Iekšējās drošības birojs cīņā ar Valsts robežsardzi svaigi piedzīvojis divas sakāves. Izbeigta skaļā lieta pret robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu saistībā ar valsts austrumu robežbūves izbūvi, un izbeigta mazāk skaļā, taču ne mazāk absurdā lieta pret bijušo robežsardzes juristi Irinu Kurganovu.
Iekšējās drošības birojs (IDB) ilgi un mērķtiecīgi raka zem Valsts robežsardzes. It kā tāpēc, ka patiesībā IDB priekšnieks Valters Mūrnieks sapņoja kļūt par Valsts policijas priekšnieku. Un tāpēc izmisīgi centās uzlabot iestādes darba statistiku, vai par katru nieku rosinot kriminālprocesus. Tāpēc arī gribēja pilnībā pārņemt robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes funkcijas. Par policijas priekšnieku Mūrnieks nekļuva, bet aprakt kara cirvi starp abām iestādēm pavēlēja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un ģenerālprokurors Juris Stukāns, pēc tam, kad konflikts no iestāžu gaiteņiem pārcēlās uz publisko telpu, tostarp Neatkarīgās lappusēm. Iespējams, cirvis tiešām tiek norakts, jo vismaz divi kriminālprocesi, ko IDB ar lielu pompu bija ierosinājis, tagad klusītēm ir izbeigti. Attiecīgu paziņojumu iestādes mājaslapā gan nav, un nav skaidrs kādēļ, jo šie kriminālprocesi neapšaubāmi nodarījuši kaitējumu procesos skarto amatpersonu reputācijai. Procesi tiek izbeigti noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, tādējādi liecinot par procesu virzītāju kompetenci vai nekompetenci.
IDB aizdomas bijušas nepamatotas gan pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu tā dēvētajā austrumu robežas izbūves kriminālprocesā, gan citā lietā pret viņa nu jau kādreizējo darbinieci juristi Irinu Kurganovu, kuras “noziegums” bija publiskai lietošanai paredzētu materiālu gatavošana mājās, nevis darbā. Priekšnieks palūdza steidzami trīs prezentācijas pārtulkot. Pašreizējos pandēmijas apstākļos tas liekas vispār absurdi, ka IDB šo darbinieci centās sodīt par attālinātu darbu ar materiāliem, kas pat nesatur ierobežotas pieejas informāciju. Neatkarīgā šo gadījumu aprakstīja publikācijā: “Trīs mājās paņemtu prezentāciju dēļ kriminālprocess pret robežsardzes juristi”
To, ka šis process savā būtībā ir absurds, ātri vien saprata izmeklētāju uzraugi. Vispirms pērnruden “lai panāktu taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas novilcināšanas un iejaukšanās personas dzīvē” uzraugošā virsprokurore izņēma lietu no IDB lietvedības, bet decembrī lieta tika izbeigta pavisam. Nav sastāva.
Juriste tik vienkārši šo lietu sola neatstāt. Prasīs kompensāciju:
“Aizturēšanas laikā es pateicu, ka iesūdzēšu viņus tiesā, un man mierīgi atbildēja - protams. Tas ir jūsu tiesības. Jo viņi zina, ka nekādas atbildības nebūs. Likums ļauj aizturēt, kratīt telpas bērna priekšā, ņirgāties, pazemot un braukt aizturēt nākamo. Neviens netiks sodīts. Samaksās jau valsts, tātad - nodokļu maksātāji. Ar mani pa šo laiku sazinājās vairāki cilvēki no Iekšlietu ministrijas, kuri stāstīja, ka tāds ir IDB stils - izrādīt savu varu, aizturēt ar šovu, bet vēlāk pa klusiņām lietu izbeigt. Sistēmas cilvēki reti kad iet prasīt kompensāciju, jo tik ļoti ir iebiedēti. Šausmīga, drausmīga un apkaunojoša ir IDB statistika - uzsākto lietu skaits pret nodoto uz vajāšanu.
Tas nav vairs Iekšējās drošības birojs, tas ir Iekšējas nedrošības birojs.
Mans advokāts ir sagatavojis prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, summu es negribu nosaukt, bet tā nebūs simboliska.”
Kompensācijas pieprasīšanu apsver arī pats Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, pašlaik viņš konsultējoties ar advokātiem. Pret viņu kriminālprocess tika ierosināts par valsts amatpersonas bezdarbību, kuras rezultātā nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro apmērā. Šī bija viena no vairākām lietām, kas saistīta ar valsts austrumu robežas izbūvi. Kriminālprocess ir ierosināts arī pret viņa vietnieku Juri Martukānu. Arī pret bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Par dienesta viltojumu, krāpšanu, pilnvaru pārsniegšanu. Robežsardzes pozīcija līdz šim bijusi, ka visas šīs lietas ir nepamatoti rosinātas. Jā, Valsts kontrole revīzijā atklāja dažādus pārkāpumus, taču lielākajai daļai robežsardze nepiekrita un spēja pamatot, piemēram, kāpēc taisnas laipas ir ērtākas lietošanā par tādām, kas precīzi kopē robežupes krasta līniju. Revīzijas rezultāti rādīja, ka robežsardze saimniekojusi nemākulīgi, taču krimināllietai priekšnoteikums ir ļaunprātība. Turklāt jau pašā saknē nav pareiza situācija, ka robežsargiem jānodarbojas ar būvniecību. Tā nav viņu funkcija. Kriminālprocesa izbeigšana pret Gunti Pujātu liecina, ka aizdomas bija nepamatotas. Zem viņa raka, raka, bet tā arī neko neizraka. Jau divas nedēļas pēc aizturēšanas viņam ar prokuratūras ziņu tika atļauts atgriezties darbā. Bet vēl pēc pusgada lieta izbeigta.
Robežsardze nav vienīgā iekšlietu resora iestāde, kas atrodas pastāvīgā konfliktā ar IDB. Arī pret lieliem Valsts policijas priekšniekiem
Normundu Krapsi un Renāti Filu-Roķi ar lielu troksni ierosināts kriminālprocess, bet vajāšanai tā arī nav nodots. Tas saistīts ar jauno formastērpu iepirkumu. Vismaz no malas raugoties, tajā pat ar ļoti apbruņotu aci nekas kaitīgs nav saskatāms, jo formas šuj cienījams pašmāju uzņēmums, kas ģērbj arī Latvijas armiju un vēl daudzu citu valstu spēka struktūras.
To, ka no IDB rosinātās skaļās lietas pārāk bieži mēdz izčākstēt, pamanījuši arī iestādes politiskie uzraugi. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā februāra sākumā IDB darbs apspriests saistībā ar stagnējošo korupcijas uztveres indeksu Latvijā. Tad arī IDB saņēma publisku brāzienu no ģenerālprokurora Jura Stukāna. Lūk, atreferējums aģentūrā LETA:
“Ja runājam par to pašu IDB, tad kur ir tās atklātās augsto amatpersonu lietas? Mums Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadība ir zem kriminālprocesiem. Ilgstoši. Kur tad ir darba rezultāti? Valsts kontrole pirms aptuveni diviem gadiem pateica, ka valsts robeža uzbūvēta un izdarīti pārkāpumi, kāpēc lietas līdz šodienai nav nosūtītas prokuratūrai, lai varētu turpināt virzīt uz priekšu?” retoriski vaicāja Stukāns.
IDB attiecībā uz savu darba kvalitāti gan ir krietni labākās domās. Preses paziņojumā par pagājušā gada darba rezultātiem Valters Mūrnieks vēsta, ka “Divi no būtiskākajiem Iekšējās drošības biroja darba efektivitātes rādītājiem ir - IDB spēja izmeklēt arvien komplicētākus un vērienīgākus kriminālprocesus un veiktās izmeklēšanas kvalitātes līmenis.” Statistikas rādītāji gan dižu darba efektivitāti neapliecina. Pērn pirmstiesas izmeklēšana veikta 175 kriminālprocesos, tikmēr prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīta vien 51 lieta. Pārējās - izmeklēšana turpinās vai arī process izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Kā, piemēram, kriminālprocesā pret Gunti Pujātu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens gribējis aprunāties ar IDB priekšnieku Mūrnieku par izbeigto Pujāta lietu un arī citiem biroja darba rezultātiem skaļajos procesos, bet pagaidām tas nav izdevies.
Mūrnieks devies darbnespējā. Kad būs atpakaļ, nav zināms.
