Elektrības sadārdzinājumu ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) politiķi uzticējuši sargāt tiesām, kuru spriedumiem jāatbilst likumiem, kādus pieņēmuši tie paši politiķi, kuri savulaik piešķīra uzņēmējiem licences OIK saņemšanai.
Lēmumi atņemt tiesības uz neatbilstoši noteikumiem saražotas elektrības (īstenībā nemaz nesaražotas, bet caur mēraparātiem izlaistas “Latvenergo” elektrības) sadārdzināšanu pa Latvijas tiesu instancēm virzās gliemeža gaitā un ne vienmēr uz priekšu. Šādu lēmumu pieņēmējs un virzītājs tiesās kopš pagājuša gada sākuma ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Lūk, kā iesākas iestādes sagatavotais pārskats Neatkarīgajai par šīs virzības gaitu pirmā darbošanās gada garumā: “Kopumā BVKB šobrīd ir iesaistīts 13 tiesvedībās saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām, no kurām izskatīšanā pirmajā instancē ir četras, apelācijas instancē piecas un kasācijas instancē četras...” Atbilde tā cienīga, lai to nodotu atklātībai un saglabātu vēsturei bez nekādiem īsinājumiem un grozījumiem. Tāpēc atbilde pilnā apjomā pievienota šai publikācijai.
Tiesāšanās gaita apstiprina aizdomas, kādas Neatkarīgā izteica pēc tam, kad BVKB informēja par to, ko paveicis pirmajā pusgadā kopš OIK saņēmēju uzraudzības sākšanas. Proti, ka “tas vēl nav skaidrs, kopš kura brīža un vai patiešām normatīvie akti ir tādi, kas aizliedz pašu nesaražotas elektrības izmantošanu elektrības ražošanai un iegūtā siltuma neizmantošanu apsildei vai ražošanai. (...) Kopš šā gada 1. janvāra BVKB uzdots uzraudzīt šo normu ievērošanu. Pusgada laikā tas spējis pārbaudīt 143 no kopā 328 elektrostaciju atskaitēm un konstatējis, ka 10 gadījumos pat atskaites neatbilst OIK saņemšanas normām. Attiecīgie ražotāji tādējādi kopumā zaudētu 1,22 miljonus eiro. Viņi visus BVKB lēmumus pārsūdzējuši tiesās, kuru spriedumu vēl nav. Līdz ar to arī nav pārbaudīts, vai likuma normas ir formulētas tā, lai būtu saprotams, kad tās tiek vai netiek pārkāptas. Šīs normas taču klajā laiduši Saeimas deputāti no partijām, kur vadoņi tie paši, kas personīgi piešķīra OIK saņemšanas atļaujas uzņēmējiem.”
Ja pagājuša gada otrā pusgada laikā BVKB spējis palielināt līdz tiesām nonākušo BVKB lēmumu skaitu no 10 līdz 13, tad jāsecina, ka gliemežu ātrumā strādā ne vien tiesas, bet arī BVKB. Pērnā gada pirmā pusgada rezultāti tika pasniegti ar skaidrojumu, ka iestādei elektrostaciju pārbaude ne no būvju drošības, bet darbības viedokļa ir jauns darba virziens, kurā vēl jāiestrādājas. Otrā pusgada dati signalizē, ka tā bijusi tikai atruna. Tagad universāla atruna par jebkuru neizdarītu darbu ir Covid-19.
Kamēr BVKB cīnās par tiesībām neizmaksāt OIK 1,22 miljonu eiro apmērā, valsts 2020. gadā ir izmaksājusi OIK saņēmējiem kopā 151,3 miljonus eiro. Jautājums, vai cīņa pret OIK izkrāpšanu valstij neizmaksā dārgāk, nekā tiek ietaupīts ar neizmaksāto naudu. 1,2 miljoni eiro nav nesasniedzama summa, ja skaitītu kopā visas izmaksas, cik BVKB, Ekonomikas ministrija (EM), tiesas un vēl citas iestādes novirza tam, lai izmaksātu algas un uzturētu darba vietas tieši tiem darbiniekiem, kuri iesaistīti OIK jautājumu risināšanā.
BVKB direktore Svetlana Mjakuškina aizstāvēja iestādes pirmā pusgada rezultātus ar argumentiem, ka svarīgs ir katrs OIK neizmaksātais eiro un ka OIK saņemšanas tiesību anulēšana krāpšanā pieķertajiem uzņēmumiem atbilst 14,6 miljoniem eiro, cik valsts uz elekroenerģijas lietotāju rēķina apņēmusies tieši šiem OIK saņēmējiem vēl izmaksāt atbilstoši izmaksas līgumu termiņiem. Protams, ka 14,6 miljoni eiro ir daudz vairāk nekā 1,2 miljoni, bet 14,6 miljoni eiro ir niecīga summa attiecībā pret miljardu eiro un vairāk, cik valsts vēl apsolījusi OIK saņēmējiem. Mazinot šīs izmaksas par 14,6 miljoniem eiro gadā, kopējais samazinājums paliks neievērojams attiecībā pret kopējām izmaksām.
BVKB iesaistīšana OIK saņēmēju trenkāšanā ir kārtējā imitācija, ar kādu politiķi pilda solījumu likvidēt OIK. Ar šādu solījumu 13. Saeimā iešļūca visi tur tagad esošie deputāti un partijas. 13. Saeimas darbības laiks iet uz beigām, bet solījuma izpildē veiktas tikai māņu kustības.
BVKB iesaistīšana bija viena no māņu kustībām, jo BVKB pirmā atskaite kvantitatīvā ziņā neatšķiras no pēdējās atskaites, kādu sniedza iepriekš šo pašu funkciju pildošais uzņēmums “Enerģijas publiskais tirgotājs” (EPT). EM mājaslapā ir atrodama ar 2020. gada 23. janvāri datēta ziņa, ka “2019. gadā EM būtiski pastiprinājusi to elektrostaciju kontroli, kurām piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības. Arī EPT pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultātā 2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 milj. eiro”. Ar šiem 31,5 miljoniem 10 gados EPT ir darbojies kaut mikroskopiski, bet tomēr efektīvāk, nekā BVKB ar šādu pašu rādītāju 14,6 miljonu eiro apmērā par 2020. gada pirmo pusi. Tālāk dati vairs nav salīdzināmi, jo lielāko daļu no 2020. gada valsts pavadīja ārkārtas situācijas režīmā, kad prasīt normālu darbu no valsts iestādēm nav pamata.
Jāpatur vērā, ka ziņa par lēmumu neizmaksāt naudu kādam OIK shēmas dalībniekam vēl nav galīgais apliecinājums, ka viņš šo naudu nav saņēmis un nekad nesaņems.
Izcelšanas vērta ir elektrostaciju pārbaužu darba organizācija. Ticēsim EM, ka bija “EPT pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes”.
Tātad brīdī, kad valstī bija uzraudzības iestāde, kuras darbinieki ir visus uzraugāmos objektus dabā redzējuši, uzraudzības funkcija tika nodota citai iestādei, kuras darbinieki sāka no gala Latvijas apceļošanu uz nodokļu maksātāju rēķina.
Vēl viena māņu kustība EM izpildījumā ir OIK maksājumu paslēpšana zem maksājumiem par elektrības piegādi. EM informē, ka “ir izstrādājusi OIK pakāpeniskas mazināšanas scenāriju, kas paredz novirzīt koncerna “Latvenergo” dividendes (un ar to izmaksu saistīto uzņēmumu ienākuma nodokli) OIK pakāpeniskai mazināšanai turpmākajos gados.” Citiem vārdiem sakot, OIK samazinājumam atbilst “Latvenergo” tarifu paaugstināšana, jo šie tarifi taču ir avots naudai, ko valsts dividenžu veidā saņem un tālāk atdod privātajiem uzņēmējiem. Arī šāds manevrs nav jaunums, bet 13. Saeimas ievēlēšanai jau aprobēts paņēmiens, ko valdošas partijas grib izmantot arī uz 14. Saeimas vēlēšanām.
Autentiski
Būvniecības valsts kontroles birojs par tiesāšanos ar uzņēmējiem, kam atņēmis tiesības saņemt OIK:
- Kopumā BVKB šobrīd ir iesaistīts 13 tiesvedībās saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām, no kurām izskatīšanā pirmajā instancē ir četras, apelācijas instancē piecas un kasācijas instancē četras.
Trijās apelācijas instancē esošajās tiesvedībās pirmās instances spriedumi ir komersantiem labvēlīgi (par divām no tām BVKB iesniedzis apelāciju, attiecībā uz trešo vēl ir spēkā termiņš, kurā to var izdarīt), bet divās apelācijas instancē esošajās tiesvedībās pirmās instances tiesas spriedumi ir komersantam nelabvēlīgi.
Papildus tam 2021.gadā vienā lietā spēkā stājies apelācijas instances nolēmums par komersanta pieteikuma noraidīšanu, un komersants spriedumu nav pārsūdzējis.
Visās četrās lietās, kas atrodas kasācijas instancē, apelācijas instances spriedumi bijuši komersantam nelabvēlīgi. Par komersantu iesniegtajām kasācijas sūdzībām tiesvedības vēl nav ierosinātas. Vienlaikus 2021. gadā trīs lietās kasācijas tiesvedību Senāts ir atteicis ierosināt un spēkā ir apelācijas instances spriedumi, ar kuriem komersantu pieteikumi noraidīti.
COVID-19 tiesvedības procesus tiešā veidā nav ietekmējis - saskaņā ar Ministru kabineta 06.11.2020. rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējas situācijas izsludināšanu” 5.19.apakšpunktu tiesa maksimāli izmanto rakstveida procesu vai lietas izskata attālināti, līdz ar to tiesvedības procesi rit savu ierasto gaitu.
