Politiskā līmenī Latvijā diskusijas par iespējamu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pagaidām nav. Latvijā joprojām notiek reforma – pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek palielināts, līdz tas sasniegs 65 gadus.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča sarunā ar Neatkarīgo uzsver: saruna par pensionēšanās vecuma palielināšanu būtu iespējama un lietderīga tikai un vienīgi tādā gadījumā, ja būtu pārliecība, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir darba vietas.
No 2014. gada 1. janvāra pakāpeniski pensionēšanās vecums tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu, un līdz 2025. gada 1. janvārim tam jāsasniedz 65 gadus. Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. Savukārt nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri palielināts no 10 uz 15 gadiem, bet no 2025. gada 1. janvāra tas būs 20 gadi.
2021. gadā vecuma pensiju var pieprasīt no 64 gadu vecuma, savukārt vecuma pensiju priekšlaicīgi no 62 gadu vecuma. Pensionēšanās vecumam sasniedzot 65 gadus, Latvijā noslēgsies pirms vairākiem gadiem iesāktā pensijas vecuma reforma, vismaz līdz nākamajam solim un lēmumam. Teorētiski - paaugstinot pensionēšanās vecumu, tiek mazināta valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze ar pensionāriem, līdz ar to veicinot speciālā budžeta un pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju.
Labklājības ministrijas pensiju jomas eksperti atturīgi komentē jebkuru izskanējušu informāciju par iespēju pensionēšanās vecumu nākotnē paaugstināt vēl virs 65 gadiem. Kā Neatkarīgajai norāda Labklājības ministrijā, pašlaik nav plānota tālāka pensionēšanās vecuma paaugstināšana, bet kas notiks tālākā nākotnē - tas ir jautājums politiķiem.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča uzskata, ka pašlaik runāt par pensionēšanās vecuma palielināšanu nav nepieciešamības. “Pašreizējā situācijā tā būtu cilvēku tracināšana, gluži otrādi - mums pašlaik vajag visai sabiedrībai domāt par mentālo veselību, jebkādus nozīmīgus lēmumus izvērtējot un pieņemot ļoti izsvērti,” saka Aija Barča. Pensionēšanās vecuma slieksnis pašlaik nav aktuālākais jautājums, jo vēl nav pabeigta iepriekšējā pensionēšanās vecuma palielināšana, kas noslēgsies tikai 2025. gadā. Vai būtu lietderīgi par šo jautājumu runāt pēc 2025. gada? “Tikai tādā gadījumā varēsim par to runāt un spriest, ja mums būs stingra pārliecība, ka un kā attīstās darba tirgus un ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā un pensijas vecumā ir nodrošinātas darba vietas,” savu viedokli pamato A. Barča. Viņa aicina padomāt par vēl kādu aspektu, kas saistīts ar cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Tuvojoties pensionēšanās vecumam, daudzi darbinieki izvēlas vai izvēlētos mazāk noslogotu darbu, mazāku slodzi, ņemot vērā gan novecošanos, gan ar to saistītās veselības problēmas. Taču, strādājot mazākas slodzes darbu, cilvēki arī saņem un sociālajās iemaksās, visticamāk, veiktu mazākus maksājumus, kas savukārt ietekmē vecuma pensijas apmēru. “Ar to es vēlos pateikt, ka, lemjot par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, jāņem vērā ļoti daudzi un dažādi faktori, arī aplēses, kā senioram pieejamais darbs ietekmē viņa nākotnes pensiju,” atzīst A. Barča.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa norāda, ka kopumā 2020. gadā pensionējās 19 469 personas, un viņu vidējais pensionēšanās vecums bija 62,78 gadi. Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka daļa cilvēku izmanto iespēju doties pensijā pirms pensionēšanās vecuma, kas pašlaik ir 64 gadi.
Vienlaikus daļa pensionāru turpina strādāt. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā 2020. gada pirmajā pusgadā 14,9 procenti no vecuma pensijas saņēmējiem bija strādājoši seniori jeb 66 700 personas. Strādājošo vecuma pensionāru īpatsvaram ir tendence pieaugt, piemēram, 2012. gadā tas bija 12,2 procenti, bet 2016. gadā - 13,5 procenti.
Turpretim Eiropa jau sākusi diskusiju, kāda būs tās nākotne, ņemot vērā augsto pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku īpatsvaru. Eiropas Komisija janvāra beigās sāka publisku diskusiju par problēmām un iespējām, ko rada Eiropas sabiedrības novecošana. Zaļajā grāmatā, ko publiskojusi Eiropas Komisija, izklāstītas šīs demogrāfiskās tendences ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. “Tas, ka mēs dzīvojam ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzes, liecina par mūsu sociālās tirgus ekonomikas panākumiem un spēku, taču tas rada arī jaunas problēmas un paver iespējas, kas mums ir jāņem vērā,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica. Šī diskusija ir par to, kā pilnībā izmantot potenciālu, kas piemīt novecojošai sabiedrībai, un nepieciešamos politikas risinājumus. Te, protams, nav runas tikai par pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet tas varētu būt viens no jautājumiem.
Eiropas Komisijas aplēses rāda, ka nākamajās desmitgadēs gados vecāku cilvēku skaits Eiropas Savienībā palielināsies. Pašlaik 20 procenti iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem, un tiek prognozēts, ka līdz 2070. gadam tie būs jau 30 procenti. Paredzams, ka to cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 80 gadiem, līdz 2070. gadam vairāk nekā divkāršosies, sasniedzot 13 procentus. Tāpat paredzams, ka to cilvēku skaits, kuriem varētu būt nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, palielināsies no 19,5 miljoniem 2016. gadā līdz 23,6 miljoniem 2030. gadā un 30,5 miljoniem 2050. gadā.
