Tāpat kā Satversmes aizsardzības birojs arī Valsts drošības dienests (VDD) publiskojis pārskatu par 2020. gada aktualitātēm, ciktāl to pieļauj nepieciešamība aizsargāt valsts noslēpumu. Ir lietas, kas abu specdienestu ziņojumos pārklājas, taču vismaz viena VDD atspoguļota problēma ir īpašas uzmanības vērta. Sabiedrībā par to jāceļ trauksme: Latvijas jauniešu vidē novēroti centieni izplatīt komunisma ideoloģiju.
Latvijas Republikas Satversmē starp šiem diviem ļaunumiem - komunismu un nacismu - tiek likta vienādības zīme. Abi režīmi Latvijai ir nesuši postu, nelaimi un nāvi. Satversmes preambulā teikts:
“Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.”
Nav iedomājama situācija, ka mūsdienās pa ielu brauktu mašīna ar nacistu kāškrustu vai Hitlera bildi virsū. Taču pa Rīgu braukā mašīna ar sirpi un āmuru. Braukā arī ar Staļinu. Un tuvojas 9. maijs, kad Latvijas pilsētvidē ierāpos Kolorādo vaboļu oranžmelnās krāsas. Atsevišķi politiskie spēki apzināti koķetē ar komunisma idejām, un ne tikai krievu publikā. Arī latviešu jaunieši tiek pamazām radināti pie domas, ka padomju vara varbūt nebija nemaz tik slikta. Un, lūk, kas par to sakāms Valsts drošības dienestam:
(..) kreiso ekstrēmistu grupējumi mūsu valstī nav plaši pārstāvēti, ņemot vērā Latvijas sabiedrības vēsturisko negatīvo pieredzi ar komunistisko iekārtu. Šo grupējumu organizētības līmenis un spēja piesaistīt sekotājus ir zema. Tomēr jauniešu vidē VDD ir novērojis atsevišķus centienus popularizēt sociālisma un komunisma ideoloģiju. Jāuzsver, ka salīdzinoši liela daļa no šiem jauniešiem realitātē nav saskārušies ar komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šādas pieredzes trūkuma dēļ jaunieši mēdz nekritiski attiekties pret interneta vidē izplatīto komunisma propagandu un neizprot potenciālos riskus, aģitējot par šādas iekārtas atjaunošanu.”
Šādas norises Latvijas sabiedrībā ir izdevīgas Krievijas režīmam un tā atbalstītājiem. Šis aspekts VDD 2020. gada publiskajā pārskatā atspoguļots sadaļā “Krievijas nemilitārās ietekmes aktivitātes pret Latviju”.
Nemilitārā ietekme tiek skaidrota kā politisko, diplomātisko, humanitāro, informatīvo un juridisko instrumentu mērķtiecīgs lietojums nolūkā ietekmēt un mainīt attiecīgās valsts iedzīvotāju uzskatus un attieksmi, kā arī šīs valsts lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši konkrētām ģeopolitiskajām interesēm.
“Krievijas ietekmes centienu arhitektūra ir pielīdzināma Kremļa varas vertikālei. Galvenās vadlīnijas un stratēģiskais redzējums no “politiskā līmeņa” tieši vai ar Krievijas amatpersonu deklarāciju un publisko paziņojumu palīdzību tiek novadīts līdz attiecīgo uzdevumu izpildītājiem, piemēram, Krievijas “tautiešu” politikas īstenotājiem un ieviesējiem, kā arī Kremļa ģeopolitisko interešu aktīvākajiem atbalstītājiem un realizētājiem. Savukārt vietējie “tautieši” izpildīgi cenšas īstenot saņemtās vadlīnijas, tādējādi cerot uz dažādu materiālu labumu un finansiāla atbalsta gūšanu.”
VDD gada pārskatā šie aktīvisti, atbalstītāji un tautieši vārdā ir nosaukti un bildītes lai pieliktas klāt. Pamatā vecās sejas: Aleksandrs Gapoņenko, Miroslavs Mitrofanovs, Jurijs Aleksejevs, Vladimirs Lindermans. Un Krievija esot sapratusi, ka šī kompānija jāatsvaidzina.
“Aizvadītajā gadā turpinājās Krievijas mērķtiecīgi centieni “tautiešu” politikas uzdevumu īstenošanā iesaistīt Latvijā dzīvojošos jauniešus. VDD analīze liecina, ka ar šā virziena realizēšanu mūsu valstī nodarbojās Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība, kas jau ilgstoši šeit centusies atrast darbam ar “tautiešu” jauno paaudzi piemērotus līderus, lai spētu nodrošināt Kremļa interešu aizstāvības ārvalstīs pārmantojamību.” Drošības dienesta ieskatā šis uzdevums Kremlim pagaidām nav sekmējies. Pārliecinošs vairākums Latvijā dzīvojošo krievu tautības jauniešu izjūt piederību Rietumu vērtībām, nevis “krievu pasaules” konceptam. Tomēr darbam ar jauniešiem netiek atmests ar roku. “Tautiešu” vidē darbību pakāpeniski izvērš Krievijas diplomātiskā korpusa pārraudzītā “Latvijas Jauniešu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padome” prokremliskā aktīvista Alekseja Vesjolija vadībā. Fotogrāfija liecina, ka Vesjolijs ir acīmredzami jaunāks nekā Lindermans, Gapoņenko un pārējie prokremliskie vecūkšņi. Arī uzvārds piestāv darbam ar jauniešiem - jautrais. Un, kas vēl zīmīgi - šo Vesjoliju un viņa vadīto organizāciju LJSOKP kā autoritāti uzstāties Latvijas krievu vārdā uzaicināja sarunu festivāls “Lampa”. Tādējādi liberāļu organizētais šovs faktiski atbalstīja Kremļa mērķi - graut Latvijas iedzīvotāju ticību savai valstij.
Pārskatā minēts vēl viens zīmīgs fakts, kas kļuva zināms 2020. gada nogalē un kam noteikti būs ietekme uz turpmākajām norisēm cīņā par Latvijas krievu un jo īpaši gados jauno cilvēku prātiem. Par “Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonda” jauno izpilddirektoru tika iecelts Krievijas bijušais vēstnieks Latvijā un Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs. Kā prognozē VDD:
“Viņa pieredzei, ilgstoši darbojoties Baltijas valstu teritorijā, varētu būt būtiska ietekme fonda turpmākajā darbībā, nostādot Baltijas valstis nozīmīgāko Krievijas mērķa valstu pozīcijā”.
VDD gada pārskatā ir atspoguļoti arī citi valsts drošībai nozīmīgi temati: pretizlūkošana, konstitucionālās iekārtas aizsardzība, informatīvās telpas drošība, ārvalstu specdienestu darbība, enerģētiskā drošība. Un visus caurvij pandēmija. Vērtējot kopumā valsts drošības aktualitātes pagājušajā gadā, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets secina:
“2020. gads atmiņā paliks kā laiks, kad tika pārbaudīta mūsu pacietība, noturība pret ārēju apstākļu radītām ievainojamībām, kā arī spēja saglabāt spriestspēju ieilgušas spriedzes un neziņas apstākļos.”
Spriestspēja būs nepieciešama arī turpmāk.
Pilnā apjomā VDD pārskats par dienesta darbību 2020. gadā lasāms ŠEIT.
