Alimentu nemaksātājus vēlas pāraudzināt ar piespiedu darbu

VALSTS uzturlīdzekļus katru gadu maksā vismaz 40 000 bērnu, gadā tam atvēlot vairāk nekā 50 miljonus eiro © Oksana Džadana/ F64

Latvijas valsts gadā alimentu parādnieku vietā uzturlīdzekļus maksā turpat 50 000 bērnu, bet katru gadu Uzturlīdzekļu garantiju fonds saņem vairāk nekā desmit tūkstošus jaunu iesniegumu un lūgumu izmaksāt vismaz valsts garantētos uzturlīdzekļus bērniem.

Lai arī katru gadu nedaudz pieaug valsts atgūto līdzekļu īpatsvars, tomēr no parādniekiem izdodas pieprasīt vien piekto daļu viņu vietā samaksātās naudas. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens piedāvā risināt uzturlīdzekļu nemaksātāju problēmu, nosakot viņiem piespiedu darbu.

Alimentu parādnieka portrets

Uzturlīdzekļu garantiju fondā saņemto iesniegumu skaits par uzturlīdzekļiem bērniem būtiski nemazinās, proti, 2018. gadā tika saņemti 10 737 iesniegumi, bet pērn - 10 377. Arī bērnu skaits, par kuriem valsts maksā uzturlīdzekļus, ir nemainīgi augsts, un pat salīdzinājumā ar 2018. gadu, tas palielinājies par vairākiem tūkstošiem. 2018. gadā valsts maksāja 44 736 bērniem uzturlīdzekļus, 2020. gadā - 46 875 bērniem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda dati rāda, ka 90 procenti uzturlīdzekļu parādnieku ir vīrieši un lielākā daļa no viņiem ir darbspējas vecumā - līdz 45 gadiem. Pusei alimentu parādnieku parāds Uzturlīdzekļu garantiju fondam nepārsniedz 5000 eiro. Lielākā daļa uzturlīdzekļu parādnieku deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas reģionā, bet pārējie vienmērīgi sadalīti pa pārējiem Latvijas reģioniem.

Valsts atgūst tikai 22 procentus

Līdzekļi, ko valsts regresa kārtībā atgūst no uzturlīdzekļu parādniekiem, diemžēl ir daudz mazāki, nekā valsts samaksā bērniem. Piemēram, 2020. gadā fonds izmaksāja 56,3 miljonus eiro, bet regresa kārtībā izdevās atgūt tikai 12,4 miljonus eiro. Lai arī pēdējos divos gados pieaudzis atgūto līdzekļu īpatsvars no 16 procentiem 2018. gadā uz 22 procentiem 2020. gadā, tā tomēr ir salīdzinoši neliela summa pret to, ko katru gadu valsts tērē uzturlīdzekļos (vidēji virs 50 miljoniem eiro).

Ar esošiem ierobežojumiem laikam nepietiek

Pašlaik par uzturlīdzekļu nemaksāšanu var zaudēt šaujamieroča atļauju, nevar ieņemt noteiktus amatus, netiek piešķirta pilsonība, pastāv transportlīdzekļa vadīšanas tiesību aizliegums. Uzturlīdzekļu parādam nav noilguma, un katru gadu šis parāds pieaug par sešiem procentiem.

Jau šogad Saeima pieņēma vēl vienu ierobežojumu - aizliegumu spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Tomēr, iespējams, ar šādiem ierobežojumiem ir par maz vai arī - no otras puses, parāda atmaksas kārtība ir tik smagnēja, ka pat cilvēks, kas beidzot ir nolēmis atmaksāt parādu valstij, nevar saņemties to izdarīt, lai nepaliktu vispār bez iztikas līdzekļiem. Saeimā pašlaik vēlreiz aktualizēts uzturlīdzekļu parāda jautājums un ir sagaidāmas jaunas diskusijas.

Vēlas parādniekus piespiest strādāt

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens iesniedzis priekšlikumu noteikt piespiedu darbu uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Deputāts šo ideju pamato ar faktiem par pēdējos gados pieaugošo alimentu nemaksātāju skaitu un to, ka valsts neatgūtie līdzekļi sasnieguši augstāko rādītāju - 43,8 miljonus eiro.

IDEJA. Saeimas deputātam Kasparam Ģirģenam radies priekšlikums alimentu nemaksātājus piespiest strādāt obligātā kārtībā, lai pret viņu ienākumiem varētu vērst piedziņu, ar ko pašlaik īpaši nesokas / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

“Līdzšinējā prakse jau daudzu gadu garumā parāda, ka valsts nespēj pietiekami efektīvi atgūt līdzekļus, jo daļa no nemaksātājiem ilgstoši nestrādā vai arī darbojas ēnu ekonomikas zonā. Ir jādomā risinājumi, kas būtu striktāki un efektīvāki - no vienas puses, valstij ir jāaizstāv bērnu tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, no otras puses - ir jādomā, kā izveidot maksimāli efektīvu sistēmu, lai atgūtu šos budžeta līdzekļus un varētu ieguldīt citās jomās, piemēram, medicīnā, bērnu sportā un izglītībā. Šajā gadījumā ilgstoši nestrādājošo parādnieku tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos varētu tikt ierobežotas bērnu tiesību interesēs,” savu priekšlikumu pamato deputāts Kaspars Ģirģens.

Priekšlikums attieksies tikai uz tām personām, kurām nav ienākumu, nav nodibinātas darba tiesiskās attiecības, kā arī uz parādniekiem, pret kuriem nav iespējams vērst jebkāda cita veida piedziņu parādsaistību segšanai. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru vajadzētu uzlikt pienākumu šiem parādniekiem izvēlēties pēc iespējas parādnieka kvalifikācijai atbilstošu amatu. Tā varētu šai personai uzlikt pienākumu gūt ienākumus nepieciešamo parādsaistību segšanai.

Ģirģens norāda, ka pašlaik viens no efektīvākajiem veidiem ir kriminālprocesu ierosināšana pret parādniekiem, bet tas papildus prasa policijas resursus. Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums ir labs instruments, bet nav pietiekami efektīvs, lai būtiski palielinātu valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanu vai samazinātu nemaksātāju īpatsvaru.

“Daudzi nemaksātāji izmanto situāciju, ka savus ieņēmumus saņem neoficiāli, līdz ar to pret viņiem nav iespējams vērst parādu piedziņu,” saka K. Ģirģens.

Svarīgākais