Ekonomiskie migranti no trešajām valstīm turpina ļaunprātīgi izmantot Latvijas viesmīlību, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Tas nebūtu iespējams bez vietējo krāpnieku un arī izglītības tirgotāju līdzdalības.
Marta pirmajā pusē Valsts robežsardze sadarbībā ar Kurzemes reģiona policiju aizturēja kādas tūrisma aģentūras vadītāju. Tūrisma biznesa aizsegā viņš saviem klientiem piedāvāja fiktīvu vīzu noformēšanas pakalpojumu. Iesniedzot nepatiesu informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), nodrošināja Uzbekistānas republikas pilsoņiem iespēju formāli likumīgi uzturēties Latvijā un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveicē.
Migrantu acīs Latvijas vīzām un termiņuzturēšanās atļaujām ir zelta vērtība, jo šie dokumenti atver durvis uz laimes zemi. Var palikt Latvijā un strādāt par ēdienu kurjeru vai nelegāli būvniecībā. Bet var doties dziļāk Eiropā uz vēl bagātākiem ganību apgabaliem par Latviju. Tieši tā darījuši konkrētās tūrfirmas klienti - tie visi bijuši uzbeki. Nelegāļi firmā apkalpoti kopš 2017. gada. Robežsardze ziņo, ka fiktīvi ielūgumi noformēti ne mazāk kā 1375 Uzbekistānas pilsoņiem. Ne mazāk kā 1055 uzbeki uz šo ielūguma pamata saņēma Latvijas vīzas. Un ne mazāk kā 301 Uzbekistānas pilsonis uz šo vīzu pamata nokļuva Zviedrijā, kur pieprasīja patvērumu. Pirmstiesas izmeklēšanas procesā kratīšanas notikušas gan Rīgā, gan Liepājā, izņemti gan datori, gan dokumenti un lielā daudzumā skaidra nauda. Acīmredzot nelegālās vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas ir dārgs pakalpojums. Taču iekļūšanai Eiropas Savienībā pastāv arī citas - mazāk riskantas durvis. Tās ir Latvijas augstskolas, kas spēj nodrošināt dokumentus un ieceļošanu nesalīdzināmi lielākam skaitam trešo valstu pilsoņu.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka vismaz daļēji “Studijas un kebabi ir migrantu piesegs”. Un to arī atzīst Valsts drošības dienests: “VDD vairākkārt savos publiskajos pārskatos ir norādījis, ka atsevišķas Latvijas augstākās izglītības iestādes nepietiekami kritiski izvērtē ārvalstu studentu pieteikumus. Arī aizvadītajā gadā lielākā daļa gadījumu, kad VDD rosināja atteikt uzturēšanās atļauju vai pieprasīja papildu dokumentus padziļinātas pārbaudes veikšanai, bija saistīti ar ārvalstniekiem, kuri pauduši vēlmi studēt Latvijā.” Risks slēpjas apstāklī ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var mēģināt ieceļot arī radikāli noskaņotas personas. Savukārt ekonomiskās migrācijas gadījumā, tā ir nelegāla nodarbinātība, kropļots darba tirgus, traucēta sabiedriskā kārtība. Ar trešo valstu pilsoņu importu Latvijā nodarbojas teju visas augstskolas - jo lielāka augstskola, jo ārzemnieku vairāk, bet ir arī tādas augstskolas, kas īpaši specializējas uz noteiktu trešo valstu ārzemnieku apkalpošanu.
Piemēram, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola 2020. gadā bija otrās mājas 597 uzbekiem un 274 indiešiem. SIA “Baltijas starptautiskā akadēmija” specializējās 58 pakistāņu apkalpošanā. SIA “Rīgas menedžmenta koledža” bija populāra kamerūniešu vidū. Izglītības ministrijas statistika liecina, ka 2020. gadā Latvijā no trešajām valstīm (ārpus Eiropas ekonomiskās zonas) studēja 6601 persona. 2019. gadā 7355 personas. 2018. gadā - 6361. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika atšķiras. Tajā uzrādās vismaz par 10-20% mazāki skaitļi. Dažām valstīm atšķirības ir pat vēl krietni lielākas. Iestādes priekšnieka vietniece Maira Roze skaidro, ka tas saistīts ar statistikas ievākšanas metodiku un mērķi. Piemēram, students augstskolā uzņemts, bet varbūt uzturēšanās atļauja viņam atteikta, vai, piemēram, pandēmijas dēļ students neiebrauca un uzturēšanās atļauju nesaņēma. Varbūt students paņēmis akadēmisko gadu un uzturēšanās atļauja viņam anulēta, bet Izglītības ministrijas statistikā viņš tāpat paliek. Gadījumi ir atšķirīgi. Taču, raugoties pa gadiem, kopējās svārstības ir proporcionāli līdzīgas.
Visticamāk, ārzemju studentu skaita lēciens 2019. gadā un tālākā nelielā lejupslīde 2020. gadā ir saistīta ar kebabu skandālu, kas vismaz uz brīdi lika sarosīties uzraugošajām iestādēm un pašām augstskolām sākt filtrēt migrantus, ko tās ieaicināja Eiropā. Jau 2018. gadā atklājās, ka liela daļa studentu par tādiem tikai izliekas, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļaujas. Lekcijās nepiedalās. Par nesekmību nesatraucas. Daļa uzreiz nozūd Berlīnes vai Stokholmas virzienā. Vēlāk pastiprinātajās atlases procedūrās atklājās, ka telefonintervijās veselu ciemu vārdā angļu valodas prasmes demonstrē viens un tas pats zinātājs, bet īstie “studenti” pat nenojauš, ko viņi Latvijā grasās studēt. 2019. gada pirmajā pusē vairāk nekā puse izsniegto mācību vīzu tika anulētas.
Tomēr pērn trešo valstu studentu skaits atkal kāpa un pat pārsniedza 2018. gada rādītājus. Ar visu pandēmiju un cīņu pret viltus studēšanu.
Kā izriet no Valsts drošības dienesta skaidrojuma, augstskolas savus studētgribētājus joprojām filtrē pārāk pavirši.
Kāda situāciju būs šogad? Mācības notiek attālināti, taču nav nekāda pamata uzskatīt, ka tādēļ viltus “studenti” būs devušies mājās. Latviešu valodu un satiksmes noteikumus nezinoši ēdienu piegādes kurjeri nēsājas pa Rīgu, apdraudot sabiedrisko kārtību un, iespējams, arī nacionālo drošību.
Sabiedrības liberālajā spārnā ar sabiedrisko mediju atbalstu šobrīd tiek virzītas idejas par Latvijas migrācijas politikas mīkstināšanu. Taču tas nebūtu pieļaujams. Kaut vai tādēļ, ka arī viltus studentus nekādi uz mājām neizdodas aizsūtīt un tūrisma biznesa aizsegā nelegāļiem tiek tirgotas Eiropas vīzas.
