Krievijas lielākā uzņēmuma “Gazprom” interešu pārstāvis Latvijā ekspremjers Aigars Kalvītis drīz būs izpildījis maksimālo programmu Krievijas dabasgāzes ieplūdināšanai Latvijas transporta sistēmā. Ielobējot šo mērķi visādos ar klimatu un kovid krīzes apkarošanu saistītos valdības dokumentos, viņš panācis, ka Eiropas Savienības nodokļu maksātāji tiek izmantoti “Gazprom” bagātības vairošanai.
Zemāki nodokļi autogāzei un ar gāzi darbinām mašīnām, valsts apmaksātas gāzes uzpildes stacijas un speciālā transporta iegāde kā garantija pastāvīgam gāzes noietam. Jau pāris gadus “Gazprom” atvasinājums “Latvijas gāze” Aigara Kalvīša vadībā lobē Latvijas transporta jomas zaļināšanu, benzīnu un dīzeļdegvielu aizstājot ar gāzi. Tā nepārprotami ir viltība, jo dabasgāze, kā zināms, arī ir fosilais kurināmais. Daļēji viņam tas jau ir izdevies. Kopš šī gada 1. janvāra akcīzes nodokļa likme dabasgāzei, ko izmanto par degvielu transportā, ir samazināta no 9,64 uz 1,91 eiro par megavatstundu. Tātad ļoti būtiski. Ar gāzes degvielas iekārtu aprīkotiem automobiļiem par 10% samazināts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Tomēr ar to ir par maz, lai transportā izraisītu masveidīgu pāreju uz saspiestās dabasgāzes lietošanu.
Pērn, kad tapa Nacionālais enerģētikas un klimata plāns šai desmitgadei, “Latvijas gāze” kopā ar jauno automašīnu dīleriem centās tajā ielobēt lietotu automašīnu ievešanas aizliegumu Latvijā. Ar domu izraisīt autoparka nomaiņu piespiedu kārtā, tai skaitā valsts institūcijām likt lietot ar fosilo dabasgāzi darbināmas mašīnas. Tomēr pabāzt Krievijas gāzi zem Latvijas klimata mērķiem īsti neizdevās. Nacionālais klimata plāns pēc pamatīga skandāla tika pārrakstīts krietni mērenākā un saprātīgākā versijā. Tomēr gāzētāji mierā nelikās, un tagad savus stratēģiskos mērķus par Latvijas transporta gazifikāciju viņi bīda caur Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānismu. Faktiski viņi paņems nodokļu maksātāju naudu, kas Latvijas valstij tiek atvēlēta iziešanai no pandēmijas izraisītās krīzes. Iesākumam skaitļi gana iespaidīgi. Programmai “Klimata pārmaiņas un ilgtspēja” paredzēti 37% finansējuma jeb 610,5 miljoni eiro. Vairāk nekā pusmiljards. Plānotais naudas sadalījums iezīmēts Finanšu ministrijas prezentācijā:
* Izmešu samazināšana transporta sektorā - 295 milj. EUR
* Biometāna “flagship” projekts - 40 milj. EUR
* AER, ražošanas zaļināšana un energoefektivitāte -183 milj. EUR
* Glābšanas dienesti - 36 milj. EUR
* Vides adaptācijas pasākumi - 54 milj. EUR
Klimata un ilgtspējas finansējuma pozīcijas ir saistītas ar biometāna kā transporta degvielas izmantošanu. Investīcijas biogāzes ražošanas iekārtās, uzpildes stacijās, speciāla transporta iegāde - ugunsdzēsējiem, pašvaldībām, skolasbērniem. Kāpēc tas tik ļoti interesē Krievijas gāzes tirgotājus? Tāpēc, ka mašīnas dzinējam, gāzes iekārtai un uzpildes stacijai ir pilnīgi vienalga, kāda gāze plūst pa caurulēm - biometāns, kas iegūts raudzējot lopu mēslus un kukurūzu, vai saspiestā dabasgāze, kas iegūta pa cauruli no Krievijas.
To valsts televīzijā pirms nedēļas skaidroja pats Aigars Kalvītis, zīmīgi pārsakoties:
“Tas ir jauns biznesa segments, kas acīmredzot Eiropā attīstīsies nākošās desmitgadēs. Un mēs esam ieinteresēti, lai arī šis segments attīstās Latvijā.
Tāpēc, ka arvien vairāk klientu Rietumeiropā interesējas par metāna zaļināšanu un dabasgāzes zaļināšanu. Tāpēc tas ir tīrs mūsu bizness. Nu ne mūsu bizness, bet nākotnē varētu būt viena mūsu biznesa sadaļa, kurā mēs tirgotu arī biometānu.”
Šai reizē “Latvijas gāze” savu mērķu sasniegšanai par sabiedrotajiem ņēmusi OIK ražotājus. Tos pašus, kam Latvijas iedzīvotāji maksā miljardus eiro par nevienam nevajadzīgu un konkurētnespējīgu elektrību un vēl mazāk vajadzīgu siltumu. Biogāzes ražotnēs, lai tiktu pie OIK, kopā ar lopu mēsliem tiek pūdēta kukurūza, kas tiek audzēta milzīgās platībās - aizņemot pārtikas ražošanai nepieciešamās auglīgās zemes.
Lai nodrošinātu transporta gazifikācijas plānam pozitīvu publicitāti, pērnā gada nogalē ieinteresētās puses sacerēja un valdībai iesniedza sadarbības memorandu par transporta sektora dekarbonizāciju, izmantojot biomobilitāti un biometānu. Protams, ar cēlu mērķi līdz 2050. gadam sasniegt oglekļa neitralitāti. Parakstītāju vidū dabasgāzes uzņēmumi, degvielu tirgotāji, pietuvinātās nevaldības organizācijas, tehnoloģiju un transportlīdzekļu piegādātāji, lauksaimniecības un atkritumu pārstrādes uzņēmumi. Visi, kam būs izdevīga jaunā OIK tipa shēma.
Nule slavinājuma rakstu biometānam izplatījusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kūtsmēsli rada CO2 izmešus, amonjaku, silda klimatu: “Par laimi, zinātnieki nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši, un jau sen ir izpētījuši, kā piešķirt kūtsmēsliem jaunu vērtību, turklāt būtiski samazinot to negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu - no kūtsmēsliem ražot moderno biodegvielu biometānu, lai, vienkāršākiem vārdiem runājot, mēs kūtsmēslus varētu izmantot autotransporta darbināšanā un braukt ekoloģiski.”
Vides ministrijas izplatītajā biometāna slavinājumā svarīgāka tomēr ir viena cita rindkopa:
“ES atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz investīcijas biometāna ražošanai un patēriņam Latvijā. Plāns balstīts uz esošo biogāzes staciju pārveidi, lai tās varētu ražot biometānu, un saražotā biometāna nogādāšanu līdz gāzes tīkliem vai uzpildes iekārtām, kā arī noteikta veida garantēta patēriņa nodrošināšanu Latvijā.” Tātad runa ir par publisko līdzekļu investīcijām privātā biznesā, un pēc tam garantēts iepirkums. Pašlaik Latvijā darbojas 49 biogāzes OIK ražotnes. Ja OIK, kā to valdība solījusi, kādreiz nākotnē tiek atcelts, zelta bizness pagalam. Nepieciešama alternatīva. Citādi no milzu vannām ar lopu mēsliem un kukurūzas stublājiem nekāda labuma. Oikistiem izmisīgi nepieciešama alternatīva shēma. Tomēr lielākais ieguvums no infrastruktūras izveides gāzes lietošanai transportā būs fosilās dabasgāzes tirgotājiem. Valsts būs uzbūvējusi uzpildes stacijas, sapirkusies speciālo transportu, piespiedusi arī privātos pāriet uz gāzes automašīnām.
Un tad jau gluži vienalga, vai saspiestās gāzes balonos iepildīta Krievijas gāze tīrā veidā, jebšu ar simbolisku Latvijas mēslu gāzes piejaukumu.
