Saņemot valdības atbalstu, jau šogad Veselības ministrija plānojusi būtiski mainīt mediķu atalgojuma modeli. Piecu gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt līdz 3615 eiro, bet medicīnas māsām līdz 2132 eiro.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija Veselības ministrijas plānu atbalsta, savukārt mediķu arodbiedrība rosina precizēt vairākus tā punktus, lai ārstniecības personu atalgojuma pieaugums būtu taisnīgs pret visiem medicīnā nodarbinātajiem.
Veselības ministrijas izstrādātais jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis nonācis līdz apspriešanai valdībā. Ja valdība šo modeli apstiprinās, Veselības ministrija plānojusi izmaiņas uzsākt ieviest jau šogad. “Īslaicīgas krīzes laika piemaksas nav risinājums mediķu algu jautājumam, nozare nav gatava gaidīt nākamo ārkārtas situāciju,” uzsver veselības ministrs Daniels Pavļuts, komentējot brīdi, kāpēc tieši tagad valdībai jāpieņem lēmums par mediķu atalgojuma reformu.
Veselības ministrija informē, ka darbs pie jaunās atalgojuma sistēmas izveides sadarbībā ar Valsts kanceleju sākās pagājušā gada sākumā, iesaistoties ārstiem un māsām no dažādām ārstniecības iestādēm, veselības aprūpes nozares darba devējiem, augstskolu mācībspēkiem un veselības aprūpes politikas veidotājiem, kā arī speciālistiem no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas. Analizējot esošās sistēmas problemātiku, nonākts pie secinājuma, ka jaunajai atalgojuma sistēmai jābūt efektīvai un caurskatāmai, lai ikviens varētu izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu.
Pašlaik samērā lielu daļu mediķu atalgojuma veido piemaksas, bet mērķis ir panākt, ka vismaz 70 procenti no darba samaksas ir pastāvīgi fiksēta un uz to ārstniecības persona var paļauties. Bet 30 procenti varētu būt mainīgā daļa, kas dod papildu motivāciju uzlabot darba kvalitāti, no kā iegūst arī pacients. Veselības ministrija izstrādājusi piecu gadu attīstības plānu, saskaņā ar kuru darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu.
Mērķa alga jeb vēlamā kopējā darba samaksa tiks sasniegta piecu gadu laikā, ik gadu nodrošinot atalgojuma pieaugumu.
2020. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2179 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2025. gadā plānots, ka mērķa alga būtu 3615 eiro.
Alga pieaugtu katru gadu. Līdzīgi arī ārstniecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, māsām. 2020. gadā vidējā darba samaksa māsām bija 1217 eiro, bet 2025. gadā mērķa alga būs 2132 eiro. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām, piemēram, māsu palīgiem, pieaugums būtu no 837 eiro 2020. gadā līdz 1036 eiro 2025. gadā.
Lai palielinātu mediķu algas šogad, valdībai nācās izlietot visu veselības nozarei papildus atvēlēto naudu tikai šim mērķim. Tie bija 183 miljoni eiro. Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka no 2022. līdz 2025. gadam indikatīvi būtu papildus nepieciešami 287 miljoni eiro. Veselības ministrijā apliecināja, ka šis finansējums patiešām vajadzīgs algu palielinājumam četros gados.
Ja valdība apstiprinās Veselības ministrijas reformu plānus, tad jauno modeli varētu sākt ieviest vasaras vidū. Ārstniecības iestādēm jaunā modeļa ieviešanai tiktu dots laiks līdz 2022. gada beigām.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija atbalsta Veselības ministrijas izstrādāto modeli par ārstniecības personu darba samaksas jauno kārtību. Latvijas Lielos slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols norāda, ka jaunais modelis dod skaidru perspektīvu jaunajiem ārstiem un māsām. Būtiskākais iemesls, kādēļ jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas lielajās slimnīcās ir ierobežotas iespējas nodrošināt, kā arī uzlabot virkni sabiedrībai nepieciešamo aprūpes un ārstniecības procesu, ir personāla trūkums. Pietiekamu ārstniecības personu skaitu var veicināt tikai skaidrs, visām pusēm izprotams un sniegtajam ieguldījumam atbilstošs atalgojums.
Pirms jaunā modeļa izstrādes darba uzsākšanas valdošais uzskats slimnīcu vidū bija, ka Latvijā ir nepieciešama caurskatāmāka, saprotamāka un taisnīgāka atalgojuma sistēma. “Kopīgi izstrādātais piedāvājums ir pārdomāts ceļš, kā uzsākt šo jautājumu risināšanu. Atalgojuma modeļa maiņa ir cieši saistīta arī ar slimnīcu finansēšanas kārtību un vienlaikus ar atalgojuma reformām, arī šeit ir jāplāno pārmaiņas,” uzsver V. Ābols. Lielo slimnīcu asociācija, kurā bez Bērnu slimnīcas ir arī Stradiņa slimnīca un Rīgas Austrumu slimnīca, uzskata, ka valdībai apspriešanai piedāvātais dokuments parāda skaidru virzību uz lielāku drošību un atalgojuma paredzamību darbiniekiem, proporcionāli palielinot pamatalgu un samazinot dažādu piemaksu ietekmi uz ikmēneša ienākumiem. Savukārt noteiktā mērķa alga iezīmē skaidru perspektīvu un vienošanos par taisnīgu atalgojumu, kā arī tā ieviešanu līdz 2025. gadam.
