Tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pašlaik saņem dažāda veida Covid-19 ārkārtas situācijā ieviestus pabalstus, no kuriem netiek veiktas sociālās iemaksas. Tas automātiski nozīmē, ka šis laiks, ko darbaspējīgs cilvēks pavada dīkstāvē, neieskaitās darba stāžā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tagad ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinātu apdrošināšanas stāžam.
Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām - dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas netiek ieturētas, līdz ar to pabalstu periodi pašlaik neveido personai apdrošināšanas periodu, skaidro Labklājības ministrijas eksperti.
Lai rastos tiesības uz valsts pensiju, saskaņā ar pensiju likumu ir nepieciešams apdrošināšanas stāžs vismaz 15 gadi (no 2025. gada tie būs jau 20 gadi), bet invaliditātes pensijai - trīs gadi. Lai būtu tiesības, savukārt, uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, saskaņā ar citu likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” nepieciešams kvalifikācijas periods, tas ir, personai jābūt sociāli apdrošinātai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divu gadu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Vēl ir virkne nosacījumu likumos par bezdarba apdrošināšanu, arodslimībām un cita veida apdrošināšanu, kur galvenais nosacījums ir, ka cilvēkam noteiktu periodu jābūt sociāli apdrošinātam un jāveic sociālās iemaksas.
Ja persona ir dīkstāvē, šādas iemaksas cilvēks neveic un netiek apdrošināts.
Pastāv gan viens izņēmums - pensiju apdrošināšana, kurai dīkstāves pabalsta saņēmēji var pievienoties brīvprātīgi, bet paši samaksājot šīs iemaksas no pabalsta.
Diskutējot par to, kā mainīt situāciju par labu cilvēkiem, kuriem pašlaik ārkārtas situācijas laikā nav iespējams strādāt un kuriem faktiski veidojas apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ, izstrādāti likuma grozījumi. Tie paredz pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Tādā veidā cilvēki nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju.
Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus, paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un šo pabalstu periodus iecerēts pielīdzināt apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.
Likumprojekts vienlaikus paredz, ka par šiem apdrošināšanas periodiem netiks veiktas obligātās iemaksas, kas nozīmē, ka likuma norma ietekmēs apdrošināšanas pakalpojumu apmēru tikai tiktāl, ciktāl šis pakalpojuma apmērs atkarīgs no stāža, proti, ieskaitīs pabalsta saņemšanas mēnešus darba stāžā. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 75 000 cilvēki, kurus pozitīvi skars šīs likuma izmaiņas. Dīkstāves pabalstu pagājušā gada ārkārtas situācijā saņēma 55 201 persona, bet līdz šā gada janvāra vidum - vēl 27 556 cilvēki. Dīkstāves palīdzības pabalstu saņēmusi 9051 persona, bezdarbnieku palīdzības pabalstu - 10 546 personas, vecāku pabalsta turpinājumu saņem aptuveni tūkstoš cilvēki. Salīdzinoši mazāk ir jaunā speciālista pabalsta saņēmēju skaits - 94 personas un slimības palīdzības pabalsta saņēmēju skaits - 295 cilvēki.
