Dārgās kampaņas vakcinācijas tempu neuzlabo

© Ekrānšāviņš

70 tūkstoši eiro kampaņai “2 miljoni iemeslu vakcinēties”, 80 tūkstoši eiro kampaņai “Es gribu vasaru!”, 119 tūkstoši eiro kampaņai “Drošs paliek drošs”. Tās ir tikai dažas no kampaņām, ar kurām iedzīvotāji tiek mudināti vēl paciesties, vakcinēties, braukt ar riteni autobusa vietā, droši iepirkties. Valsts tērē tūkstošiem eiro reklāmas kampaņām, kas cilvēkus īsti neuzrunā. Vairākos konkursos ir uzvarējis SIA “McCann Rīga”, kuras īpašnieks pēdējo astoņu gadu laikā “Latvijas attīstībai” un “Attīstībai/Par!” ziedojis 96 729 eiro. “McCann Rīga” ir arī Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas viena no iepriekšējām darba vietām.

1. aprīlī uzsāktās informatīvās kampaņas “2 miljoni iemeslu vakcinēties” kopējās izmaksas ir 70 000 eiro, Neatkarīgajai atklāj Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas speciāliste Agnese Strazda. Kampaņas mediju izmaksas ir 45 000 eiro bez PVN.

Šajā kampaņā populāri cilvēki stāsta, kāpēc ir vakcinējušies vai kāpēc vajag vakcinēsies. “Kampaņā iekļautie stāsti un domas ļauj ieskatīties mūsu katra pārdomās, kāpēc vakcinācija ir solis ceļā uz ierasto dzīves ritmu. Jo lielāks būs vakcinēto skaits sabiedrībā, jo mazāks risks smagai saslimšanai un būtiskiem ierobežojumiem veselības aprūpes pieejamībā un citos sabiedriskās dzīves ierobežojumos,” teic veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Personām, kas filmējušās šajā reklāmā, par to maksāts netiek. “Viedokļu līderi pievienojās kampaņai tāpēc, ka tic vakcinācijai. Šie cilvēki dara to pēc brīvprātības principa un nesaņem samaksu,” Neatkarīgajai uzsvēra A. Strazda.

Portāls nra.lv jau vēstīja, ka arī žurnālistam Jānim Domburam tika piedāvāta iespēja piedalīties šajā kampaņā. J. Domburs atteicās, jo neuzskatot par pareizu, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta “vienas puses kampaņai ar populāriem cilvēkiem”.

“Tas man drusku nepatika, ka mēs nodokļu maksātāju naudu tērējam kampaņai. Tērējam tai kundzei. Samaksājam viņai,” norādīja J. Domburs.

Vakcinācijas projekta birojs jau kopš marta sākuma gatavojas izdot vakcinācijas avīzi. Tā, iespējams, iznāks maijā. Tās kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 100 000 eiro.

Aizņemtā vasara

Savukārt kampaņa “Es gribu vasaru”, izmaksā aptuveni 80 tūkstošus eiro. Tās koncepciju par 10 tūkstošiem eiro pērn decembrī izstrādāja aģentūra “McCann Rīga”, kas uzvarēja Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā. 2021. gada martā iepirkumā par mediju izvietojumu četru pretendentu konkurencē par atbilstošāko tika atzīts uzņēmums SIA “Media House”, ar kuru tika noslēgts līgums par mediju izvietojuma pakalpojumu sniegšanu līdz 70 000 eiro ar PVN. Valsts kanceleja stāsta, ka pretendentu atlasē tika izvēlētas Latvijas mediju aģentūras, kas specializējas reklāmas un informācijas izvietošanas pakalpojumu sniegšanā un kuru rīcībā ir Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumu pētījumi un programmatūra, kas ļauj maksimāli efektīvi plānot un izvietot informāciju. Savukārt par uzvarētāju atzītais uzņēmums iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kurā cena sabalansēta ar kvalitāti. Iepirkuma specifikācijas izstrādē atbalstu sniedza Latvijas Reklāmas asociācija un Latvijas Sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācija.

Tiesa, sākotnējais kampaņas nosaukums bija “Gribu vasaru”. To nācās mainīt uz “Es gribu vasaru”, jo “Gribu vasaru” ir fotogrāfa Jāņa Romanovska fotoaģentūras nosaukums. Uzzinot, ka valsts savai kampaņai izmanto šo nosaukumu, J. Romanovskis bija pikts. „Valsts, kas pandēmijas laikā mani un manu ģimeni ir atbalstījusi ar precīzi 0 eiro līdz pat šim brīdim, vēl papildus bez sirdsapziņas pārmetumiem paņem manas fotoaģentūras nosaukumu „Gribu vasaru!”, kurš ir mans jau 12 gadus, un plāno to izmantot kaut kādai bezjēdzīgai kampaņai par 330 000 eiro!”, “Facebook” rakstīja J. Romanovskis.

J. Romanovskim ir taisnība. Kopumā valdība piešķīrusi Valsts kancelejai 330 000 eiro kampaņu veidošanai. “Es gribu vasaru!” ir pirmā no šīm kampaņām.

“Šī gada laikā, koordinējot komunikācijas procesu ar aktuālo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek plānots īstenot arī virkni citu komunikācijas iniciatīvu, lai veicinātu epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu darba vietās, veicinātu attālinātā darba iespēju izmantošanu, epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu privātajā vidē, uzrunātu mazākumtautību valodās runājošo auditoriju un Latvijas pierobežas novadu iedzīvotājus, kā arī lai veicinātu iedzīvotāju psiholoģisko noturību un veselīga dzīvesveida īstenošanu,” atklāja Valsts kanceleja.

Izvēlas bez konkursa

Valsts kancelejas komunikācijas iniciatīvas tiek plānotas koordinācijā ar citām valsts pārvaldes komunikācijas iniciatīvām un kampaņām, tajā skaitā ar Ekonomikas ministrijas (EM) īstenoto drošas tirdzniecības un iepirkšanās paradumu veicināšanas kampaņu, kā arī Veselības ministrijas plānoto vakcinācijas veicināšanas kampaņu.

Valdība piešķīra Ekonomikas ministrijai 118 520 eiro, lai tā varētu slēgt līgumu ar reklāmas aģentūru “McCann Rīga” par nacionāla mēroga kampaņas veidošanu, kurā stāstīs par drošu iepirkšanos “Drošs paliek drošs”. EM ministrija neizsludināja konkursu, bet gan pakalpojumu sniedzēju izvēlējās konkursā, nosūtot piedāvājumu sešām reklāmas aģentūrām. EM norāda, ka “McCann” Rīga piedāvājums bijis saimnieciski visizdevīgākais. Pēc neoficiālas informācijas, tas bijis vienīgais piedāvājums, jo pieteikšanās laiks pārējiem pretendentiem - četras dienas - bijis nepietiekams, lai sagatavotu piedāvājumu.

“McCann Rīga” vadītājs un līdzīpašnieks Ainārs Ščipčinskis ir viens no lielākajiem valdībā ietilpstošās partijas “Latvijas attīstībai” ziedotājiem. (No 2013. gada viņš “ Latvijas attīstībai” un “Attīstībai/Par”s ir ziedojis 96 729 eiro). “McCann” ir arī viena no Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas iepriekšējām darba vietām.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais