Latvijas lielākajām slimnīcām pagājušajā un arī šajā gadā piešķirti ievērojami naudas līdzekļi slimnīcu darba stiprināšanai. Valsts kontrole, veicot pārbaudi par pagājušajā gadā šīm slimnīcām piešķirtajiem 15 miljoniem eiro, secinājusi, ka lēmumu pieņemšana ir izsekojama un medicīniskās iekārtas iegādātas caurspīdīgā procesā.
Tomēr Valsts kontrole arī secinājusi, ka, izvēloties decentralizētu pieeju medicīnas iekārtu iegādē, lēmumi tika atstāti slimnīcu ziņā, nevienam neuzņemoties par tiem atbildību valstiskā līmenī. Tas nav veicinājis no valsts budžeta piešķirtā finansējuma ekonomisku izmantošanu, norāda Valsts kontrole.
Pagājušajā gadā veikti ieguldījumi Rīgas Austrumu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas pamatkapitālā. Valsts kontrole veica pārbaudi, lai pārliecinātos, vai Veselības ministrija valsts lielāko slimnīcu kapacitātes palielināšanai piešķirto finansējumu 14,9 miljonus eiro ir izlietojusi atbilstoši mērķim. Pārbaudē Valsts kontrole secinājusi, ka slimnīcas tām piešķirtā finansējuma ietvaros ir veikušas Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpei paredzēto medicīnisko iekārtu iegādes ar nebūtiskām atkāpēm no plāna. Veicot pārbaudes visās trijās universitātes slimnīcās, Valsts kontrole secināja, ka medicīnisko iekārtu iegādes process ir bijis caurskatāms, bet lēmumu pieņemšana - izsekojama.
No piešķirtā finansējuma vislielākā daļa nonākusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, tās pamatkapitālā tika ieguldīti 7,6 miljoni eiro, bet pārējā universitāšu klīnikā uz pusi mazāka summa - P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pamatkapitālā ieguldīti 3,7 miljoni eiro un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā - 3,6 miljoni eiro.
Veselības ministrija, veicot ieguldījumus slimnīcu pamatkapitālā, izvēlējās divas atšķirīgas pieejas. Valsts kontroles revidenti un arī Veselības ministrijas speciālisti uzskata, ka
atbilstošāka bija Rīgas Austrumu slimnīcas pieeja, kad piešķirtie līdzekļi šīs slimnīcas pamatkapitālā tika ieguldīti, kompensējot slimnīcas faktiskos izdevumus par medicīnisko iekārtu iegādi.
Šajā gadījumā Veselības ministrija aprīlī piešķirtā finansējuma ietvaros Rīgas Austrumu slimnīcas pamatkapitālu palielināja par 788 297 eiro tikai pēc tam, kad medicīniskās iekārtas jau bija iepirktas un bija zināma precīza izmaksu summa.
Savukārt 2020. gada maijā piešķirto finansējumu Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpes medicīnisko ierīču iegādei Veselības ministrija ieguldīja Rīgas Austrumu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas pamatkapitālā vēl pirms medicīnisko iekārtu iepirkuma uzsākšanas, nezinot precīzas izmaksu summas. Šādu pieeju Veselības ministrija skaidroja ar to, ka ārkārtējās situācijas laikā slimnīcām resursi bija nepieciešami nekavējoties un ka tām ir profesionālā kompetence šādu iepirkumu veikšanā. Medicīnisko iekārtu sarakstus izveidoja slimnīcas sadarbībā ar Veselības ministriju, bet Ministru kabinets lēma par pamatkapitāla palielināšanu universitātes slimnīcām 14,1 miljona eiro apmērā.
Vērtējot pamatkapitālā ieguldīto finanšu līdzekļu izlietojumu, revidenti pārliecinājās, ka 2020. gada laikā slimnīcas ir veikušas apstiprinātajā sarakstā iekļauto medicīnisko iekārtu iegādes ar nebūtiskām novirzēm. No plānotajām 114 medicīniskajām iekārtām nav iegādātas vien četras par kopējo summu 103 517 eiro. Vienlaikus ir izveidojies ietaupījums 1,9 miljonu eiro apmērā, kuru slimnīcas izlietos citu, sarakstā sākotnēji neiekļautu, bet Covid-19 uzliesmojuma gadījumā nepieciešamu medicīnisko iekārtu un aprīkojuma iegādei.
Tomēr Valsts kontrole nonākusi pie vēl viena secinājuma, kas jāņem vērā Veselības ministrijai, ja tā vēlas, lai valsts budžeta nauda tiktu tērēta ekonomiski. Izvēloties decentralizētu pieeju iekārtu iegādē, lēmumi tika atstāti slimnīcu ziņā, nevienam neuzņemoties par tiem atbildību valstiskā līmenī, secināts revīzijā, tāpēc tas, pēc revidentu domām, nav veicinājis no valsts budžeta piešķirtā finansējuma ekonomisku izmantošanu. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīca ir iegādājusies 13 centrālās pacientu novērošanas stacijas, par katru samaksājot 9980 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet Stradiņa slimnīca, iegādājoties trīs stacijas, par katru ir samaksājusi 12 000 eiro bez nodokļa, jo Stradiņa slimnīcai tās ir piegādātas īsākā laikā un to skaits ir mazāks, tāpēc staciju instalācijas un konfigurēšanas darbu izmaksas par vienu vienību ir augstākas.
Revidenti uzskata, ka centralizēti panākta vienošanās par slimnīcu kapacitātes paaugstināšanai un Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo medicīnas iekārtu klāstu, komplektāciju un tehniskajām prasībām gan ļautu precīzāk noteikt aprīkojuma iegādei nepieciešamā finansējuma apjomu, gan minimizētu bažas un diskusijas par iegādātā aprīkojuma nepieciešamību tieši Covid-19 pacientu veselības aprūpes nodrošināšanai.
Ne tikai 2020. gadā lielās slimnīcas saņēmušas papildu naudu. Nupat valdība apstiprināja vēl vienu ieguldījumu slimnīcām. Valdība piešķīrusi Veselības ministrijai 8,19 miljonus eiro, lai Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistītajām slimnīcām segtu kapacitātes stiprināšanas izdevumus. Turklāt tas ir vēl papildus pērnā gada nogalē papildus piešķirtajam finansējumam, lai slimnīcas uzlabotu savu darbu, rēķinoties ar Covid-19 slimnieku skaita palielinājumu.
Tiesa, šāgada finansējums piešķirts ne tikai lielajām slimnīcām, bet arī astoņām reģionālajām ārstniecības iestādēm. Par saņemto naudu slimnīcās izveidotas un pārprofilētas Covid-19 pacientiem paredzētās gultas, kā arī tiek iegādātas medicīniskās iekārtas un papildaprīkojums Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Kādas iekārtas slimnīcas iegādājas? Veselības ministrijā skaidro, ka tās ir mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas un iekārtas, kas ļauj sekot līdzi pacienta veselības stāvokļa izmaiņām, pacientam atrodoties intensīvajā terapijā. Papildus iegādāti arī individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļi un iekārtas.
