvu spodrināšana šajā stāstā ir mazākā bēda. Lielākās bažas ir par to, vai Vakcinācijas projekta birojs vakcīnu deficīta apstākļos seko līdzi tam, kas notiek ar “ietaupītajām” devām un flakoniem? “Attiecībā uz papildu devām no flakona - vakcinācijas statistikā uzskaitās ikviena vakcinācijas deva, kas reģistrēta e-veselībā. Šobrīd visiem vakcinācijas veicējiem, saņemot piegāžu apjoma informāciju, tiek ņemts vērā, ka var iegūt šīs papildu vakcīnu devas (11. devu un 6.devu). Vakcinācijas statistikā uzskaita vakcinācijā izmantotās devas, “skaidroja A. Strazda.
Ja pieņem, ka no visiem saņemtajiem flakoniem Latvijai ir izdevies iegūt papildus devas tādā pašā apjomā kā to aizvadītajā nedeļā spēja Neatkarīgās izpētītie 159 ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes, tad vēl kaut kur sistēmā neuzskaitīti papildus ir aptuveni 18 tūkstoši devu. Taču tā kā netiek apkopota informācija par papildus iegūtajām devām, tad tas ir tikai pieņēmums. Iespējams, neuzskaitītais apjoms ir lielāks vai mazāks.
Pagājušās nedēļas valdības sēdē K. Kariņš centās izspiest solījumu no D. Pavļuta, ka nedēļas laikā tiks vakcinēti 37 212 cilvēki - tas ir tik, cik vakcīnu devu bija tobrīd sistēmā, neskaitot 2. potei rezervē atstātās un pagājušajā pirmdienā atvestās “Pfizer/BioNTech” vakcīnas. D. Pavļuts to nespēja apsolīt. Taču pateicoties “dzīvajām” rindām vakcinācijas centros, pagājušās nedēļas laikā, pēc Veselības ministrijas rīcībā esošām ziņām, tika vakcinēti 29 143 cilvēki un, iespējams, vēl vairāk, jo vakcinētāji datus e-veselībā var ievadīt piecu dienu laikā. Tātad līdz robežai, kas K. Kariņam neliktu vairs dusmoties, pietrūka aptuveni 7 tūkstoši izlietotu devu.
Pagājušajā nedēļā tika atvestas 11 700 Pfizer/BioNTech, 7200 “AstraZeneca”, 20 400 “Moderna”, 4800 “Janssen” ražoto vakcīnu devas. Kopumā - 44 100 devas. Daļa no tām tiks glabātas 2. devai. Tāpat noliktavā atrodas 4800 “Janssen” vakcīnu devas, kuras patlaban netiek lietotas, jo Eiropas Zāļu aģentūras Drošuma komiteja izvērtē, vai pastāv cēloņsaistība starp asins trombu veidošanos un minēto vakcīnu.
Vakar sāka darboties jaunā informācijas tehnoloģiju platforma “ViVat” jeb vienotais vakcinācijas tīkls, kas iedzīvotājiem ļauj pašiem elektroniskā formā izvēlēties ērtāko vakcinēšanas vietu un laiku. Tas ietaupīs laiku iedzīvotāju apziņošanai, un jācer, paātrinās arī vakcinācijas tempu.
Pēc D. Pavļuta paustā, jaunā sistēma apvieno dažādas vakcinācijas iestādes vienotā tīklā. Medicīnas iestādēm nebūs jāmaina jau iepriekš izmantotā sistēma, jo “ViVat” spēs apmainīties ar datiem ar iestādēs jau esošām tehnoloģijām.
Ar “ViVaT” ir plānots īstenot arī pilnu vakcinācijas procesa monitoringu atvērto datu veidā, informējot, gan lēmumu pieņēmējus, gan sabiedrību. Pagaidām gan šāda informācija nav pieejama.
