Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņēmusi rājienu disciplinārlietā par vakcīnu iepirkumu procesu, tomēr, ņemot vērā vairākus vainu mīkstinošus apstākļus, viņai ir piedāvātas vismaz divas iespējas turpināt strādāt valsts civildienestā, turklāt kādas iestādes vadībā.
Pašlaik var secināt, ka ir atrasts vismaz viens vainīgais situācijā, kad Latvija pagājušā gada nogalē nenopirka visu pieejamo Covid-19 vakcīnu daudzumu. Taču visai iespējams, ka komisija drīz atklās arī citas amatpersonas nolaidību vai bezdarbību, jo veselības ministrs Daniels Pavļuts ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu - pret Zāļu valsts aģentūras direktoru Svenu Henkuzenu, kas vadīja vakcīnu iepirkumu darba grupu.
Latvija pagājušajā gadā neiepirka visu iespējamo un pieejamo Covid-19 vakcīnu daudzumu, un šis lēmums šā gada sākumā valstij atspēlējās ar vakcīnu trūkumu, jo vakcīnas, uz kurām Latvija lika lielāko kārti, kavējās un saskārās ar dažādiem sarežģījumiem. Dienesta izmeklēšanā, par ko Neatkarīgā jau rakstīja, atklājās Veselības ministrijai neglaimojoši fakti, proti, kā strādā ministrijas darba grupa, kurai jālemj par risinājumiem un piedāvājumiem valdībai, lemjot par vakcīnu iepirkumiem. Viens no izmeklēšanas secinājumiem bija, ka izsekot lēmumu pieņemšanai praktiski ir neiespējami, jo darba grupu sanāksmes vispār netiek protokolētas. Tā vietā, lai Latvija nopirktu 860 000 “Pfizer/BioNTech” vakcīnas devu, valdība deva zaļo gaismu vien 97 000 devu iegādei (2020. gada 19. novembra lēmums). Tomēr pirmā dienesta izmeklēšana faktiski beidzās bez rezultāta, un neviens par vainīgu netika atzīts. Tika secināts, ka lēmums iepirkt mazāku vakcīnu daudzumu nav bijis prettiesisks.
“Var saprast, kādi tobrīd bija argumenti,” par notikumiem vēl pērnā gada nogalē tagad saka veselības ministrs Daniels Pavļuts. “Bet no šodienas viedokļa raugoties, ir skaidrs, ka lēmums nebija stratēģiski pamatots, netika ņemti vērā riski - ka vakcīnu piegāde var aizkavēties un tās vakcīnas, uz kurām mēs toreiz nelikām uzsvaru, būs vienīgās pieejamās gada sākumā.” Ministrs atgādināja, ka pēc pirmās dienesta pārbaudes tika ierosinātas divas disciplinārlietas - pret Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško un Nacionālā veselības dienesta speciālistu Aināru Lācbergu. Rezultātā disciplinārlietu pret A. Lācbergu atcēla, jo komisija konstatēja, ka viņš neietekmēja iepirkumu rezultātus, bet disciplinārlieta pret Veselības ministrijas augstāko ierēdni pabeigta šonedēļ.
Dainas Mūrmanes-Umbraško atbildības izvērtēšanai tika izveidota speciāla komisija, kas secināja, ka ierēdne ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu. “Komisija redz Mūrmanes-Umbraško atbildību faktā, ka nav bijis nodrošināts caurskatāms un izsekojams vakcīnu iegādes process. Nebija noteikta kārtība, kā iepērk vakcīnas. Darba grupa darbojās bez pilnvarām, bez protokoliem, bez dokumentēta procesa,” pārkāpumus uzskaita veselības ministrs. Valsts sekretāre ir tā ministrijas amatpersona, kurai būtu šis process jāvada un jāsakārto. Vienlaikus izmeklēšanas komisija nevar apgalvot, vai situācijā, ja visi šie procesi būtu sakārtoti, vakcīnu iepirkumā tiktu pieņemts cits lēmums, proti, cik un kādas vakcīnas galu galā iepirkt.
Veselības ministrs arī minēja, ka izmeklēšanas komisija saskatījusi vainu mīkstinošus apstākļus valsts sekretāres darbā. “Tos saskatu arī es,” saka D. Pavļuts. “Tas ir saistīts ar nepārtrauktu ārkārtas situāciju, bija jāstrādā nestandarta situācijā starptautiskā līmenī ar daudziem nezināmajiem.” Komisija ieteikusi izteikt D. Mūrmanei-Umbraško rājienu, un ministrs tam piekrīt.
“Ar valsts sekretāri esam pārrunājuši šo situāciju, un tāpēc, ka ir iedragāta uzticēšanās Veselības ministrijai par spēju pieņemt lēmumus, esmu pieņēmis lēmumu pārcelt valsts sekretāri zemākā amatā.
Es novērtēju Mūrmanes-Umbraško profesionalitāti, tomēr konstatētie pārkāpumi ir tieša valsts sekretāra atbildība. Ministrijas vadībā ir vajadzīgas izmaiņas, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos par lēmumiem nozarē,” sacīja ministrs.
Mūrmanei-Umbraško piedāvātas divu iestāžu vadītāja vakances. Savukārt par jauno ministrijas valsts sekretāru D. Pavļuts izteicās atturīgi. Visticamāk, šīs personas vārdu viņš jau zina, bet neizpauž. Tas varētu būt kāds sevi jau pierādījis civildienesta ierēdnis, kuru varētu pārcelt darbā Veselības ministrijā. Tiesa, veselības ministrs nenoliedza, ka varētu arī izsludināt atklātu konkursu. Tas gan ir mazticams, jo konkurss prasa papildu laiku, kura pašlaik Veselības ministrijai un pašam ministram nav, ņemot vērā sarežģīto situāciju veselības nozarē.
Veselības ministrs pavēstīja, ka pārbaudes ir veiktas par visiem vakcīnu iepirkumiem un tajās ir konstatētas divas epizodes, kurās Latvija nav izmantojusi iespējas iegādāties visas pieejamās vakcīnu devas: jau pieminētais novembra lēmums un vēlāk 22. decembrī pieņemtais lēmums Latvijai iegādāties tikai 100 000 devu, lai gan pieejamas bija 430 000 vakcīnas devu. D. Pavļuts pastāstīja, ka pārbaudes materiāli liecina, ka Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens kļūdaini informējis valdību par Latvijai pieejamo vakcīnu devu skaitu (te arī runa bija par “Pfizer/BioNTech” vakcīnu), proti, aģentūras vadītājs nosaucis skaitļus no “50 000 līdz 100 000 vakcīnu,” lai gan, kā uzsver veselības ministrs, S. Henkuzens patiesībā zinājis, cik vakcīnu devu Latvijai piedāvā nopirkt. Valdība līdz ar to pieņēmusi lēmumu iegādāties visas pieejamās vakcīnas, proti, 100 000 devu. Vēl viena epizode, kurā, iespējams, pie papildu vakcīnu devu neiepirkšanas varētu būt vainojams arī S. Henkuzens, ir brīdis, kad Latvijai ir iespēja pieteikties ne tikai uz vakcīnas “Moderna” pamata devām, bet arī uz papilddevām, ko Latvija neizdara.
Disciplinārlieta pret S. Henkuzenu ierosināta par amata pienākumu nepildīšanu, jo skaidri iezīmējusies Zāļu valsts aģentūras vadītāja personiskā loma lēmumu pieņemšanā un atbildība.
Pēc veselības ministra paziņojuma par disciplinārlietu pret S. Henkuzenu, Zāļu valsts aģentūra skaidrojumā žurnālistiem raksta, ka direktors piedalījies vairākās valdības sēdēs, skaidrojot darba grupas viedokli par vakcīnu iepirkumiem. Runājot par konkrēto valdības sēdi decembrī, Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane tagad norāda, ka šajā sanāksmē kā papildu jautājums tika skatīta vakcīnu papildu devu iegāde un tobrīd tika norādīts, ka informācija par maksimālo pieejamo devu skaitu ir jāprecizē. “Ministru kabinets neuzdeva precizēt informāciju par pieejamo “Pfizer/BioNTech” vakcīnu devu skaitu, bet tā vietā pieņēma lēmumu par ne vairāk kā 100 000 devu iegādi,” saka D. Okmane. “Papildus norādām, ka šajā Ministru kabineta sanāksmē piedalījās arī Veselības ministrijas amatpersonas, kurām arī bija tā pati informācija par pieejamo vakcīnu devu skaitu, līdz ar to tām bija iespēja un pienākums precizēt Ministru kabinetā izskanējošo informāciju.” Vēl Zāļu valsts aģentūra uzsver, ka ne tās funkcijās, ne direktora amata aprakstā, kā arī nevienā Veselības ministrijas izdotajā rīkojumā direktoram vai iestādei nav uzdots veikt Covid-19 vakcīnu vai citu zāļu iepirkumus.
