Koronakrīzes apstākļos sabiedrības dzīvei pārceļoties no fiziskās uz virtuālo vidi, tā kļuvusi daudzkārt nedrošāka. Gada laikā kibernoziegumu skaits pasaulē pieaudzis piecas reizes, un šī tendence atspoguļojas arī Latvijā. Cilvēki tiek apkrāpti, apzagti, piemānīti ik uz soļa. Digitalizācijas tempi apsteidz iedzīvotāju prasmes un drošības risinājumu ieviešanu.
“Pandēmija nenoliedzami ir paātrinājusi digitalizācijas tempu visā pasaulē, paceļot kiberdrošības un privātuma aizsardzības nozīmi pavisam jaunā līmenī. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2020. gadā kibernoziegumu skaits visā pasaulē pieaudzis piecas reizes.” Tā ziņo kompānija “Huawei” pēc Šanhajā notikušā starptautiskā mobilo operatoru asociācijas GSMA kongresa. Protams, šāds paziņojums un Ķīnā organizētais kongress “Sadarbība un uzticība vienotā kibertelpā” ietilpst “Huawei” publicitātes stratēģijā pēc spiegošanas skandāla ASV, kas uzņēmumam teju atņēma iespēju strādāt un tirgoties arī Eiropas Savienībā. Taču tas nemazina “ Huawei” aktualizētās problēmas nozīmi:
“2020. gads ir būtiski mainījis uzņēmumu darbību un ikviena cilvēka ikdienu, pārceļot darbu, mācības un dažādus pakalpojumus, tostarp pat medicīnas pakalpojumus, tiešsaistē. Sociālās distancēšanās laikā viedierīces, lai sazinātos ar draugiem, tuviniekim un kolēģiem, tiek izmantotas daudz biežāk nekā pirms tam. Tāpat arī dati un informācija, ar kuru dalāmies internetā, ir kļuvusi sensitīvāka. Viss iepriekš minētais ir ne tikai palielinājis mobilo sakaru tīklu noslodzi, bet arī kibernoziedznieku aktivitāti, radot arvien jaunas kiberdrošības problēmas.”
Par arvien jauniem krāpšanas gadījumiem ziņo arī Latvijas drošības iestādes, un runa nav tikai par fiktīviem interneta veikaliem, kas apsola piegādāt ledusskapi, bet tā vietā piesavinās naudu. Tagad modē nākušas deviņdesmito gadu finanšu piramīdas. Tikai tās tiek būvētas internetā, kur krāpnieki var rīkoties vēl daudz nekaunīgāk nekā savulaik fiziskajā pasaulē. Arī tāpēc, ka jauniem cilvēkiem tiek iebarota absurda doma, ka virtuālie maksāšanas līdzekļi ir naudas ekvivalents un, spekulējot ar tiem, var tapt laimīgs un bagāts. Taču nekā. Ja pats neesi tas krāpnieks, vienkārši pazaudēsi naudu. Un tie vairs nebūs kaut kādi bitkoini ar kosmosā uzpūstu vērtību vai neeksistējošas uzņēmumu akcijas, bet eiro.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa izplatījusi brīdinājumu par pieaugošajiem krāpniecības riskiem. Šobrīd Latvijā un kaimiņvalstīs aktīvi uzdarbojas starptautiska kiberkrāpnieku grupa. Runā krieviski. Saviem upuriem piedāvā investēt naudu apšaubāmās virtuālās interneta platformās. Latvijas policija sadarbībā ar Eiropas Policijas biroju apzinājusi iespējamos cietušos - tie ir vismaz 1500 interneta lietotāji, uz kuru e-pastiem nosūtīti krāpnieciski piedāvājumi. Daudzi ir atsaukušies un iekrituši. Policija cietušos drīzumā instruēs, kā rīkoties tālāk.
Taču skaidrs, ka atgūt virtuālajā vidē pazaudētu naudu no nezināmām personām ir tikpat kā neiespējami.
Kā īsti notiek šī krāpšana, un kā no tās izvairīties? Pirmais policijas ieteikums - uzreiz būt piesardzīgiem, saņemot tālruņa zvanus no nepazīstamām personām, kas uzdodas par finanšu brokeriem vai finanšu speciālistiem. Krāpnieki zvanot ne tikai no vietējiem, bet arī no ārzemju numuriem, reģistrētiem Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē. Viņi apgalvo, ka ir erudīti „finanšu speciālisti”, piedāvā palīdzību investīciju ieguldīšanas procesā. Ja upuris uzķeras, viņš tiek pārliecināts sākt investīciju darbības dažādās Latvijā nereģistrētās interneta platformās. To nosaukumi un tehnoloģiskie risinājumi rada iespaidu par īstu finanšu darbību, lai potenciālajam cietušajam rastos ilūzija, ka viņa ieguldījumi nes peļņu un viss notiek tieši tā, kā solīja „finanšu speciālisti”. Bet patiesībā notiekošais ir fikcija.
Un tālāk jau sākas naudas sūknēšana no upuriem - gan caur attālināti instalētām programmām, gan arī gluži vienkārši izmantojot upuru naivumu. Prasa arvien jaunus pārskaitījumus uz norādītajiem kontiem tādu vai šitādu akciju un virtuālo valūtu pirkšanai, sūta atskaites par neesošiem ienākumiem un vērtību svārstībām.
Sliktākais, ka cietušie nereti tiek pierunāti aizņemties maksimālas summas ātro kredītu firmās.
Un tā ir īsta nauda ar milzīgiem procentiem, kas cilvēkus uz ilgu laiku padara par parādu vergiem. Tostarp atņem viņiem īpašumus un ģimenes. Šī noziedzīgā shēma nebūt nav vienīgā, kas cirkulē kibervidē un apdraud iedzīvotājus.
Interneta drošības institūcija CERT februārī ziņoja par 10 000 Latvijas interneta lietotāju, kuru dati ir noplūduši internetā. Dati no lietotāju datoriem nozagti vīrusa “Emotet” infekcijas rezultātā. Nozagtie dati satur dažādu pakalpojumu saņemšanai un tīmekļa vietņu apmeklēšanai izmantotos lietotājvārdus un paroles. Ir zināms arī, ka lietotājiem, kuriem datorā bija instalēta Outlook pasta programma, no tās tika nozagta daļa sarakstes. Nozagta sarakste, īpaši ja tā satur privātu vai konfidenciālu biznesa informāciju var kalpot kā izspiešanas objekts.
Vēl krāpnieki zog norēķinu karšu datus. Janvāra beigās vairāku Latvijā zināmu piegādātāju vārdā krāpnieki uzrunāja tirgotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās bija izvietojuši savas preces pārdošanai. Viņi izlikās par pircējiem, un nosūtīja saites uz viltus interneta vietnēm, kas vizuāli atgādina oriģinālo kurjerdienestu mājaslapas, aicinot tur ievadīt norēķinu karšu datus, lai saņemtu apmaksu par preci attālināti. Mazāk pieredzējušie tirgotāji uzķērās, un krāpniekiem radās iespēja piekļūt personu norēķinu karšu datiem un naudai kontā.
Kiberlaikapstākļu vēstīs tiek ziņots arī par inficētiem e-pastiem banku vārdā, ielaušanos serveros un aizšifrētiem datiem - droši vien jau izspiešanas nolūkos, apdraudējumu lietu internetam, piemēram, iespējamiem attālinātiem ļaundaru uzbrukumiem viedām apkures iekārtām. Tās visas ir sabiedrības digitalizācijas blaknes.
