Vienīgās personas, kas gūs labumu no tā, ka Ventspils novadā tiks uzslietas vēl 14 vēja ģeneratoru stacijas, ir igaunis Rahu Kristjans, kurš no Olafa Berķa ir nopircis uzņēmumu TCK kopā ar tiesībām uz elektrības obligāto iepirkumu. Un attiecīgi pats Olafs Berķis, kurš igaunim pārdevis kaudzīti OIK dokumentu. Pašvaldībai no katra vēja staba tiks atmesti nieka 700 eiro gadā. Visi Latvijas iedzīvotāji kopā maksās par to, ka šīs dzirnaviņas vairo pāris miljonāru bagātību.
Par to, cik ekonomiski kaitīga ir tā dēvētā zaļā enerģija, kas nāk komplektā ar OIK maksājumu ikviena iedzīvotāja elektrības rēķinā, ir daudz rakstīts, daudz runāts. Politiķi ir solījuši atbrīvot iedzīvotājus no OIK važām, bet solījumu nav pildījuši. Taču bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem turpina pildīt dažiem miljonāriem dotus aizvēsturiskus solījumus. Pirms desmit gadiem viens miljonārs izņēma būvatļauju, Ekonomikas ministrijā sarunāja OIK kvotu. Nomenedžēja pasākumu. Un tagad šo komplektu nopārdeva citam miljonāram. Tā arī visa viņa uzņēmējdarbība. Līdz šī gada 12. aprīlim patiesais labuma guvējs uzņēmumā TCK bija Olafs Berķis, tagad Rahu Kristjans.
Igaunijas uzņēmumu grupa “Utilitas” nesniedz informāciju, par cik miljoniem iegādājusies Berķa noorganizēto projektu, taču skaidrs, ka pelnīs ar to miljonus no Latvijas iedzīvotāju makiem. Pirms 10 gadiem izkārtotā atļauja joprojām ir spēkā. Neatkarīgajai to apstiprina Ekonomikas ministrija. Lūk, tās sniegtais skaidrojums:
“Ekonomikas ministrija ir izsniegusi 2 atļaujas SIA TCK elektroenerģijas ražošanai ar kopējo atļauto jaudu 58,5 MW.
Vienlaikus informējam, ka ministrija 2011. gadā ir piešķīrusi SIA TCK tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros gadā līdz 165 000 MWh. Taču, ņemot vērā SIA TCK tiesvedības saistībā ar tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, elektroenerģijas ražošanu un tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros izmantošanu SIA TCK vēl nav uzsākusi.
Papildus atgādinām, ka jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem netiek piešķirtas jau kopš 2012. gada.”
Līdz 2012. gadam piešķirtās atļaujas tiks izmantotas, un strīds ir vienīgi par apjomiem, kādos būs atļauts pelnīt no OIK. Neatkarīgā sazinājās arī ar pašiem igauņiem, vaicājot, vai “Utilitas” pārņem no TCK garantēto elektroenerģijas iepirkumu. “Utilitas” attīstības vadītājs Rene Tammists atbild apstiprinoši:
“2021. gada martā “Utilitas” iegādājās vēja parka attīstības uzņēmumu SIA TCK. Atbalsts zaļās elektroenerģijas ražošanai paliks SIA TCK īpašumā.” Kam pieder TCK, tam pieder arī atļauja. Savukārt plānotais elektrības ražošanas apjoms vēja parkā “Tārgale” esot 155 GWh elektroenerģijas gadā. Tas esot pietiekami, lai ar elektrību nodrošinātu vairāk nekā 50 tūkstošus mājsaimniecību.
Te vēlreiz jāatgādina, ka obligātā iepirkuma ietvaros saražota elektrība ir tikai tās ražotājam vajadzīga prece, un pēc būtības iedzīvotāji piemaksā par to, ka vēja ģeneratori griežas. Arī pašvaldībai no vēja stabiem nav nekāda labuma. To Neatkarīgajai apstiprina Ventspils novada mērs Aivars Mucenieks.
No viena masta - par inženiertehnisko būvi, kas ir staba apakšā, tiek iekasēti 700 eiro gadā. Savukārt par pašu vēja staciju, kas maksā miljonus, netiek maksāts ne cents. Salīdzinājumam - Dānijā par šādu 14 stabu lielu vēja parku kā topošā “Tārgale” pašvaldība saņemtu aptuveni 600 tūkstošus eiro gadā.
Latvijas klimata plānā gan esot runāts par nepieciešamību, attīstot vēja parkus, domāt arī par vietējo kopienu labklājību. Taču pagaidām tiek domāts tikai par vēja biznesmeņu labklājību, un tas nav pareizi.
Ainava tiek piesārņota visiem. “Mums ir prāts apturēt visus tos projektus, kamēr valdība neatrisinās problēmu ar vietējām kopienām,” stāsta domes priekšsēdētājs. Neatkarīgā jau vēstīja, ka saskaņā ar vēja enerģijas pretinieku aplēsēm Ventspils novadā dažādās projektu stadijās ir ap 140-160 vēja stabu. Aivars Mucenieks oponē, ka tas ir pārspīlējums. Šobrīd runa esot tikai par 28 stacijām. 14 būvatļaujas ir izsniegtas vēja parkam “Tārgale”, un vēl 14 atļaujas Popes pagastā uzņēmumam “Winergy”, kas pieder bankrotējušajai “PNB bankai”. Pašlaik nav skaidrs, kas ar šo otra parka projektu notiks tālāk. Visticamākais, kāds projektu pārpirks, jo lielā vērtība jau ir obligātā iepirkuma atļauja. Tomēr Mucenieks uzsver - iespaids, ka Ventspils novada dome vēlas piestādīt visu savu teritoriju ar stabiem, esot maldīgs, un atjaunotajā novada teritorijas plānojumā vēja enerģijas jeb OIK ieguvei atvēlētā platība būs samērā neliela. Meža masīvā starp Ugāli, Tārgali un Pilteni. Lai gan labuma no tā nekāda, aizliegt šo uzņēmējdarbības veidu novadam neesot tiesību.
Latvijas valsts apņēmusies turpmākajos gados strauji veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu. Miljonāriem dotie solījumi jāpilda!
