Ar sabiedriskā medija atbalstu sākoties jaunai velkamistu kampaņai, lai mīkstinātu Latvijas migrācijas politiku, Valsts drošības dienests brīdina, ka trešo valstu pilsoņu vidū jau tagad nākas atsijāt gana daudz tādu iebraukt gribētāju, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai. Viņu iecerētās studijas pēc būtības ir tikai aizsegs iekļūšanai Eiropas Savienībā.
Migrācijas problemātikas izpētei Neatkarīgā pievērsās šķietami niecīga iemesla dēļ. Teikas apkaimes iedzīvotāji jau kopš pandēmijas sākuma kurn par ēdienu izvadātāju uzvedību. Starp kurjeriem, kas strādā ar “Wolt” un “Bolt “zīmoliem, ir daudz indusu, aziātu. Pakistāņi, indieši, uzbeki, šrilankieši. Ēdienu piegādes bizness pandēmijas apstākļos ir sabiedrībai īpaši nepieciešams pakalpojums. Taču jautājums, kā un kāpēc šis darbs tiek darīts.
Lai savāktu pasūtījumus no vietējās kebabnīcas, ne visi, bet daudzi kurjeri mašīnas nomet, kur pagadās - uz ietves, apstādījumos, uz veloceļa un pat uz sabiedriskā transporta joslas. Kāds viņiem ir pateicis, ka tad, ja ieslēdz avārijas ugunis, tā darīt drīkst. Kad kārtējā mamma vai tētis ar ratiņiem, netiekot garām mašīnām, aizrāda, viņi izpilda nākamo punktu savā sarakstā: “Just a five minute.” Jā, latviešu valodā viņi nenieka nerunā. Pat necenšas. Jautājumus nesaprot. Tikai no intonācijas mēģina noprast, ko no viņiem grib. Pēc piecām minūtēm, iesēžoties īrētajās mašīnās, kas tik tikko kopā turas, kurjeri nesās lielā ātrumā pa mazām ieliņām, kur braukt atļauts tikai ar 20 kilometriem stundā. “Stop” zīmes ignorē, labo priekšrocību ignorē. Avārijas izraisa. Brauc, kā to darījuši austrumos, un tur priekšroka ir nevis gājējam vai velosipēdistam, bet mašīnai. Jo lielāks braucamais, jo augstākā hierarhijā satiksmē. Protams, nav tā, ka vietējās izcelsmes kurjeri nepārkāptu satiksmes noteikumus. Tomēr viņiem vismaz ir respekts pret policiju, kas pa laikam izbrauc kādreiz tik klusās Teikas ieliņas.
Ko par to saka kebabnīcas īpašnieks Edgars Kroģeris? Iela, ietve, apstādījumi viņam nepieder, taču viņa bizness ir atbildīgs par radīto ietekmi uz apkārtējo vidi un dzīvi. Pēc analoģijas ar benzīntanku - tam nepieder pilsētas kanalizācija, taču degviela nedrīkst tajā nokļūt. Kebabnīcas īpašnieks atzīst, ka atrodas pretrunīgā situācijā. No vienas puses, arī viņu traku padara situācija, ka pats pie savas darbavietas citkārt nevar piebraukt. No otras - ēdienu piegādes bizness ļauj turpināt strādāt kovida apstākļos. Kurjeri tiekot sistemātiski audzināti. Katram elektroniskajam pasūtījumam klāt tiek pierakstīts atgādinājums nenovietot transportu neatļautās vietās. Ar pašvaldības policiju skaņots, kur drīkst likt. Rīgas domei ir taujāts padoms, kā risināt stāvvietu problēmu konkrētajā vietā, bet padoms nav dots. Un tā nu visi turpina mocīties - vecāki ar bērnu ratiem, īpašnieks ar vietējo iedzīvotāju pārmetumiem. Bet neuzvedīgie kurjeri spītīgi atsakās kājām noiet pārsimt metrus līdz blakusieliņai, un mašīnas parko teju iekšā kebabnīcas virtuvē. Jo tādas ir viņu austrumnieku tradīcijas. Protams, sūdzības saņem arī paši “Wolt” un “Bolt” zīmola uzņēmumi. Edgars Kroģeris stāsta, ka vienai no šīm kompānijām nesen teju pilnībā nomainīts kurjeru sastāvs. No trešajām valstīm iebraukušo ir acīmredzami mazāk.
Protams, starptautiskie uzņēmumi nevar atļauties šķirot savus sadarbības partnerus - kurjerus pēc ādas krāsas un izcelsmes valsts, jo tā ātri vien var ieberzties nepatikšanās. Apsūdzībās rasismā. Un to Neatkarīgajai netieši atzīst arī “Wolt” vadītāja Baltijā Līsa Ristala:
“Šobrīd Latvijā mēs strādājam ar aptuveni 1300 kurjerpartneriem un labprāt sadarbojamies ar ikvienu, kuram ir oficiāli izsniegta uzturēšanās un darba atļauja valstī un kurš runā latviešu valodā A1 līmenī, ko Ministru kabinets ir noteicis kurjeru profesijai. Mēs neapkopojam datus par kurjeru pilsonību vai etnisko piederību, jo ikviens, kurš likumīgi uzturas Latvijā un kuram ir darba atļauja, var būt “Wolt” kurjers un šāda veida informācijai nav nozīmes, veicot piegādes. “Wolt” ir nulles tolerances politika pret diskrimināciju, un mēs ļoti rūpīgi cenšamies ievērot arī visus ES Vispārējās datu aizsardzības regulas (GDPR) nosacījumus.”
Kas attiecas uz satiksmes drošības jautājumiem, ar jaunajiem kurjeriem tie pārrunāti pirms sadarbības uzsākšanas, un arī vēlāk viņiem regulāri tiekot atgādināts par satiksmes drošību pilsētā kopumā un satiksmes organizācijas kārtību konkrētās vietās. Kurjeram, kurš pārvietojas ar auto, esot nepieciešama derīga autovadītāja apliecība, bet “ja kurjers neievēro valstī pastāvošos likumus un satiksmes noteikumus, sadarbības līgums tiek pārtraukts”.
Arī otram ēdienu piegādes uzņēmumam Neatkarīgā vaicāja par tā politiku trešo valstu pilsoņu piesaistīšanā, un, lūk, fragments no “Bolt” reģionālā vadītāja Latvijā Kārļa Ķezbera skaidrojuma:
“Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām nopelnīt godīgu iztiku, neatkarīgi no viņa etniskās piederības vai izcelsmes. Tāpat mēs ticam tehnoloģiju izmantošanai, lai izskaustu jebkurus šķēršļus, kas varētu kādam liegt darīt sev vēlamo darbu. Uzsākot sadarbību, mēs informējam visus savus kurjera partnerus par valodas prasībām - ir jābūt vismaz A1 valodas zināšanu līmenim. Ja mēs saņemam sūdzības par kurjera partnera valodas zināšanām, mēs veicam papildu pārbaudi vai, ja ir pārkāpumi, bloķējam kurjera piekļuvi lietotnei. “Bolt” aktīvi sadarbojas ar Valsts valodas centru, Valsts policiju un citām institūcijām par visiem pārkāpumiem, kurus viņi izmeklē.”
Te gan jāuzsver, ka ēdienu piegādes biznesa dvīņi volts un bolts par savu kurjeru darba tikumu, uzvedību un Latvijā atrašanās likumību faktiski neatbild. Tas ir tieši tāpat kā taksometru biznesā, kur taksists piereģistrējas interneta lietotnē un uz durvīm uzlipina uzlīmi. Arī ēdienu kurjeri ir apakšuzņēmēji, ar kuriem noslēgts pakalpojumu līgums. Volts un bolts tikai iedod somu un nodrošina pasūtījumus, par ko attiecīgi iekasē savus procentus. Un, ja sūdzību par partneri ienāk pārāk daudz, somu atņem.
Sabiedriskās kārtības traucēšana - braukšanas kultūra, valsts valodas likuma pārkāpšana, Darba likuma pārkāpšana nav vienīgās problēmas, kas saistītas ar trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā. Valsts drošības dienests vērš uzmanību uz iespējamu apdraudējumu nacionālajai drošībai. Valsts drošības dienesta kompetencē ir vērtēt, vai šo personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā var radīt draudus valsts drošībai, pārbaužu mērķis ir nepieļaut ekstrēmi un radikāli noskaņotu personu ieceļošanu. Un, lūk, dienesta atsūtītā statistika par pagājušo gadu:
“2020. gadā VDD atbilstoši savai kompetencei izvērtēja 1000 vīzu ielūgumu un uzturēšanās atļauju izsaukumu pieteikumus kopumā par 1295 ārvalstniekiem no tā dēvētajām terorisma riska valstīm, kā arī 648 ārvalstnieku pieteikumus vīzai un 506 personu pieteikumus uzturēšanās atļaujai.
Veikto pārbaužu rezultātā VDD 143 gadījumos rosināja atteikt vīzas izsniegšanu un 62 gadījumos rosināja atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.
” Atteikums tātad tiek sniegts katram sestajam gribētājam. Un atteikumi no Valsts drošības dienesta puses sniegti arī tā dēvētajiem “bēgļiem”:
“No valstīm ar paaugstinātu terorisma grupējumu klātbūtni VDD pērn pārbaudīja 54 personas, trīs gadījumos rosinot atteikt patvēruma piešķiršanu.”
Ēdienu kurjeri lielākoties ir jauni cilvēki - studenti. Šādi viņi piepelnās paralēli mācībām. Taču ir arī tādi trešo valstu pilsoņi, jo īpaši no riska valstīm, kam mācības ir tikai formāls iegansts, lai atrastos Eiropas Savienībā. Kāds ir viņu patiesais uzturēšanās mērķis, to nevar zināt.
“Jāatzīmē, ka personas no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni vai citiem ar terorismu saistītiem riskiem Latvijā lielākoties vēlas ieceļot tieši saistībā ar studiju iespējām Latvijas augstākajās mācību iestādēs. VDD vērtējumā nevar izslēgt risku, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var mēģināt ieceļot arī radikāli noskaņotas personas.”
Neatkarīgā ir saņēmusi no Izglītības ministrijas sarakstu ar Latvijas augstskolās reģistrētajiem studentiem no trešajām valstīm. Šis saraksts vēl jāpēta, taču acīs uzreiz krīt būtiska nesakritība ar Pilsonības un migrācijas pārvaldes sniegtajiem datiem par izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām. Studentu ir būtiski vairāk nekā izsniegto atļauju. Tas nozīmē, ka vai nu statistikas aprēķini ir atšķirīgi vai kļūdaini, vai arī migrantu uzraudzība nav pietiekami stingra. Un valsts drošībai tomēr vajadzētu prevalēt pār izglītības biznesa interesēm. Kā uzsver Valsts drošības dienests:
“Mūsu valstī izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja personai paver iespēju brīvi pārvietoties ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī citās Šengenas zonas valstīs. Šī iemesla dēļ vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju pārbaude no tā sauktajām riska valstīm ir svarīgs priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas drošības kontekstā.”
