Satversmes aizsardzības birojs publiskojis ikgadējo pārskatu. Ja tāda nebūtu, sabiedrība nemaz neuzzinātu, ka Latvijā čum un mudž no visādiem ārzemju aģentiem, kas darbojas mūsu teritorijā, lai kaitētu Latvijas valstij, Eiropas Savienībai un NATO.
Vispirms par Satversmes aizsardzības biroja stratēģiskajiem mērķiem. Tie paliek nemainīgi - uzturēt klasificētas informācijas aizsardzības sistēmu, iegūt izlūkošanas un pretizlūkošanas informāciju, kā arī pārstāvēt Latvijas drošības intereses starptautiskās organizācijās un darba grupās. Pārskata ievadvārdos SAB direktors Jānis Maizītis atzīst, ka pandēmijas dēļ 2020. gads bijis īpaši sarežģīts. Gan tādēļ, ka pašiem slimības riska dēļ bijis daudz grūtāk strādāt, gan arī jauni apdraudējuma veidi parādījušies. Pieaug hibrīddraudi un kiberdrošības riski. Draudi Latvijas nacionālajai drošībai saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, kā arī ļaunprātīgām kiberaktivitātēm. Šogad austrumu kaimiņi rīkos vērienīgus militārus manevrus. Rudenī plānotās Krievijas-Baltkrievijas mācības “Zapad 2021” būs četrgades bīstamākais notikums no plānotajiem pie NATO robežas mūsu pusē. Faktiski tas jau ir sācies labu laiku iepriekš. Attiecīgi SAB pārskatā ievērojama daļa veltīta politiskajai situācijai šajās valstīs un šo valstu darbībām Latvijas interešu kontekstā.
Latvijā savas aktivitātes agresīvi īsteno gan Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti, gan arī Baltkrievijas Valsts drošības dienests. (Par sabiedroto dienestu aktivitātēm SAB draudzīgi paklusē.) Birojs prognozē, ka šai gadā baltkrievu aktivitātes Latvijā pieaugs, lobējot Baltkrievijas režīma intereses un vācot izlūkošanas informāciju par tiem baltkrieviem, kas uz Latviju pārcēlušies represiju dēļ. Ne velti pagājušā gada septembrī no amata tika atsaukts Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs, kā arī citi šīs valsts diplomāti. Šajos notikumos vērā ņemama loma bija Baltkrievijas VDK, kas ievāca ziņas par personu uzskatiem un ziņoja par tiem vadībai.
Kas attiecas uz Krievijas izlūkošanas un drošības dienestiem, tie turpina ar Kremļa politiku saskaņotu darbu pret NATO un ES, kā arī šo organizāciju dalībvalstīm. Tātad arī Latviju. SAB informē, ka Krievija izvērsusi plašu aģentu tīklu savu diplomātisko pārstāvniecību piesegā un Krievijas vēstniecībā Latvijā ar izlūkošanu nodarbojas 20 līdz 40% no kopējā diplomātu skaita. “Krievijas specdienestu izlūkošanas interešu loks darbā pret rietumvalstīm ir ārkārtīgi plašs un faktiski skar visas jomas - valstu iekšpolitiku un ārpolitiku, lēmumu pieņemšanas gaitu un iespējas to ietekmēt, notiek arī ekonomiskā un tehnoloģiju spiegošana.
Prioritāšu augšgalā ir NATO un tās dalībvalstu drošības politika, aizsardzības spējas un militārais sektors - tas pilnībā atbilst arī situācijai Latvijā.”
SAB savā ziņojumā ļoti detalizēti izvērš pārdomas par Krievijā notiekošo, un lielā mērā šis publiskais ziņojums ir propagandas vēstījums pašai Krievijai - ko Latvija domā par Putinu un viņa režīmu. Un domā, ka tam pārāk labi neklājas. Putins ir vecs - 68 gadi, režīms jūtas apdraudēts, budžeta tēriņi pandēmijas dēļ jāierobežo, tas savukārt nākotnē bremzēs valsts ekonomisko attīstību. Nodokļi tiks paaugstināti. Taču 2024. gada prezidenta vēlēšanās Putins faktiski jau ir uzvarējis, ar konstitūcijas grozījumiem dzēšot līdzšinējos prezidentūras termiņus, paplašinot prezidenta ietekmi un vēl vairāk ierobežojot demokrātiju. “Nosacīti augstais Krievijas iedzīvotāju atbalsts V. Putinam un režīma īstenotajai politikai panākts, izmantojot nemitīgu propagandu un mērķtiecīgi ierobežojot politisko konkurenci, arī izmantojot oponentu slepkavības.” Īsumā, ja Krievijas specdienesti izplata naratīvu, ka Latvija ir neizdevusies valsts, tad Latvijas specdienests rīkojas gandrīz identiski. Krievijā viss kļūs arvien sliktāk.
Vēl SAB konstatējis, ka Krievija sevi pašpasludinājusi par vēstures policistu un ļoti saasināti uztver tādu vēstures interpretāciju, kas neatbilst Vladimira Putina režīma postulētajam. Režīmam vēsture ir iekšpolitisks un ārpolitisks instruments, kuru tas izmanto gan agresīvas ārpolitikas attaisnošanai, gan sabiedrības konsolidācijai. Arī Neatkarīgā vairākkārt rakstījusi par Krievijas izvērsto pieminekļu karu un padomju okupācijas atstāto vēstures artefaktu glorifikāciju. Vai tās būtu karavīru kapu kopiņas, vai uz postamentiem uzlikti ieroči. Šī hibrīdkara sastāvdaļa ir svarīga abās pusēs un visiem karā iesaistītajiem dienestiem. Acīmredzot tādēļ, ka caur to iespējams izvērst dažādas provokācijas, masu nekārtības un, tas būtu bīstamākais, nodarboties ar šo provokāciju seku novēršanu.
SAB ziņojumā var iepazīties arī ar citām specdienesta darbības jomām un gana interesantu statistiku:
2020. gadā SAB izsniedza 833 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam un atteica tās piešķirt trijos gadījumos, kā arī izsniedza 1657 sertifikātus darbam ar NATO klasificētu informāciju, 1656 sertifikātus darbam ar ES klasificētu informāciju. Savukārt atteica piešķirt pieeju NATO un ES klasificētai informācijai sešos gadījumos.
Arī būvējot ēkas vai piegādājot preces un pakalpojumus sevišķi svarīgām iestādēm, nepieciešamas sevišķi svarīgas atļaujas. Tas attiecas uz komersantiem. 2021. gada janvārī spēkā ir 87 SAB izsniegti industriālās drošības sertifikāti darbam ar valsts noslēpuma objektiem un seši - darbam ar NATO, kā arī viens - darbam ar ES klasificēto informāciju. 2020. gadā SAB izsniedzis 21 industriālās drošības sertifikātu un veicis izmaiņas divos iepriekš izsniegtajos sertifikātos, septiņiem komersantiem atteikts izsniegt sertifikātu, un vienam komersantam anulēts iepriekš izsniegtais sertifikāts.
Satversmes aizsardzības birojs ir arī galvenā iestāde, kas ar speciālas iekārtas palīdzību nodrošina telefonsarunu noklausīšanos. Sarunas noklausās daudzi un daudziem. Telefonu kontroles rezultātā iegūtie dati tiek nodoti operatīvās darbības subjektam, kas ir konkrēto telefonsarunu pārtveršanas iniciators un saņēmis Augstākās tiesas tiesneša sankciju. Pēdējos gados visu laiku tiek noklausīts vidēji ap 1000 mērķu. Ražīgākie noklausītāji ir Valsts policija, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Pilnā apjomā Satversmes aizsardzības biroja 2020. gada pārskats ir lasāms ŠEIT.
