Pēc kārtējā skandāla Rīgas pašvaldības suņsaimniecībā – īpašniekam prettiesiski konfiscētais suns Arčijs tiek turēts kā ķīlnieks dzīvnieku patversmes “Ulubele” interesēs. Atbildīgie dienesti šobrīd atzīst, ka suņa konfiskācija notikusi nekorekti un šobrīd dzīvnieku nav nepieciešamības turēt ieslodzītu patversmē. Taču īpašniekam Vello Tomei viņa suns vienalga netiek atdots.
Pārtikas un veterinārais dienests pirms diviem gadiem, veicot padziļinātu auditu, vienlaikus daudzās Latvijas dzīvnieku patversmēs konstatēja pārkāpumus. “Ulubeles” publiskajām aktivitātēm izveidotais nodibinājums “Dzīvnieku policija” toreiz emocionāli vēstīja: “Publiski paustā informācija par pārkāpumiem dzīvnieku patversmēs maldina sabiedrību, grauj dzīvnieku patversmju darbības patieso vērtību - kalpot dzīvniekiem, nevis dokumentiem un ierēdņiem.” Taču tagad pati “Ulubele” rīkojas kā visīstākais birokrāts, pieprasot apmaiņā pret suni tādu papīru, kādu neviens atbildīgais dienests nav spējīgs un nav tiesīgs izdot. Kamēr papīra nebūs, Arčijs īpašniekam netiks atdots. To vakar Neatkarīgajai apstiprināja “Ulubeles” un “Dzīvnieku policijas” patiesā labuma guvēja Ilze Džonsone. Suņa īpašnieks un viņa suns šobrīd ir strupceļā.
23. martā Vello Tomei ar ģimeni devās pakaļ savam Arčijam uz patversmi Stopiņu novada Līčos. Vispirms konsultējās ar Pārtikas un veterināro dienestu, no Reģionālās pašvaldības policijas dabūja izziņu “Par suņa atgriešanu”. Tajā teikts, ka biedrībai visa informācija, kas nepieciešama suņa atgriešanai, ir izsniegta un ka suņa glabāšanas izdevumi biedrībā netiks piestādīti. Taču ne nu atgrieza, ne piestādīja. Suni pat neparādīja. “Atbraucām, bet mums pat apskatīt viņu neļāva. Mazais puika apraudājās. Es arī pēc sarunas ar viņiem jutos kā ar mēsliem apliets,” stāsta suņa īpašnieks.
Situācija ir absurda, jo ar “Ulubeli’ saistītas personas, kas janvārī patvaļīgi organizēja Arčija aizvešanu prom no viņa mītnesvietas uz patversmi, šai prettiesiskajā pasākumā pieaicināja klāt pašvaldības policistu. Bet tagad, kad pēc veiktās dienesta pārbaudes policija uzdod suni atdot atpakaļ, “Ulubele” to atsakās darīt. Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš Neatkarīgajai apliecina:
“Suņa īpašniekam ir tiesības un pienākums izņemt savu suni. Savukārt no “Ulubeles” puses es nesaskatu pamatojumu suni neatdot.”
Arī maksāt par suņa uzturēšanu nevajagot: “Īpašniekam nevajadzētu ciest tādēļ, ka mums ar Pārtikas un veterināro dienestu ir domstarpības.”
Domstarpības, ko pieminēja policijas priekšnieks, attiecas uz suņa izņemšanu, kas PVD ieskatā notikusi prettiesiski. Arī šobrīd PVD rīcībā neesot dokumentu, kas apliecinātu suņa izņemšanu administratīvā procesa ietvaros. Realitātē - atnāca viena tante, viņai blakus pastāvēja policists un noskatījās, kā suns tiek aizvests. Neinformējot un nepieaicinot īpašnieku. Pa kluso. Principā tā ir zādzība. Februārī skaidrojošai vēstulei, ko PVD atsūtīja suņa saimniekam, virsrakstā tas arī atzīts: “Par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu”. Parakstījis PVD ģenerāldirektors M. Balodis.
Papīrs, ko tagad no suņa īpašnieka pieprasa “Ulubeles” patiesā labuma guvēja Ilze Džonsone, ir PVD lēmums par dzīvnieka atgriešanu īpašniekam. Policijas lēmums viņai neder, tikai PVD. Taču, kā Neatkarīgo jau atkārtoti informēja PVD pārstāve Mairita Riekstiņa, dienests šādu lēmumu nevarot pieņemt, jo pie viņiem esošā administratīvā lieta rosināta par iespējamajiem dzīvnieka labturības noteikumu pārkāpumiem, bet lietā nav notikusi suņa izņemšana. Un lēmums būšot par to, sodīt vai nesodīt Vello Tomei par suņa pareizu vai nepareizu aprūpi un nevis par suņa piekritību - atdošanu vai atsavināšanu. Tātad tas nebūs tāds papīrs, kādu pieprasa “Ulubeles” patiesā labuma guvēja.
Ņemot vērā, ka runa ir par lolojumdzīvnieku, pat ierēdņi ir neizpratnē par šādu formālismu no patversmes puses. Kā tad ar tās sludināto “kalpošanu dzīvniekiem, nevis dokumentiem”. Iestādēm trūkst arī padoma, ko darīt suņa saimniekam. Policijas priekšnieks solās vēlreiz rakstīt vēstuli “Ulubelei”. Bet, vai tā līdzēs, nav zināms. PVD vēlreiz apklaušinājis Arčija lietā figurējušos lieciniekus, vai tiešām suns netika gana labi apsaimniekots. Lēmums tiks pieņemts pāris nedēļu laikā, bet vai tas līdzēs - arī nav zināms. Šobrīd Arčija gadījums ir uzskatāms piemērs institucionālai nevarībai aizstāvēt indivīdu. Patiesībā vairākus - Arčiju, viņa saimnieku Vello un visu viņa ģimeni.
Visticamāk, “Ulubeles” nevēlēšanās atdot Arčiju ir saistīta ar citu skandālu. To, kuru izraisīja Rīgas domes pārbaude par klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku apsaimniekošanu Rīgā. Birokrātijas apkarošanas centrs konstatēja, ka tēriņi patversmes vajadzībām nav izkontrolējami, suņi nav izsekojami. Kritizēts tika Mājokļu un vides departaments, kas nenodrošina pienācīgu uzraudzību, bet skandāla epicentrā, protams, ir “Ulubele”, kas faktiski ir vienīgais patversmes pakalpojumu sniedzējs ar pašvaldības līgumu un garantētu dzīvnieku apgrozījumu.
Līdzīgi, kā notika pēc PVD pārbaudes pirms diviem gadiem, “Ulubele” visus pārmetumus kategoriski noraida un liek lietā emocionālus, nevis racionālus atspēkojumus. Izmanto kontaktus medijos. “Ulubele” tiekot apmelota, nomelnota, diskreditēta un tamlīdzīgi. Sociālajos tīklos tikmēr ir mobilizēti patversmes atbalstītāji. Tostarp politiski ietekmīgi cilvēki. Jaunā Konservatīvā partija no viņiem tā pārbijusies, ka visas domes vārdā apsolījusies nevērsties pret “Ulubeli”. Partijas apzinās, ka tuvojas vēlēšanas un konfrontācija ar ietekmīgo organizāciju var kaitēt reitingiem.
Diemžēl arī Arčijs ir kļuvis par “Ulubeles” publiskajam tēlam pārāk nozīmīgu objektu. Viņa atdošana nozīmētu, ka suņa izņemšana sabiedriskā kārtā ir prettiesiska un “Ulubeles” virzītais dzīvnieku tiesību sabiedrisko inspektoru projekts balstīts uz patvaļu. Nevienai privātpersona nav tiesīga patvaļīgi iekļūt svešā īpašumā un piesavināties ko svešam piederošu - vienalga, tās ir mantas vai dzīvnieki. Pat tad, ja tā rīkojas kādas biedrības uzdevumā un ļoti gribas. Šādu kārtību legalizēt nebūtu lietderīgi.
