Aizbildinoties ar Eiropas zaļo kursu un nepieciešamību samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem tuvākajos gados tiks būtiski pasliktināta dzīves kvalitāte. Mežiem bagātā piejūras ainava tiks piesārņota ar milzīgiem – pusotra simta metru un vēl augstākiem industriāliem objektiem. Vēja turbīnām. Aprīlī sākta būvniecība Ventspils novada Tārgalē.
Vairums iedzīvotāju zina, ko nozīmē abreviatūra OIK. Tā ir obligātā iepirkuma komponente mūsu elektrības rēķinos. Faktiski visu līdzšinējo valdību legalizēta nekrietna biznesa shēma, kas nelielu ļaužu grupu padarījusi neaptverami bagātu. Viņi ražo nevienam nevajadzīgu produktu - tā dēvēto zaļo enerģiju, bet iedzīvotājiem tā jāpērk piespiedu kārtā par paaugstinātu cenu. Pēc sākotnējām aplēsēm, līdz 2039. gadam šai shēmā no iedzīvotāju kabatām paredzēts izmaksāt 3,67 miljardus eiro. Vēja enerģijas ieguve ir viena no šīs shēmas sastāvdaļām. Ģeneratora spārni griežas un ražo OIK vai līdzīgu - konkurenci kropļojošu atbalstu. Tā ir vēja ģeneratoru galvenā funkcija, bet elektrība tikai blakusprodukts.
Saeima 2019. gadā pieņēma dokumentu ar dīvainu nosaukumu “Saeimas paziņojums Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”. Taču ir vispārzināms, ka OIK nav atcelts. Un paziņojums nav nekāds likums. Kaut kas OIK shēmā tiek modificēts, kaut kas pamainīts, bet principiāli shēma turpina rullēt, iedzīvotājus padarot nabagākus, bet saujiņu šeptmaņu un viņiem pietuvinātus politiķus - bagātākus. Un pie apvāršņa jau ir jaunā OIK modifikācija - sašķidrinātās gāzes terminālis Skultē. Gāzi obligātā kārtā pirks un dedzinās “Latvenergo”. Maksās jau atkal iedzīvotāji.
Tāds ir fons jauna vēja parka būvniecības bumam Ziemeļkurzemē.
Šai viltus biznesā nav nekādas starpības, kāda enerģija tiek izlietota, un kāda tiek radīta - vai griežas dzirnavas, pūst kukurūza, deg gāze. Galvenais piespiest iedzīvotājus par to maksāt.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Ventspili grasās apstādīt ar vēja ģeneratoriem sešu Brīvības pieminekļu augstumā”.
Ventspils novadā pašlaik jau darbojas trīs vēja parki ar 17 stacijām. Savukārt dažādās attīstības, saskaņošanas vai būvniecības sākšanas stadijās atrodas astoņi vēja parki ar kopējo ģeneratoru skaitu līdz pat 182 torņiem. Spēkā ir 28 būvatļaujas.
Aprīlī ir sākta vēja parka “Tārgale” būvniecība. Taču to vairs nekontrolē oligarha Olafa Berķa uzņēmums SIA TCK, bet gan starptautiska enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas”, kas nopirkusi TCK līdz ar tam piederošajām atļaujām. Caur šo pirkumu jaunie investori iekļuvuši Latvijas subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā. Projektā ir 14 vēja turbīnu būvniecība ar kopējo jaudu 58,8MW. Ekspluatācijā tās tiks nodotas nākamā gada rudenī. Vietējo vidū par šīm un citām dzirnaviņām priecājas vienīgi ļaudis, kam izdevies no projekta nopelnīt, piemēram, ar zemes pārdošanu vai kā citādi. Lielai daļai ir vienalga. Bet daži turpina cīnīties pret gaidāmo ainavas piesārņojumu. Iedzīvotāju iniciatīvas grupa vērsusies ar atklātu vēstuli pie dažādām uzraudzības institūcijām un atļauju sniedzējiem, pieprasot apturēt nelikumīgo būvniecību. Cilvēki izpētījuši, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra vēja elektrostaciju parkam “Tārgale” veikta nepilnīgi, mākslīgi sadalot un izslēdzot no vērtējuma daļu būvējamā vēja parka. Patiesībā runa esot par diviem parkiem - būvniecības dokumentācija un detālplānojums 2011. gadā apstiprināts parkiem “Ziemeļvējš” un “Dienvidparks”. Turklāt ietekmes uz vidi procedūra veikta plānojot, ka vējdzirnavas būs zemākas, mazāk jaudīgas.
Vērtējot ilgākā laika periodā toreiz un tagad zināmos faktus, iedzīvotāji faktiski ir piemānīti. Tā sarunā ar Neatkarīgo secina lauksaimniece Jana Berka, iedzīvotāju iniciatīvas grupas “Pret vēja turbīnām Z-Kurzemē” dalībniece. Runa jau neesot tikai par šo vienu konkrēto projektu, bet nu jau gandrīz 200 vēja turbīnām:
“Man nav skaidrs, kā kaut ko tādu var nodarīt Latvijai!”
Visu Ziemeļkurzemes piekrasti ir plānots piedēstīt ar milzīgiem vēja ģeneratoriem - būvēšanai mežos jau izņemti 66 tehniskie noteikumi. “Attīstītāji” apstaigā lauksaimniekus, cenšoties pierunāt pārdot zemi. Viņiem vajag vēl un vēl. Jo vide taču tik piemērota. Stabila grunts, visur ceļi. Ieguldījumi minimāli, un maz arī iedzīvotāju, ar kuriem cīnīties. Daži ir, bet viņiem šī cīņa ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē ir cīņa ar vējdzirnavām. Lielās vides organizācijas nepalīdz, teju katrai partijai pašai savi zaļie projekti paslēpti pagaldē, medijiem savi oligarhi. Trūkst atbalsta, jo pārāk liela nauda likta uz spēles.
Iniciatīvas grupa “Pret vēja turbīnām Z-Kurzemē” noskaidrojusi, ka “Ar Ekonomikas ministrijas lēmumu Nr.1-6.1-533 (no 04.10.2010) SIA TCK atrodas subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā, dodot iespēju 20 gadus no vēja parka ekspluatācijā nodošanas brīža saņemt valsts atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros. Aptuvenā aplēse 20 gadu periodam ~150 milj. EUR valsts atbalsta.” Te jāuzsver, ka OIK nav vienīgā forma, kā no iedzīvotāju naudas finansēt šo viltus zaļo biznesu. Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir pētījis šo jautājumu un OIK dēvē par primitīvāko atbalsta formu: “Vēja bizness bez atbalsta nav iespējams, un ir daudzi veidi, kā tam palīdzēt.” Vēja enerģiju nav iespējams regulēt. Vējš te pūš, te norimst. Ja elektrību izdodas saražot lielā daudzumā, tā kaut kur jānovada, pat ja tīklā enerģijas jau ir pietiekami. Tādēļ nepieciešamas balansējošās jaudas, nepieciešamas pieslēgumu jaudas. “Par to visu mēs maksāsim,” skaidro deputāts, bet vēja miljonāri pelnīs dzīvu naudu un stāstīs blēņas par to, cik zaļu un lētu elektrību mums ražo. Tāds, lūk, Eiropas zaļais kurss.
