Vakcinācijas centru uzturēšana ik mēnesi izmaksā 1,1 miljonu eiro

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai gan masu vakcinācijas centri līdz šim ir strādājuši vien dažas dienas un daļa vispār vēl nav atvērusies, Veselības ministrija prasa valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 5,5 miljonus eiro šo centru izveides un uzturēšanas izmaksām. Ar šo summu plānots iztikt līdz 30. augustam. Ik mēnesi centru uzturēšana prasa no valsts 1,1 miljonu eiro.

Visdārgākā īre par nesen kā izveidoto masu vakcinācijas centru ir “ATTA centrā” Krasta ielā (59 tūkstoši eiro mēnesī). Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā īres maksa mēnesī ir paredzēta aptuveni 40 tūkstošu eiro apmērā. Katram no šiem centriem ir plānots arī ik mēnesi segt komunālos maksājumus 8740 eiro apmērā, apsardzes izdevumus teju 14 tūkstošu eiro apmērā, iekārtu nomu (no 12 līdz 22 tūkstošiem eiro), izdevumus dezinfekcijas līdzekļiem no 11 līdz 17 tūkstošiem eiro. Līdz ar to “ATTA centra” iekārtošanai vakcinācijai un tā uzturēšanas izdevumu segšanai no valsts tiek prasīti 105 058 eiro. Savukārt telpu noma un citi uzturēšanas izdevumi Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā tiek lēsti aptuveni 102 325 eiro mēnesī.

Rīgā ir paredzēts izveidot arī 7 vakcinācijas teltis. Vienas šādas telts iekārtošana un uzturēšana (īre, komunālie maksājumi, apsardze, uzkopšana) izmaksās vairāk nekā 41 tūkstoti mēnesī. Vakcinācijas centru izveides un uzturēšanas izmaksas Rīgas centrāltirgū un Kongresu namā ir teju uz pusi zemākas - aptuveni 22 tūkstoši eiro.

Viszemākie izdevumi- aptuveni 15 tūkstoši eiro mēnesī - plānoti centros, kas iekārtoti vai vēl tikai tiks iekārtoti Madonas pilsētas sporta centrā, sporta centrā “Mēmele” Bauskā, Alūksnes kultūras centrā, Salaspils sporta hallē, Kuldīgas vieglatlētikas manēžā, Tukuma 3. pamatskolas sporta zālē, Talsu sporta centrā, Olaines sporta namā, Jaunolaines sporta namā, Saldus sporta namā.

Tiesa, ņemot vērā katra centra vakcinācijas jaudas, vislētāk valstij viens vakcinējamais izmaksās Rīgas 19. vidusskolā, Rīgas Hanzas vidusskolā un Rīgas 15. vidusskolā iekārtotajos vakcinācijas centros. Ja katrā no šiem centriem nedēļā tiks vakcinēti vismaz 5000, tad centra vakcinācijas izmaksas būs 0,78 eiro (protams, nerēķinot vakcīnas cenas un vakcinācijas izmaksas).

Savukārt visaugstākās izmaksas, rēķinot uz vienu vakcinējamo, būs reģiona pilsētās izvietotajos centros, kuros plānots vakcinēt 1000 cilvēkus nedēļā .

Veselības ministrija uzsver, ka izvēlētie risinājumi ir ekonomiski pamatoti un atbilstoši masveida vakcinācijas centru plānošanas vadlīniju prasībām.

Līdz ar to, kopējais indikatīvais finansējums veido 5 587 529 eiro. Vienlaikus VM atzīmē, ka aprēķins ir indikatīvs, jo notiek intensīvs darbs ar pašvaldībām par vakcinācijas centra izveidošanu un uzturēšanu. Daļa no izmaksām ir mainīgas (piemēram, komunālie maksājumi, uzkopšana, dezinfekcija), un to apmērs būs atkarīgs no Latvijā pieejamo vakcīnu daudzuma un attiecīgi vakcinācijas centru darba intensitātes.

VM rosina Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu, kas nepārsniedz 1 036 913 eiro, lai nodrošinātu nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu darbību, un finansējumu, kas nepārsniedz 4 550 616 eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies 2021. gadā, nodrošinot nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu darbību.

Šis jautājums ir iekļauts šodienas valdības sēdē. Iepriekš, kad vakcinācijas centru izveide un uzturēšana tika apspriesta valdībā, premjers Krišjānis Kariņš bija nesaprašanā, kāpēc ir jāpiešķir tik liela summa, ja jau daļa Covid-19 naudas ir novirzīta pašvaldībām.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais