Pašvaldību vēlēšanās nodarbinātos, visticamāk, potēs ar "Moderna" vai "Pfizer/BioNTech"

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Tā kā pašvaldību vēlēšanas notiks 5. jūnijā, tas ir, pēc 7 nedēļām, atlikušais laiks ir par mazu, lai vēlēšanu iecirkņu darbā iesaistītie paspētu saņemt abas “AstraZeneca” ražotās “Vaxzevria” potes. Tas nozīmē, ka viņus, visticamāk, vakcinēs ar “Moderna” vai “Pfizer/BioNTech” ražotām vakcīnām.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts pagājušās nedēļas beigās ir parakstījis rīkojumu, kas atļauj uzsākt vakcināciju pret Covid-19 arī pašvaldību vēlēšanu rīkošanā iesaistītajiem. Pašvaldību vēlēšanu iecirkņos kopumā varētu būt iesaistīti aptuveni 7000 darbinieku. Daļa no tiem, iespējams, jau ir vakcinēti, bet tie, kuri vēl nav, drīzumā varēs doties pēc potes. “AstraZeneca” ražotajai vakcīnai “Vaxzevria” starp abām potēm tiek rekomendēts ieturēt 9 līdz 12 nedēļu starplaiku, “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” otro poti rekomendē veikt pēc 21 dienas. Tā kā līdz pašvaldību vēlēšanām ir palikušas vien 7 nedēļas, potēšana ar “AstraZeneca” faktiski jau ir nokavēta.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau janvārī nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai, kurā aicināja vakcinācijas pret Covid-19 plānā iekļaut arī šā gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanā iesaistītos pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus un darbiniekus.

“Vēlēšanu norise ir saistīta ar paaugstinātiem vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskiem, jo tās nav iespējams nodrošināt attālināti un iecirkņus apmeklēs liels cilvēku skaits, kurus apkalpos vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi un darbinieki. Tāpat vēlēšanu komisijām jānodrošina balsošana atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī, tai skaitā arī ar Covid-19 sasirgušajiem un pašizolācijā esošajiem vēlētājiem. Savukārt pašu vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu slimība un attiecīgi kontaktpersonu pienākums doties pašizolācijā, piemēram, vēlēšanu nedēļā var radīt būtiskus riskus vēlēšanu norisei,” uzsvēra CVK.

CVK informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova Neatkarīgajai stāstīja, ka CVK bija papildus nosūtījusi vēstuli arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu rosināt Ministru kabinetu noteikt vēlēšanu organizēšanā iesaistīto vēlēšanu komisiju un darbinieku vakcinācijai augstāku prioritāro grupu un nodrošināt šo personu vakcināciju ar vakcīnām, kurām ir pēc iespējas īsāks revakcinācijas termiņš.

Vēlēšanu iecirknī varēs dabūt sejas maskas

CVK ir apstiprinājusi ieteikumus Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanu iecirkņos, lai mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus.

Uzturoties vēlēšanu iecirknī, vēlētājiem būs obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs. Izņēmums būs personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, kā arī vēlētāju bērni līdz 7 gadu vecumam. Vēlēšanu iecirkņos būs arī jānodrošina, ka vēlētāji, kuriem sejas maskas nav, tās var saņemt pie ieejas vēlēšanu iecirknī. Uzturoties iecirknī, vēlētājiem būs jāievēro divu metru distance un jādezinficē rokas. Tāpat vēlētāji vēlēšanu iecirknī tiks aicināti izmantot savu pildspalvu. Ja vēlētājam šādas iespējas nebūs, iecirkņa darbinieki izsniegs katram vēlētājam savu pildspalvu.

Vēlēšanu iecirknī būs jānodrošina vismaz divu metru distance starp vēlētāju reģistrācijas galdiem, vēlēšanu kabīnēm un aizslietņiem, kā arī būs jānosaka maksimālais apmeklētāju skaits iecirknī, atvēlot uz personu četru kvadrātmetru lielu platību. Reģistrējot vēlētājus, balsotāju saraksta veidlapā būs jānorāda veidlapas aizpildīšanas laiks, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams veikt epidemioloģisko izmeklēšanu un brīdināt vēlētājus, kuri varētu būt bijuši saskarsmē ar Covid-19 inficētu personu.

Komisijai balsis būs jāskaita ar gumijas cimdiem rokās

Ieteikumi paredz veikt regulāru iecirkņa telpu vēdināšanu un telpu uzkopšanu, ar spirtu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem apstrādājot koplietošanas virsmas, durvju rokturus, galdu virsmas, krēslu roku balstus u.c. Ieteikumi paredz balsošanai izmantot arī vēlēšanu kabīnes bez auduma aizkariem, jo aizkari ir virsma, kurai vēlēšanu laikā pieskaras vēlētāji un kuru nav iespējams atbilstoši dezinficēt.

Individuālie aizsarglīdzekļi - sejas maskas, ja nepieciešams, respiratori, obligāti būs jāvalkā arī vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, ka arī vēlēšanu novērotājiem. Tāpat, uzturoties vēlēšanu iecirknī, jābūt pieejamiem roku dezinfekcijas līdzekļiem, bet iecirkņu darbiniekiem, kuri veiks balsu skaitīšanu, būs jālieto gumijas cimdi.

CVK šos ieteikumus sagatavojusi, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, tāpat ņemtas vērā Slimību profilakses un kontroles centra sniegtās rekomendācijas. Konkrēto drošības pasākumu īstenošana gan vēl var mainīties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas valstī un speciālistu ieteikumiem.

Balsu skaitīšana bez videonovērošanas

Laura Zaharova uzsvēra, ka CVK nav plānojusi videoformātā ierakstīt balsu skaitīšanas procesu. “Šādas prasības no Centrālās vēlēšanu komisijas puses nav, taču, ja kādi novērotāji uzskata šo par nepieciešamu, tad, saskaņojot ar pašvaldības vēlēšanu komisiju un netraucējot balsu skaitīšanu, to var veikt. Te gan jāņem vērā, ka vēlēšanu iecirkņa komisija var atteikt šādu filmēšanu, ja uzskata, ka tas traucēs darbu,” sacīja Laura Zaharova.

Balsis skaita vēlēšanu iecirknī vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katra attiecīgās domes vēlēšanām reģistrētā kandidātu saraksta, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Novērotājiem ir tiesības arī iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem, savukārt vēlēšanu iecirkņa komisijas pienākums ir organizēt balsu skaitīšanu pēc iespējas pārskatāmāk.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais