Kremļa vēstījumu tautiešiem, ka Sanktpēterburgā demontēt pieminekli latviešu strēlniekiem ir labi, bet Jēkabpilī demontēt padomju armijas lielgabalu ir slikti, sacerējis personāžs, kam atņemtas tiesības iebraukt Latvijas Republikā, jo viņš ir spiegs – Dmitrijs Jermolajevs.
Reta ir reize, kad specdienestu rebes, savstarpējās cīņas un konkrēti uzvārdi tiek atspoguļoti publiskajā telpā, taču Jermolajeva gadījumā tieši tā notika. Informācija par šī cilvēka darbību joprojām atrodama Satversmes aizsardzības biroja mājaslapā - publikācijā ar nosaukumu “Bijušā Krievijas diplomāta vadīts portāls publicē Latviju diskreditējošus rakstus”.
“Laika periodā no 2002. gada līdz 2005. gadam D. Jermolajevs, izmantojot diplomāta piesegu, strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā. D. Jermolajevs vēstniecībā ieņēma 3. sekretāra amatu. Šajā laikā SAB viņu identificēja kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku (..) Pēc SAB iniciatīvas D. Jermolajevs 2005. gadā tika iekļauts personu sarakstā, kam liegta ieceļošana Latvijā.”
Portāls, kas tolaik gaidāmo vēlēšanu kontekstā satrauca Satversmes aizsardzības biroju, bija Krievijas Federālā laikraksta “Rossijskije Vesķi” elektroniskais pielikums “Riga.rosvesty.ru”. Šobrīd tas ir neaktīvs. Pēdējais Jermolajeva ieraksts ievietots 2017. gadā. Ap to laiku viņš sāka publicēties Krievijas propagandas medijā “Sputnik”. Acīmredzot Krievu pasaules jeb “Russkij mir” propagandas spēki tika konsolidēti.
Tematika, kurā specializējas Jermolajevs, joprojām ir saistīta ar Latviju. Arī 16 gadus pēc viņa izraidīšanas. Vēlēšanas, Ušakovs, Gapoņenko, sporta politika un, jo īpaši - krievu skolas. Jermolajevs vairākos rakstos izklāsta, ka pie Krievijas vēstniecības Latvijā vajadzētu atvērt skolas, kurās drīkstētu mācīties ne vien diplomātu atvases, bet arī vietējie iedzīvotāji. Protams, krievu valodā un Kremļa apstiprinātu saturu. Principā tā būtu tīrākā konfrontācija Latvijas izglītības sistēmā sasniegtajam mērķim atbrīvoties no divvalodības skolās, nodrošinot visiem bērniem izglītību valsts valodā. Nešķirojot viņus pēc tautības un mācot Latvijas valstij draudzīgu saturu.
Kopumā Jermolajevs Kremļa propagandas rīkam “Sputnik” četru gadu laikā uzrakstījis 21 publikāciju, un pēdējā ir par Sanktpēterburgā šogad nograuto pieminekli “Latviešu strēlniekiem”. Centrālais vēstījums - piemiņas stēlas nograušana Pēterburgā ir “tikai patvaļīgas būvniecības demontāža”, bet lielgabala demontāža Jēkabpilī - “kliedzošs vandalisma akts”. Acīmredzot publikācijas pasūtītājiem ir svarīgi nepieļaut abu notikumu salīdzināšanu, un kaut kādā mērā viņiem tas ir izdevies. Masu mediju publikācijās un amatpersonu izteikumos par Jēkabpils lielgabalu strēlnieku pieminekļa nograušana Krievijā tikpat kā netiek pieminēta. Kaut gan piemiņas stēla latviešu strēlniekiem Latviešu strēlnieku ielā tika novākta mēnesi pirms nozuda lielgabals.
Kad Neatkarīgā par nograuto pieminekli strēlniekiem uzrakstīja, Jermolajevs atsūtīja saiti uz “Sputnik” publicēto pretrakstu. Īsumā - tas neesot nekāds piemineklis, bet patvaļīga būve. Neglīta, nevietā, iedzīvotājiem nepatika. Kad Neatkarīgā pavaicāja Jermolajevam, vai taisnība, ka viņam kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsniekam joprojām ir aizliegta iebraukšana Latvijā, viņš atsūtīja kaudzi saišu uz intervijām, kurās stāsta, ka nav nekāds spiegs. Viņš vēstniecībā Latvijā strādājis ar tranzīta politikas jautājumiem, bet ar specdienestiem neesot nekādas saistības. Starp citu 2011. gadā arī intervijā Neatkarīgajai viņš skaidroja, ka Satversmes aizsardzības birojs maldās un ka viņš nav spiegs, bet žurnālists. Grūti gan būtu iedomāties spiegu, kurš ar šo nodarbošanos publiski plātītos.
Un, lai vai kā Jermolajevam labpatiktu sevi dēvēt - par sabiedrisko darbinieku, publisku personu vai žurnālistu, tomēr viņš joprojām izplata Latvijas valsts interesēm kaitējošus vēstījumus.
Šo vēstījumu pasūtītājs nav neviens cits kā Kremlis. 2013. gada 9. decembrī ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu Nr. 894 tika izveidota ziņu aģentūra “Россия Сегодня”, tās sastāvā ietilpst arī informācijas aģentūra “Sputnik”, kas īsteno Krievijas ģeopolitiskās intereses ārvalstīs, tostarp Latvijā.
